Saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem turpina augt
Onkoloģiskās slimības ir otrā lielākā slimību grupa aiz kardioloģiskajām slimībām. Tomēr ja kardioloģijā vērojami panākumi - samazinās mirstība no sirds asinsvadu slimībām (līdzīgi ir arī ar traumām), tad mirstība no ļaundabīgiem audzējiem palielinās. Veselības ministre Ingrīda Circene preses konferencē, veltītā Pretvēža dienai, norādīja: slimnieku skaita ziņā mēs daudz neatšķiramies no citām Eiropas valstīm, taču mums ir par 40% vairāk slimnieku ar 3. un 4. stadiju. Pat ja mums būtu divreiz lielāks budžets, mēs neko nevarētu mainīt. Tādēļ svarīgākais - savlaicīgs kontakts ar ārstu, pirmkārt, ģimenes ārstu.
Veselības ministre uzsvēra arī pozitīvās tendences. Skrīninga programmu rezultātā palielinās izmeklēto pacientu skaits. Ja 2009. gadā dzemdes kakla vēža skrīningu veica 30 tūkstoši sieviešu, tad 2013. gadā izmeklēto pacientu skaits sasniedza 55,5 tūkstošus. Līdzīgi ir ar krūts vēža sijājošo diagnostiku - 2009. gadā to veica 19 tūkstoši sieviešu, 2013. gadā - 48 549 sievietes. I. Circene: "Turpmākajos gados, izmantojot Eiropas struktūrfondu finansējumu, gribam likt akcentu uz mobilitāti. Plānojam organizēt mobilās brigādes, kas dotos pie pacientiem, kam pakalpojuma saņemšana ir apgrūtināta."
Viesturs Krūmiņš, LOC galvenais ārsts, pastāstīja, ka pašreiz pieejamā statistika par 2012. gadu liecina, ka pirmreizējo slimības gadījumu skaits sasniedzis vismaz 10,9 tūkstošus. Ja salīdzinām 10 gadu datus, tad saslimstība ir pieaugusi par 20% un mirstība par 12-13%. Vairāk tiek diagnosticēts vēzis agrīnās stadijās, un tas ir vērtējams kā skrīninga programmas panākums. "Divdesmit procentos atklāts vēzis skrīninga programmā nav slikts rezultāts," tā V. Krūmiņš.
2012. gadā mūsu valstī bija reģistrēts 71 166 pacients ar ļaundabīgu audzēju. Biežākās audzēja lokalizācijas: ādas vēzis, tad kolorektālais vēzis, plaušu vēzis, krūts vēzis un prostatas vēzis.
Sievietēm pārliecinoši pirmo vietu ieņem krūts vēzis (1099), tad ādas audzēji (888) un kolorektālais vēzis (690); savukārt vīriešiem pirmajā vietā ierindojas prostatas audzējs (1048), tad bronhu un plaušu audzējs (866) un kolorektālais audzējs (571).
"Katrs pats ir atbildīgs par to, lai iesaistītos skrīninga programmās. Nevajag bāzt galvu smiltīs kā strausam, bet atvērti izzināt slimību agrīnās stadijās, tad arī ārstēšana ir daudz labāka," uzsver Dace Rezeberga, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ginekoloģijas un dzemdniecības galvenā speciāliste. Lai arī Latvijā ir iespēja vakcinēt 12 gadīgas meitenes, HPV vakcinācija aptver 50,9% meiteņu. Mērķa vakcinācijai vajadzētu sasniegt 95%. Citoloģiju veikušo sieviešu aptvere laika posmā no 2009. - 2011. gadam bija 42%.
D. Rezeberga: "No 261 jaunajiem dzemdes kakla vēža gadījumiem 2012. gadā tikai 55 tika veiktas skrīninga citoloģiskās analīzes. Te ir tas atspoguļojums - cik ļoti mēs esam bezatbildīgi pret savu veselību."
Ginekoloģe pastāstīja, ka RAKUS skrīniga programma ir veicinājusi kolposkopijas metodes atdzimšanu, kas ginekoloģijā zināma sen. Šobrīd šajā metodē tiek apmācīti jauni speciālisti.
Asoc. prof. Vilnis Lietuvietis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītājs savukārt vērš uzmanību: lai arī Latvijā vairāk dzimst puikas, mums ir ievērojams sieviešu pārsvars. Sieviešu un vīriešu starpība ir 181 079. Provizoriskie dati par 2013. gadu liecina, ka priekšdziedzera ļaundabīgs audzējs ir 909 vīriešiem, urīnpūšļa ļaundabīgs audzējs - 469, nieres ļaundabīgs audzējs- 431 vīrietim. Prof. V. Lietuvietis aicināja veselības ministri kādu no turpmākajiem gadiem pasludināt par gadu vīriešu veselībai.