PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Antihipertensīvā terapija pēc insulta: sākt uzreiz vai astoņu dienu laikā?

Doctus
Antihipertensīvā terapija pēc insulta: sākt uzreiz vai astoņu dienu laikā?
Pixabay.com
Paaugstināts asinsspiediens ir bieži novērots akūta insulta pacientiem – tas ir saistīts ar paaugstinātu risku ilgtermiņa invaliditātei un mirstībai. Lielai daļai pacientu pirms insulta jau ir bijusi hipertensija anamnēzē. Šobrīd pastāv diskusijas par optimālo laika periodu, kad būtu jāsāk antihipertensīvā terapija pēc akūta insulta, lai samazinātu invaliditātes vai nāves riskus.

Lai salīdzinātu, kāds ir klīniskais ieguvums agrīnai antihipertensīvās terapijas sākšanai (24–48 h laikā pēc insulta) salīdzinājumā ar vēlāku terapijas sākšanu (8.dienā pēc insulta), tika organizēts daudzcentru nejaušināti kontrolēts atvērta tipa pētījums Ķīnā 106 slimnīcās. Tika iekļauti dati par 4810 pacientiem (≥ 40 gadi), kas iestājušies stacionārā ar išēmisku insultu 24–48 h laikā kopš simptomu sākuma un fiksēts paaugstināts sistoliskais TA starp 140 mmHg un <220 mmHg. Pacienti pēc nejaušības principa tika iedalīti divās grupās, kur vienā antihipertensīvā terapija tika ordinēta uzreiz pēc nejaušināšanas (mērķis sistolisko TA mazināt par 10–20 % pirmo 24 h laikā un sasniegt vidējo TA <140/90 mmHg pēc septiņām dienām). Otrā grupā antihipertensīvo medikamentu pārtrauc (ja tas lietots pirms insulta epizodes) un ārstēšanu sāk 8.dienā (mērķis sasniegt vidējo asinsspiedienu <140/90 mmHg).

Pētījuma primārais iznākums: funkcionālas invaliditātes vai nāves kombinācija (modificētā Rankina skalā ≥ 3) 90.dienā. Tāpat veikta intention to treat (ITT) analīze.

Agrīnā antihipertensīvās terapijas grupā iekļauti 2413 pacientie un vēlīnā 2397 pacienti. Agrīnās intervences grupā vidējais sistoliskais TA tika samazināts par 9,7 % (no 162,9 mmHg uz 146,4 mmHg) un par 4,9 % (no 162,8 mmHg uz 154,3 mmHg) otrā, vēlīnās intervences grupā 24h pēc nejaušināšanas sākšanas (p < 0,001). Septītajā pētījuma dienā vidējais sistoliskais TA bija 139,1 mmHg agrīnas intervences grupā un 150,9 mmHg vēlīnas intervences grupā. Asinsspiediens zem 140/90 mmHg pēc septiņām dienām tika sasniegts 54,6 % agrīnas intervences grupā un 22,4 % vēlīnas intervences grupā. Līdz 90.dienai nāve iestājās vai tika fiksēta nozīmīga funkcionāla invaliditāte 289 pētījuma dalībniekiem (12,0 %) agrīnā intervences grupā un 250 (10,5 %) vēlīnā intervences grupā (iespēju attiecība 1,18; 95 % TI 0,98–1,41, p = 0,08). Nozīmīgas atšķirības starp grupām rekurenta insulta vai blakņu profilā netika novērotas.

Pacientiem ar vieglu līdz vidēji smagu akūtu išēmisku insultu un sistolisko TA 140–<220 mmHg, kuri nesaņēma intravenozu trombolītisku terapiju, agrīna antihipertensīvās terapijas sākšana nesamazina iespējamību iestāties nāvei vai invaliditātei pirmo 90 dienu laikā pēc notikuma.

Avots: Liu L, Xie X, Pan Y, Wang A, Wei Y, Liu J et al. Early versus delayed antihypertensive treatment in patients with acute ischaemic stroke: multicentre, open label, randomised, controlled trial BMJ 2023; 383 :e076448 doi:10.1136/bmj-2023-076448