Regulāras fiziskās aktivitātes svarīgas imunitātei, arī izolācijas laikā
Pēdējo četru desmitgadu laikā daudzos pētījumos ir pētīts, kā vingrinājumi ietekmē imūnsistēmu. Ir plaši atzīts, ka regulāras vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes ir labvēlīgas imunitātei, taču daži uzskata, ka intensīvas fiziskās aktivitātes var nomākt imūno funkciju, izraisot paaugstinātu infekciju risku pēc fiziskām aktivitātēm.
Salīdzinošā pētījumā 2018. gadā šo “atvērtā loga” hipotēzi apstrīdēja Dr. Campbell un Dr. Turner. Pārskata rakstā viņi ziņoja, ka teorija nav pietiekami pamatota ar zinātniskiem pierādījumiem, apkopojot, ka ir maz ticamu pierādījumu, ka fiziskās aktivitātes nomāc imunitāti, tā vietā secinot, ka fiziskās aktivitātes ir labvēlīgas imūnsistēmas funkcijai. Viņi uzskata, ka īstermiņā fiziskās aktivitātes var palīdzēt imūnsistēmai atrast un tikt galā ar patogēniem, un ilgtermiņā regulāra fiziskā slodze palēnina izmaiņas, kas rodas imūnsistēmai novecojot, tādējādi samazinot infekciju risku.
Jaunajā rakstā, kas publicēts šomēnes, vadošie eksperti, ieskaitot Dr. Turner un Dr. Campbell, diskutēja par to, vai imūnsistēma pēc fiziskās slodzes var mainīties negatīvā vai pozitīvā veidā un vai sportisti saslimst ar infekcijām biežāk nekā pārējie iedzīvotāji. Rakstā secināts, ka infekcijas, visticamāk, ir saistītas ar neatbilstošu uzturu, psiholoģisko stresu, nepietiekamu miegu, ceļošanu un, kas ir svarīgi, ar patogēnu iedarbību tādos lielos pasākumos kā maratoni - nevis ar fiziskām aktivitātēm.
Šī pētījuma autors Dr. James Turner no Batas Universitātes Veselības departamenta skaidroja: "Pētījumā secinājām, ka ir ļoti ierobežoti pierādījumi par fiziskajām aktivitātēm, kas tieši palielina inficēšanās risku ar vīrusiem. Koronavīrusa un esošo apstākļu kontekstā, kādā mēs atrodamies šodien, vissvarīgākais apsvērums ir samazināt sociālos kontaktus ar cilvēkiem, kuri, iespējams, pārnēsā vīrusu, taču cilvēkiem nevajadzētu aizmirst par to, cik svarīgi šajā laikā ir būt fiziski aktīviem un veseliem. Ja tas tiek veikts izolēti - prom no citi - tad regulāras, ikdienas fiziskās aktivitātes palīdzēs labāk uzturēt imūnsistēmas darbību, nevis to nomāks." Pētnieki uzsver, ka cilvēkiem nevajadzētu baidīties, ka viņu imūnsistēma tiks nomākta, veicot fiziskas aktivitātes, pakļaujot viņus paaugstinātam koronavīrusa riskam. Ja fiziskās aktivitātes tiek veiktas saskaņā ar jaunākajiem valdības norādījumiem par sociālo distancēšanos, regulārām fiziskām aktivitātēm būs ārkārtīgi pozitīva ietekme uz iedzīvotāju veselību un labsajūtu gan šodien, gan nākotnē.
Ieteicams regulāri veikt mērenas intensitātes aerobos vingrinājumus, piemēram, pastaigas, skriešanu vai riteņbraukšanu, ar mērķi sasniegt 150 minūtes nedēļā. Ilgāka, enerģiskāka vingrošana nebūtu kaitīga, bet, ja veselības stāvokļa vai invaliditātes dēļ kustību iespējas ir ierobežotas, galvenā ziņa ir “vairāk kustēties” un ka “kaut kas ir labāks nekā nekas”. Pretestības vingrinājumiem ir skaidras priekšrocības muskuļu spēka uzturēšanā, kas arī palīdz kustībām.
Īpaši šajā laikā pētnieki uzsver, cik svarīgi ir fizisko aktivitāšu laikā ievērot labu personīgo higiēnu, tostarp rūpīgi mazgāt rokas pēc vingrošanas. Lai dotu organismam vislabākās iespējas cīnīties ar infekcijām, viņi papildus regulārai fizisko aktivitāšu veikšanai iesaka pievērst uzmanību arī saņemtajam miega daudzumam un veselīgam uzturam, tas ir, enerģijas līdzsvars, lai ņemtu vērā patērēto enerģiju fiziskās slodzes laikā. Pētnieki cer, ka šis pārdomu raksts izraisīs jaunu pētījumu vilni, kurā tiks izpētīta fiziskās aktivitātes labvēlīgā ietekme uz imūno funkciju.
AVOTS: Simpson RJ, Campbell JP, et al. Can Exercise Affect Immune Function to Increase Susceptibility to Infection? Exerc Immunol Rev, 2020