Ik gadu Latvijā ap 150 bērnu nesagaida savu septīto dzīves dienu. Pērn perinatālajā periodā miruši 9 no 1000 jaundzimušajiem, un tas ir viens no augstākajiem perinatālās mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā. Pirmo reizi Latvijā veikts apjomīgs pētījums, kas noskaidroja perinatālās mirstības augsto rādītāju iemeslus un sagatavoja priekšlikumus, lai mazinātu nedzīvi dzimušo un agrīnajā perinatālajā periodā mirušu bērnu skaitu.
Lai veiktu pētījumu „Izglābsim 100 bērnus", tika izveidota ekspertu darba grupa, un pētījuma autori perinatālās mirstības gadījumu analīzi Latvijā veikuši 2010.gada ietvaros, balstoties uz ierakstiem dzemdību iestāžu medicīniskajā dokumentācijā. Pētījums veikts kā "Roche" sociālās atbildības projekts Latvijā.
Pētījuma dati
Lūkojot perinatālo mirstību Latvijas reģionos:
- ar kļūdas varbūtību 6,9% izredzes nomirt bērnam no Kurzemes ir 1,48 reizes augstākas, nekā bērnam no pārējās Latvijas;
- ar kļūdas varbūtību 7,8% izredzes nomirt bērnam no Rīgas ir 0,7 reizes mazākas, nekā bērnam no pārējās Latvijas;
- izredzes nomirt bērnam no Saldus rajona ir 4,16 reizēs augstākas, nekā pārējiem bērniem.
Ja skatās perinatālo mirstību Latvijas slimnīcās, tad visaugstākā perinatālā mirstība ir PSKUS - 17,31 uz 1000 dzimušajiem (skaidrojams ar to, ka šajā slimnīcā nonāk vissarežģītākie gadījumi), Liepājas slimnīcā (16,18), Jēkabpils slimnīcā (13,23), Tukuma slimnīcā (12,63), Valmieras slimnīcā (12,14), Rēzeknes slimnīcā (11,15), Kuldīgas slimnīcā (9,82), Jelgavas slimnīcā (8,54), Ogres slimnīcā (6,96), Daugavpils slimnīcā (6,59), Cēsu klīnikā (5,58), Rīgas Dzemdību namā (5,18), Balvu slimnīcā (3,79), Dobeles slimnīcā (3,77), Preiļu slimnīcā (3,4), Madonas slimnīcā (2,67), Jūrmalas slimnīcā (2,55) un Ventspils slimnīcā (1,93).
Viena no pētījuma autorēm dr. med. Dace Rezeberga norāda, ka lielu daļu problēmas veido māmiņas, kas nestājas uzskaitē grūtniecības laikā. Perinatālās mirstības struktūrā "iekrīt" liela daļa šo māmiņu mazuļu. Sava loma ir māmiņas kaitīgajiem ieradumiem - katra piektā no mirušo bērnu mammām ir bijusi smēķētāja. Vēl viens nozīmīgs faktors - katrai trešajai māmiņai ne reizi nav veikta ultrasonogrāfija. Mazuļu mirstības gadījumos topošās māmiņas bezdarbnieces vai ar zemu izglītības līmeni pirmo reizi pie ārsta vērsušās tikai vidēji 3. grūtniecības mēnesī.
„Grūtniecības laikā nenovērtēta ir augļa augšanas aizture, šo diagnozi uzstādām retāk nekā tā ir. Tas ir akmentiņš ārstu lauciņā," tā D. Rezeberga.
Secinājumi un priekšlikumi
Apkopojot secinājumus un priekšlikumus, autori norāda uz:
- nepilnībām medicīniskās dokumentācijas aizpildīšanā (mātes pasē netiek atspoguļoti izmeklējumi; nav pieejami dati par visiem veiktajiem ultrasonogrāfijas izmeklējumiem);
- novadu iedzīvotājām ir augstāks perinatālās mirstības risks. Augstāks risks ir sievietēm ar mazāku izglītību, sliktākiem sadzīves apstākļiem un kaitīgiem ieradumiem. Jānodrošina kvalitatīvu perinatālās palīdzības pakalpojumu pieejamība visiem Latvijas iedzīvotājām (t.sk. valsts apmaksāta US un seruma skrīnings);
- pastāv ievērojamas atšķirības perinatālās mirstības rādītājos starp Latvijas reģioniem un perinatālās aprūpes centriem (PAC). Lielākā perinatālās mirstības sadaļa ir neiznēsāti bērni. Nepieciešams radīt valstiskas analīzes sistēmu;
- perinatālajā periodā netiek diagnosticētas visas patoloģijas: augļa attīstības anomālijas; augļa augšanas aizture. Savlaicīga anomāliju diagnostika ļautu savlaicīgi pārtraukt grūtniecību. Savlaicīga augšanas aiztures diagnostika ļautu uzlabot izdzīvošanu. Pētījuma autori norāda, ka jāievieš ģenētisko prenatālo skrīningu visām grūtniecēm, ieskaitot seruma skrīningus PAPP-A, βHCG un riska izskaitļošanu ar speciālas datorprogrammas palīdzību , piem. „View point". Augsta riska pacientēm jāievieš papildu izmeklēšanas metodes, piemēram, horija bārkstiņu biopsijas metode. Jāievieš Latvijas klīniskajā praksē augļa masas percentīļu skalu augļa augšanas aiztures diagnostikai, sastopamības un riska faktoru izpētei;
- valstī nepastāv perinatālās mirstības analīzes sistēmas;
- patoloģijas dienests ne vienmēr sniedz pilnvērtīgas atbildes par perinatālās nāves iestāšanās iemesliem (antenatālā augļa nāves gadījumā atbilde ir antenatāla augļa asfiksija); informāciju par nāvi izraisošajiem apstākļiem (pilnvērtīga placentas histoloģija, bakterioloģiskie izmeklējumi).
- cilvēkresursu problēma: jāievieš vecākie konsultanti - ginekologi - dzemdību speciālisti ar sertifikātu fetālā medicīnā; dzemdību nodaļu personālam obligāti jāapmeklē jaundzimušā primārās reanimācijas kursi vismaz reizi 5 gados un kursi jaundzimušo stabilizēšanā neonatologiem.
Foto: no Doctus arhīva
