Allopurinola pārākums pār febuksostatu hroniskas nieru slimības progresijas aizkavēšanā
Dalībnieki pētījumam tika izgūti no diviem terciārās aprūpes centriem. Šie pacienti viens pret viens tika iedalīti vai nu allopurinolu, vai febuksostatu lietotāju grupās. Pētījuma dalībniekiem tika sekots līdzi, kamēr vien urātu līmeni pazeminošā terapija tika lietota, iestājās pacienta nāve, tika sasniegts pētījums klīniskais iznākums vai tika pārtraukts pētījums kā tāds. Kā primārais pētījuma iznākums tika definēts GFĀ samazināšanās par 30 % un termināla nieru mazspēja. Statistikas analīzei izmantoja lineārus jauktu efektu modeļus.
Katrā grupā tika iekļauti 654 pacienti. Izejas GFĀ bija 40,1 ml/min/1,73 m² allopurinola grupā un 39,1 ml/min/1,73 m² febuksostata grupā. Febuksostata grupā tika sasniegts zemāks seruma urātu līmenis, salīdzinājumā ar allopurinolu, bet, neskatoties uz šo ieguvumu, par 30 % GFĀ samazinājumu ātrāk sasniedza pacientu grupa, kas lietoja febuksostatu (riska attiecība 1,26; 95 % TI 1,03–1,54). Arī termināla nieru mazspēja biežāk tika novērota febuksostata grupā (riska attiecība 1,91; 95 % TI 1,42–2,58) salīdzinājumā ar allopurinolu. Ikgadējais eGFĀ kritums febuksostata lietotājiem bija ātrāks nekā allopurinola lietotājiem par 2,14 (standarta kļūda 0,71) ml/min/1,73 m² gadā.
Pētnieki secina, ka allopurinols demonstrē hroniskas nieru slimības progresijas labāku aizkavēšanas efektu, salīdzinājumā ar febuksostatu. Tiek rekomendēts turpināt pētījums par allopurinola ieguvumu hroniskas nieru slimības progresēšanā un par tā renoprotektīvajiem efektiem.
Avots: Park, S., Lee, J. P., Kim, D. K., Kim, Y. S., & Lim, C. S. (2022). Superior effect of allopurinol compared to febuxostat on the retardation of chronic kidney disease progression. PloS one, 17(2), e0264627. https://doi.org/10.1371/journal.pone.0264627