Veselības ministrijas rīkotā preses konferencē "KPMG Latvija" eksperti iepazīstināja ar pētījumu par veselības aprūpes maksājumu sistēmu efektivitāti un tendencēm pasaulē un Latvijā. Galvenā atziņa: nav svarīgi atalgot procesu, bet gan rezultātu.
Par pētījumu
Edgars Voļskis, KMPG eksperts, pastāstīja par KPMG starptautisko pētījumu, kas analizēja trīs valstu - ASV, Apvienotās Karalistes un Nīderlandes - veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Daudzas pasaules valstis jau ir uzkrājušas pieredzi, ieviešot līdzīgu obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu, uz kādu pašlaik virzās Latvija, un arī šīs finansēšanas sistēmas raugās, kā kļūt efektīvākas (samazināt publiskās izmaksas un palielināt kvalitāti jeb orientēties uz sasniedzamo rezultātu).
Visu valstu veselības aprūpes finansēšanas sistēmas sakaras ar līdzīgām problēmām: sabiedrības novecošanos, ierobežojošiem budžeta līdzekļiem, strauji augošiem izdevumiem, augstāku hronisko slimību slogu, augošām pacientu prasībām, augsti kvalificētu darbinieku trūkumu veselības aprūpē. Analizētajās valstīs - ASV, Nīderlandē un Anglijā - tika atzīts, ka maksāšanas sistēmās:
- notiek pakalpojuma pārmērīga izmantošana;
- bieži cauri sistēmai virza maksimāli daudz pacientus, lai saņemtu pēc iespējas vairāk finansējuma;
- DRG sistēmas arī nereti balstās uz paveiktajām manipulācijām, runā par procesu, ne rezultātu.
Kādi varētu būt risinājumi? KMPG eksperts Kārlis Mālnieks: "Svarīgs veselības aprūpes rezultāts kā vērtības vienība. Ja dodamies pie friziera, tad zinām, ka par konkrētu matu griezumu būs jāsamaksā 20 euro. Līdzīgi -ja dodamies pie ārsta, gribam zināt un samaksāt par rezultāta vienību. Galarezultātu jāvar izmērīt, salīdzināt, novērtēt."
Pētījums norāda, ka finansēšanas sistēmām, pirmkārt, jāvar definēt integrēto veselības aprūpes pakalpojumu - diagnozi, sasniedzamo mērķi (piemēram, ja hronisks slimnieks - tad jāatvieglo simptomi, un pakalpojumiem jābūt tendētiem uz šo mērķi), atbildīgo. Otrkārt, jānosaka jēgpilnu ārstēšanas gala iznākuma vērtējumu (to var palīdzēt apdrošinātāji, viņi nevēlas pārmaksāt, tiek noteikta vidējā cena par konkrētu diagnozi; kā arī palīdz administratīvo datu, reģistru analīze). Treškārt, vērtību var iegūt, noslēdzot līgumus.
"Jo kvalitatīvāku sniedzam pakalpojumu, jo zemākas ir izmaksas!" - tā K. Mālnieks.
Kas notiek Latvijā?
Latvijā mēs diemžēl esam vairāk tendēti uz procesu - mēģinām izraisīt aktivitāti - tā atzina Māris Taube, Nacionālā veselības dienesta vadītājs. Tomēr ir arī pozitīvi notikumi, uz rezultātu vērsti veselības aprūpes pakalpojuma pirkšanas centieni. Proti, ģimenes ārstu kvalitātes sistēma; stacionāros noteiktais diezgan skarbais ārstējamo pacientu skaits - 10% no iedzīvotājiem; kvalitātes kritēriji stacionāriem.
Raksturojot 2014. gadu, M. Taube parādīja vairākas pozitīvās tendences. Viena no tām - tarifu pieaugums. Ārstu alga palielinās no 745,58 euro līdz 846,6 euro, proporcionāls ir arī citu ārstniecības personu algu palielinājums. Šogad ieplānoti arī attīstības izdevumi - 1,4 euro miljonu apmērā, tie ļaus veidot kvalitātes sistēmas iestādēs. Uzsākta ir diagnožu apmaksas sistēmas ieviešana. darbību sācis Ārstniecības riska fonds un tajā ir paredzēti līdzekļi. Pārrobežu direktīva paredz pacientu brīvu plūsma, un Latvija ir gatava apmaksāt pacientu izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem.
Veselības ministre Ingrīda Circene gan atzina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēmā ir divreiz mazāk naudas nekā objektīvi būtu vajadzīgs. Taču pirmais solis ir sperts - Saeimā 2. lasījumā ir iesniegts Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, kas paredz valsts apmaksātu veselības aprūpi sasaistīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu. Taču līdztekus jāvērtē arī citu valstu pieredze.
Foto: no Doctus arhīva
