RSU veikts pētījums par sieviešu dzimumveselību
Izmainīta maksts mikroflora ir viens no būtiskiem bērna neiznēsāšanas un jaundzimušo infekciju cēloņiem, tāpēc ir svarīgi identificēt grūtnieces ar izmainītu maksts mikrofloru vizītes laikā, kad sieviete stājas grūtniecības uzskaitē.
Izmainīta maksts mikroflora parasti tiek ārstēta ar antibiotikām, taču to lietošanas efektivitāte grūtniecības sarežģījumu mazināšanā nav pilnībā pierādīta, turklāt antibiotikas var radīt baktēriju rezistenci (nejutīgumu pret antibiotikām), blaknes un izjaukt maksts aizsargājošo vidi. Ideāli grūtniecības laikā izmainītu maksts mikrofloru būtu koriģēt, izmantojot efektīvu, alternatīvu ārstēšanu, nelietojot antibakteriālus līdzekļus, piemēram, vaginālo askorbīnskābi (C vitamīnu).
Promocijas darba mērķis bija izpētīt izmainītu maksts mikrofloru grūtniecēm un alternatīvas «ne-antibakteriālas» ārstēšanas - vaginālās askorbīnskābes (C vitamīna) - ietekmi uz izmainītu maksts mikrofloru grūtniecēm un pārējām sievietēm.
Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti vairāki uzdevumi - izpētīt vaginālās askorbīnskābes (C vitamīna) ārstējošā un uzturošā lietošanas režīma ietekmi uz izmainītu maksts vidi grūtniecēm un pārējām sievietēm, noteikt izmainītas maksts mikrofloras riska faktorus, identificēt simptomus un pacientei veicamo klātienes testu - maksts pH mērījumu- un natīvās mikroskopijas lietderību izmainītas maksts mikrofloras diagnostikā, kā arī salīdzināt grūtniecības iznākumu sievietēm ar normālu un izmainīta maksts mikrofloru grūtniecības sākumā.
Pētījumā tika atklāts, ka izmainītas maksts mikrofloras riska faktori ir zems izglītības līmenis, smēķēšana, kā arī maksts vides traucējumi līdz grūtniecībai. Ārsts izmainītu maksts mikrofloru var diagnosticēt jau vizītes laikā, veicot maksts izdalījumu pH mērījumus un izmeklējot iztriepes ar natīvās mikroskopijas metodi. Neārstēta izmainītā maksts mikroflora ir saistīta ar biežākiem spontāniem abortiem un priekšlaicīgām dzemdībām. Lietojot vaginālo vitamīnu C, maksts vide uzlabojas, īpaši labs efekts tika novērots grūtniecēm.
Lai paaugstinātu sieviešu izglītības līmeni un uzlabotu viņu zināšanas par svarīgajiem veselības aspektiem, pamatojoties uz pētījuma datiem, tiek rekomendēts Latvijā veselības mācību skolās ieviest kā obligātu mācību priekšmetu. Ginekologu praksē maksts vides pH mērījumi būtu jāveic katrā vizītē, turklāt ārstiem vajadzētu apgūt mikroskopijas metodi, lai varētu noteikt pareizu izmainītas maksts mikrofloras diagnozi jau vizītes laikā un, ja nepieciešams, noteikt atbilstošu ārstēšanu.
Izmainītas maksts mikrofloras ārstēšānā un maksts pH atjaunošanai grūtniecības laikā darba autore rekomendē lietot vaginālo askorbīnskābi, tomēr, lai noskaidrotu, vai vaginālā C vitamīna lietošana samazina spontānā aborta un priekšlaicīgu dzemdību iespējamību un jaundzimušo infekciju risku, pētījumi jāturpina.
- Janas Žodžikas disertāciju atradīsiet RSU mājaslapāŠEIT.
- RSU promocijas darbu aizstāvēšanas kalendārs.