Vai no papildu apsolītās naudas kaut kas tiks arī neatliekamai palīdzībai lokālajās slimnīcās?
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš tikšanās reizē uzsvēra, ka viens no galvenajiem risinājumiem, lai pacienti mazāk nokļūtu dārgajā stacionārajā aprūpē, ir ambulatoro dienestu un dienas stacionāru attīstīšana pašās slimnīcās.
Kuldīgas slimnīcas valdes loceklis Ivars Eglītis stāsta, ka divās garās sapulcēs tā arī neizdevies pārliecināt ministru, ka, iebāžot galvu smiltīs un neredzot vai neatzīstot problēmu, neizdosies no tās izvairīties. Tā būs pavisam reāla. "Ļoti daudzu slimnīcu vadītāji atzina, ka būs spiesti dotēt neatliekamo palīdzību no citiem dienestiem, visvairāk - ambulatorās aprūpes. Tāpat slimnīcas sāk iekrāt parādus, ir daži gadījumi ar nopietnām finanšu krīzes pazīmēm, piemēram, Gulbenes -Balvu apvienībai. Kāpēc? Tāpēc, ka valsts nesamaksā to, ko pati aprēķinājusi," teic I. Eglītis. "Kopējais neatliekamās palīdzības pacientu skaits valstī samazinās, bet ne jau tādā apmērā. Kopš 2009. gada hospitalizācijas apjoms slimnīcās ir samazināts par trešdaļu. Un tagad lokālajām slimnīcām pacientu skaitu grib samazināt uz pusi. Tas nav reāli! Mums neatliekamo pacientu ārstēšanai 171 lata vietā piedāvā 93 latus. Tas ir tarifs, kādu maksā par pacientu aprūpes slimnīcā. Vai politraumu pacientiem var sniegt palīdzību par šādu summu?"
Juris Bārzdiņš norāda, ka apsolītie papildus līdzekļi 6,1 miljona latu apmērā ir aptuveni viena divdesmitā daļa no tā, kas optimāli būtu vajadzīgs veselības nozarei, lai atrisinātu nepiepildītās vajadzības. Viņš paliek pie sava: "Papildu līdzekļi, ja tādi tiek rasti, primāri jānovirza tur, kur pacienti visātrāk sajutīs veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanos - ambulatorajā aprūpē."
Uz to I.Eglītis jautā: "Vai tad nebija tā, ka papildu nauda - 6,1 miljons latu - parādījās kā koalīcijas padomes reakcija uz saasināto problēmu neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā? Bija taču! Tāpēc liels pārsteigums bija redzēt, ka no 6,1 miljona latu neviens santīms nav plānots neatliekamās palīdzības pacientu ārstēšanai lokālās slimnīcās."
Veselības ministrija pēc 25. augusta tikšanās norāda, ka kopīgi ar Veselības norēķinu centru šobrīd izskata jautājumus par finansējuma pārdali vēl esošā nozares budžeta ietvaros.
Jau ziņots, ka pirmsvēlēšanu gaisotnē veselības aprūpes problēmu risināšanai tika iegūti 12,7 miljoni latu: 6,6 miljoni latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, pēcāk apsolīti vēl papildu 6,1 miljons latu.
Ir skaidrs, kā tiks izlietoti 2,8 miljoni latu no sākotnēji piešķirtajiem 6,6 miljoniem latu:
- 2,7 miljoni latu - apmaksai par ambulatoriem veselības aprūpes pakalpojumiem speciālistu konsultācijām un izmeklējumiem visās ārstniecības iestādēs, to skaitā slimnīcās;
- 157 tūkstoši latu - ārstniecības iestādēm pacienta iemaksas kompensācijai no pacienta iemaksas atbrīvotajām iedzīvotāju kategorijām.
Savukārt apsolītos 6,1 miljona latu iecerēts sadalīt šādi:
- 2,5 miljoni latu -par dienas stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem;
- 2,3 miljoni latu - kompensējamo zāļu apmaksai;
- 953 tūkstoši latu - vakcīnu iegādei un peritoneālās dialīzes programmai;
- 320 tūkstoši latu - Valsts asinsdonoru centram par asins, asins komponentu sagatavošanu un plazmas preparātu iepirkumu.
Foto: Inese Austruma