Priekšlaikus dzimušo bērnu veselības aprūpes jautājumi tiks risināti
Aprūpes programma paredz, ka priekšlaikus dzimušiem bērniem nepieciešama īpaša ambulatorā aprūpe līdz 2 gadu vecumam. Tikai agrīna un prātīgi sistematizēta aprūpe ir veids, kā veicināt šo bērnu attīstību un novērst virkni veselības problēmu, kas var izraisīt pat invaliditāti. Šobrīd priekšlaikus dzimuša bērna īpašā aprūpe beidzas aiz slimnīcas durvīm. Situāciju pasliktina arī ierobežotās piekļuves iespējas pie speciālistiem.
„Veselības problēmas, kas priekšlaikus dzimušiem bērniem raksturīgas pirmajās dzīves nedēļās vai mēnešos, pēc stāvokļa stabilizācijas var transformēties citās formās, kas turpinās arī pēc izrakstīšanās no stacionāra un rada nepieciešamību pēc ilgstošas regulāras speciālistu novērošanas un aprūpes", uzsverot šiem bērniem nepieciešamo īpašo vērību, diskusijā norādīja Latvijas Neonatologu biedrības valdes priekšsēdētāja dr. Amanda Smildzere.
„Latvijā nav vienotas dinamiskās novērošanas programmas, dažādos centros ir atšķirīga pieeja un iespējas. Šobrīd palīdzības apjoms ir atkarīgs no vecāku un mediķu individuālās sadarbības," viņa skaidro. „Būtu kvalitatīvi jāseko priekšlaikus dzimušo bērnu attīstībai, jo tas varētu mazināt zīdaiņu mirstību un bērnu invaliditāti. Īpašā uzraudzība radītu ģimenēm drošības sajūtu, kā arī sniegtu psiholoģisko atbalstu. Tā būtu iespēja arī iegūt kvalitatīvu informāciju par priekšlaikus dzimušu bērnu veselības stāvokli turpmākajos dzīves gados Latvijā, " atzina A. Smildzere.
Latvijas Bērnu fonda vadītājs Andris Bērziņš atbalsta programmas ieviešanu, norādot, ka tā būs liela uzvara mums visiem, ja bērnam tiks dota iespēja būt veselākam. Viņš cer, ka tiks izveidota vismaz uzskaites sistēma, lai iegūtu informāciju par katra priekšlaikus dzimuša bērniņa veselību un turpmāko attīstību.
Diskusijā tika prezentēti arī priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku aptaujas rezultāti ar ieteikumiem, kā varētu uzlabot priekšlaikus dzimuša bērna aprūpi pēc slimnīcas. Aptaujā piedalījās 186 priekšlaikus dzimušu bērnu vecāki. Daži no ierosinājumiem - veidot īpaši pielāgotu rindu sistēmu piekļuvei pie speciālistiem, kā arī radīt detalizētu kalendāru ar pārbaudēm un nepieciešamajām konsultācijām, pielāgotu potēšanas kalendāru un piebarošanas shēmu. Vajadzīgi informatīvie materiāli slimnīcā par priekšlaikus dzimuša bērna aprūpi pēc izrakstīšanās, kā arī attīstības īpatnībām, kam būtu jāpievērš uzmanība. Tāpat tika minēts arī atbalsta tālrunis un psihologa konsultācijas priekšlaikus dzimuša bērna vecākiem. Aptaujā 95% vecāku uzsvēra, ka būtu nepieciešama speciāla aprūpes programma priekšlaikus dzimušiem bērniņiem un viņu vecākiem. 91% aptaujāto uzskata, ka ir nepieciešami īpaši centri, kur vienkopus būtu pieejami speciālisti, kas pārzina tieši priekšlaicīgi dzimušo bērniņu un vecāku aprūpi un vajadzības.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja un Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras vadītāja prof. Dace Gardovska uzsvēra, ka mērķis ir bērnu dzīves kvalitātes uzlabošana, savukārt viss pārējais ir sekundārs. „Mēs nedrīkstam atgrūst nevienu, kas vēlas palīdzēt šī jautājuma risināšanā. Ir jāuzklausa ikviens, kam ir savas idejas un gatavība darboties," tā prof. D. Gardovska.
Priekšlaikus dzimušo bērnu veselības uzraudzības sistēma jeb Follow-up programma jau darbojas Igaunijā, Lietuvā, Skandināvijas valstīs, Holandē, Apvienotajā Karalistē, Francijā, Nīderlandē un citviet pasaulē. Prof. D. Gardovska norādīja, ka programmas izveidei Latvijā jāizmanto citu valstu standarti, taču jāpaņem labākā pieredze un jādomā, kā to pielāgot mūsu situācijai. Būtu jādomā par speciālistu kompetencēm. Šobrīd valsts nevar nodrošināt nepārtrauktu aprūpes procesu.
Turpmākai programmas izstrādei un virzībai tika izveidota darba grupa, kurā pieteicās 26 speciālisti. Starp ekspertiem ir Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Liene Cipule, Latvijas Bērnu fonda vadītājs Andris Bērziņš, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Neonatoloģijas klīnikas Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas neonatologs Dace Tropa, Rīgas dzemdību nodaļas galvenā ārste Dace Rezeberga, Neonatoloģijas māsu apvienības prezidente Elita Svareniece, Latvijas Ģimenes ārstu un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvji, Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības aprūpes pieejamības uzraudzības nodaļas vadītāja Skaidrīte Vasaraudze, Latvijas Neonatologu biedrības valdes priekšsēdētāja dr. Amanda Smildzere un citi.
Pēc VM parlamentārās sekretāres Lienes Cipules uzaicinājuma pirmā darba grupas tikšanās notiks Veselības ministrijā, iesaistot arī atbildīgās personas, un tādā veidā sekmējot ātrāku virzību šī jautājuma risināšanā. Liene Cipule darba grupas ietvaros ieteica skatīties uz jautājumiem, kas jāsakārto arī stacionārā līmeņa aprūpē, norādot, ka ambulatorie pakalpojumi varētu veidoties uz tās bāzes, kas notiek stacionārā. Tieši pēctecība varot radīt sistēmu.
Pirmās darba grupas tikšanās datums tiks paziņots jau šajā nedēļā.
Foto no Doctus arhīva