Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Aptaukošanās, taukaino aknu slimība un 2.tipa cukura diabēta risks bērniem

Doctus
Aptaukošanās, taukaino aknu slimība un 2.tipa cukura diabēta risks bērniem
Pixabay.com
Zviedru pētnieki skaidroja, vai pastāv saistība starp ar metabolisku disfunkciju saistītu taukaino aknu slimību (MASLD) bērnībā un agrīnu 2.tipa cukura diabētu (CD), kā arī kāds ir kombinētais MASLD un vidēja līmeņa hiperglikēmijas efekts uz 2.tipa CD risku un vai aptaukošanās ārstēšana bērniem šo risku mazina.

Šis bija kohortas pētījums, kurā izmantoja Zviedru Pediatriskās aptaukošanās reģistra datus par 10 346 bērniem ar aptaukošanos vai virssvaru un 59 336 pielāgotas kontroles. Aptaukošanās kohortā vidējais pacientu vecums 2.tipa CD diagnozes brīdī bija 16.9 gadi (1.kvartile [Q1] līdz 3.kvartile [Q3] 14,7-21,4), vidējais novērošanas periods bija 8,1 (Q1,Q3: 5,1-11,7) gads. Kumulatīvā 2.tipa CD sastopamība 30 gadu vecumā bija 22,7 % (MASLD un aptaukošanās gadījumā), 9,9 % (aptaukošanās gadījumā) un 0,7 % (kontroles grupā). MASLD esamība nozīmēja paaugstinātu 2.tipa CD risku (draudu attiecība [HR] 2,71 [95 % TI 2,14-3,43]) neatkarīgi no bērna vecuma, dzimuma, aptaukošanās pakāpes, vidējās hiperglikēmijas un vecāku diabēta anamnēzes. Diabēta risku paaugstināja MASLD un hiperglikēmijas klātbūtne (HR 0,94 [6,38-12,79]). Optimāla atbildreakcija uz aptaukošanās ārstēsanu risku samazināja (HR 0,23 [0,09-0,57]).

MASLD pediatriskiem pacientiem ar aptaukošanos saistīta ar paaugstinātu 2.tipa CD risku, turklāt taukaino aknu slimība sinerģiski mijiedarbojas ar vidēju glikozes paaugstinājumu, dramatiski paaugstinot diabēta risku.

Avots: Putri RR, Casswall T, Danielsson P, Marcus C, Hagman E. Steatotic Liver Disease in Pediatric Obesity and Increased Risk for Youth-Onset Type 2 Diabetes. Diabetes Care. 2024 Oct 7:dc241236. doi: 10.2337/dc24-1236. Epub ahead of print. PMID: 39373987.

Saistītie raksti
Lasītākais Doctus.lv

DAINA PASTARE, neiroloģe: Dari vislabāko, ko spēj

“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.

M. Lapsa

Neirotiskie un ar stresu saistītie traucējumi. Terapijas iespējas un izaicinājumi, I daļa

Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]

R. Logins, Z. Šķiņķe

Arteriāla hipertensija. Jaunumi no ESC 2024 kongresa

Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.

S. Paudere–Logina

Kuru neiroloģisku slimību gadījumā pacienti visbiežāk pieprasa eitanāziju un asistēto pašnāvību?

Pētījuma mērķis bija identificēt, kādu neiroloģisku slimību gadījumā visbiežāk tiek pieprasīta eitanāzija un asistētā pašnāvība tajās valstīs, kurās šīs medicīniskās procedūras ir likumīgas. Demence, motoneironu slimība, multiplā skleroze un Parkinsona slimība visbiežāk motivē pacientus pieprasīt eitanāziju vai asistēto pašnāvību. Ar demenci saistītie pieprasījumi veido lielāko grupu, to skaists pieaug un rada papildu ētiskus un juridiskus jautājumus šo pacientu lemtspējas samazināšanās dēļ.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U