Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Vidzemes slimnīcā – gada labākā būve

B. Brila
Vidzemes slimnīcā – gada labākā būve
Kopš publiskoti Latvijas Būvnieku asociācijas ikgadējās skates "Gada labākā būve Latvijā ‘2011” laureātu vārdi, Valmierā oficiāli ir par vienu titulētu būvi vairāk. Nominācijā "Renovācija, t.sk. energoefektivitātes paaaugstināšana” 1. vietu žūrijas komisija piešķīrusi Vidzemes slimnīcas A korpusa 2.-6. un pagrabstāva renovācijas projektam.

No kreisās: J. Mellēns, Valmieras pilsētas galvenais būvinspektors, I. Liepa, Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja, D. Vītols, galvenā būvuzņēmēja SIA „Latvijas Energoceltnieks” valdes loceklis, T. Galeja-Gruntmane, Vidzemes slimnīcas izpilddirektore No kreisās: J. Mellēns, Valmieras pilsētas galvenais būvinspektors, I. Liepa, Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja, D. Vītols, galvenā būvuzņēmēja SIA „Latvijas Energoceltnieks” valdes loceklis, T. Galeja-Gruntmane, Vidzemes slimnīcas izpilddirektore
No kreisās: J. Mellēns, Valmieras pilsētas galvenais būvinspektors, I. Liepa, Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja, D. Vītols, galvenā būvuzņēmēja SIA „Latvijas Energoceltnieks” valdes loceklis, T. Galeja-Gruntmane, Vidzemes slimnīcas izpilddirektore

Laureātu apbalvošanas ceremonijā Veselības ministre Ingrīda Circene, sveicot godalgotās būves realizētāju komandu, atzina, ka tik labs rezultāts sasniegts, pateicoties projekta pasūtītāja - Vidzemes slimnīcas vadības pūlēm un profesionālai sadarbībai ar projektētājiem, būvniekiem un būves uzraugiem.

Ministre ir viesojusies Vidzemes slimnīcā Valmierā, apmeklējusi arī renovētās nodaļas un varējusi novērtēt gan projekta radošo ideju un kvalitatīvo izpildi no būvnieku puses, gan pacientiem drošo un pieejamo ārstēšanās vidi, bet personālam - funkcionāli ērtās darba vietas.

Foto: no Vidzemes slimnīcas arhīva

Saistītie raksti

Līdz šim neizmantota diagnostikas metode Austrumu slimnīcas ārstiem palīdz noskaidrot reta pēcoperācijas sarežģījuma cēloni

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti, studējot starptautisko medicīnisko literatūru un balstoties līdzšinējā ārstēšanas pieredzē, izmantojuši radošu risinājumu un pielietojuši līdz šim neizmantotu diagnosticēšanas metodi pacientam ar reti sastopamām pēcoperāciju komplikācijām. Veicot intraoperatīvu fluorescences limfogrāfiju, izdevās identificēt vien 0,2 milimetrus lielu bojātā limfvada posmu, un operācijas laikā šis defekts tika veiksmīgi slēgts. Īstenotā operācija ir unikāla ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā

Doctus

RSU Zinātnes nedēļā norisinbāsies hakatons MedTech

25. un 26. martā Rīgā norisināsies hakatons MedTech Sprints, kura laikā studenti, pētnieki un veselības aprūpes speciālisti tiks aicināti radīt inovatīvus risinājumus un iesaistīties jaunuzņēmējdarbībā. Hakatona laikā dalībnieki tiks aicināti radīt idejas vienam no diviem izaicinājumiem, atvieglojot veselības aprūpes speciālistu darba slogu un uzlabojot aprūpes efektivitāti.

Doctus

Virza grozījumus Farmācijas likumā, lai slimnīcām dotu tiesības iegādāties zāles ES valstīs

Lai veicinātu zāļu pieejamību, konkurenci zāļu izplatīšanā un mazinātu zāļu nepieejamības riskus un administratīvo slogu komersantiem, Veselības ministrija izstrādājusi grozījumus Farmācijas likumā. Tie paredz, ka stacionārās ārstniecības iestādes ar slēgta tipa jeb "slimnīcas aptieku" un vispārējā jeb atvērta tipa aptiekas varēs iegādāties zāles no licencēta komersanta Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

Doctus

Austrumu slimnīca izveido īpašu apmācību programmu sanitāriem

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vienīgā Latvijā piedāvā īpaši izstrādātu apmācību programmu sanitāriem, kas nodrošina ne tikai vienotu aprūpes principu ieviešanu, prasmju pilnveidi un pacientu aprūpes kvalitātes uzlabošanu, bet arī nostiprina sanitāru profesionālo lomu veselības aprūpē un veicina šo darbinieku iesaisti slimnīcas kopējo mērķu sasniegšanā. Kopš programmas ieviešanas sanitāru mainība pārbaudes periodā 2024. gada laikā Austrumu slimnīcā samazinājusies par aptuveni 30%.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Sieviete pēc menopauzes. Tas nav tikai izaicinājumu laiks

Sieviešu veselība menopauzes gados arvien vairāk tiek atzīta par globālu veselības prioritāti, jo tieši šajā periodā sievietes ir vērā ņemama sabiedrības daļa — arī Latvijā sieviešu īpatsvars pēc 42 gadu vecuma pārsniedz vīriešu. Tāpēc būtiski vērst gan pašu sieviešu, gan visas sabiedrības uzmanību uz veselības aspektiem un slimību profilaksi. [2] Menopauze ir fizioloģisks sarežģītu hormonālu izmaiņu periods, un tas ir nozīmīgs posms pacienšu uzraudzībā, jo hormonālie procesi, kad pazeminās dzimumhormonu līmenis, ietekmē ne tikai reproduktīvo sistēmu, bet arī citas ķermeņa funkcijas. [9]

E. Pumpure, I. Tonne, J. Vrubļevska

Specifiski nāves cēloņi pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību

Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.

Doctus

Kas ir kalprotektīns? Tā loma iekaisīgu zarnu slimību ārstēšanā

Kalprotektīns ir kalciju saistošs proteīns, ko audu iekaisuma gadījumā ražo neitrofilie leikocīti un monocīti. Kalprotektīnu atklāja 20. gadsimta 80. gados. Mūsdienās kalprotektīna līmeņa noteikšanu fēcēs plaši lieto iekaisīgu zarnu slimību (IZS) diagnostikā un pacientu novērošanā. Ar laboratoriskās analīzes metodēm to var izmērīt dažādos bioloģiskajos šķidrumos: asinīs, siekalās un urīnā. Vairāki pētījumi apstiprina kalprotektīna līmeņa serumā korelāciju ar autoimūnām slimībām. Kalprotektīns fēcēs ir specifisks marķieris IZS diagnostikā. [9]

V. Mokricka, A. Puķītis, A. Anufrijeva

Sāpes sprandā — zināmais un joprojām izaicinošais. Cervikalģija un cervikokranialģija

Raksta auditorija — galvenokārt ģimenes ārsti, taču ikdienas praksē sāpes sprandā un ar tām saistītās galvassāpes kļūst par īstu izaicinājumu arī neirologiem un citu specialitāšu ārstiem. Aplūkojam lielākoties tieši sprandu un plecu joslu, ne tik daudz kakla priekšējās daļas sāpes, apkopojot gan personīgo pieredzi, gan literatūras datus. Raksts sadalīts divās daļās: spranda sāpes (skartais līmenis C5—Th1) un cervikogēnas galvassāpes (C1—C4).

R. Plotniece, I. Zaharevska

HOPS komplikācijas. Pulmonāla hipertensija, elpošanas mazspēja un pneimotorakss

Doctus februāra numurā ieskatījāmies nelielā HOPS komplikāciju daļā, lielāko uzsvaru liekot uz HOPS paasinājuma atpazīšanu un ārstēšanu. Šajā numurā plašāks ieskats pulmonālās hipertensijas (PH) un hroniskas elpošanas mazspējas radītajos izaicinājumos. Raksta noslēgumā torakālā ķirurga skaidrojums par ķirurģisku komplikāciju radīto slogu HOPS pacientiem, kā arī ģimenes ārsta skatījums uz ikdienas sadarbību un līdzestību.

K. Ščerbakovs, D. Matīsa, L. Terjajeva, A. Špaks

Vidukļa apkārtmērs vīriešiem: ar aptaukošanos saistīta vēža attīstības riska prognostisks rādītājs

ĶMI nenodrošina informāciju par pacienta tauku distribūciju ķermenī, kamēr vēdera apkārtmērs palīdz novērtēt potenciālu abdominālu aptaukošanos. Zviedru pētnieki secinājuši, ka vēdera apkārtmēra mērījumi vīriešiem salīdzinājumā ar ĶMI ir labāks marķieris ar aptaukošanos saistīta vēža attīstības riska noteikšanā.

Doctus

Hipertensijas ārstēšana vienā tabletē: tikai praktisks nolūks vai tomēr klīnisks ieguvums?

Kardiovaskulāras slimības (KVS) ir vadošais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē. Tās ir atbildīgas par aptuveni 1/3 nāves gadījumu globāli. Neskatoties uz plaši pieejamām rekomendācijas artreriālās hipertensijas skrīningā, diagnostikā un pārvaldībā, liela daļa pacientu paliek nediagnosticēti vai neārstēti. Zema līdzestība gan dzīvesstila izmaiņām, gan antihipertensīvo medikamentu lietošanai ir nozīmīgs faktors sliktai asinsspiediena kontrolei.

Doctus

Dr. SANDA REINIKA, ginekoloģe. Dzīves slīpējums

Ir piektdienas pēcpusdiena, un Rīgas 1. slimnīcas Ginekoloģijas nodaļā valda rāms miers. Citādi ir darbdienu rīti. “Nekādas rīta kafijas. Kā pārkāpju savas karaļvalsts slieksnim, zinu, cikos pacients ir operāciju zālē, komanda ir gatava darbam,” saka nodaļas vadītāja Dr. SANDA REINIKA. Dakterei ir silta, iedrošinoša balss, un sarunā viņa vairākkārt uzsver, cik ārsta darbā būtiski redzēt ne tikai medicīnisko problēmu, bet arī to, kas aiz pacienta ārējās maskas.

D. Ričika
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U