Rīgas Stradiņa universitātes A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieku izstrādāto uztura bagātinātāju, kas satur dabiskos glikopeptīdus un izmantojams onkoloģijā un virusoloģijā, Latvijas Zinātņu akadēmijas ekspertu komisija nosaukusi par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem 2013. gadā.
Minēto uztura bagātinātāju, kas izmantojams pacientu ātrākai rehabilitācijai un imunitātes stiprināšanai pēc onkoloģiskajām un vīrusu slimībām, izstrādāja institūta pētnieki Jevgēņijs Jermolajevs, Lilija Peškova, Guntis Vītols un Simona Doniņa. Pētījums par jauno vielu tika veikts projektā „Jaunu dabīgo imunomodulatoru kompozīciju izstrāde un to efektivitātes izpēte onkoloģisko un vīrusu slimību gadījumā" laikā no 2010. līdz 2012. gadam, un to līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
"Onkoloģisko slimību ārstēšanas laikā pacientu dzīves kvalitāte būtiski krītas. Ir jādomā, kā viņiem palīdzēt. Lieliski, ka ir tapis preparāts no Latvijā pieejamām dabiskām vielām," atzīst pētniece Simona Doniņa.
Pētnieku komanda
RSU pētnieku izstrādātajā uztura bagātinātājā no pienskābajām baktērijām izdalītie dabiskie glikopeptīdi ir kombinēti ar glikāniem, kas iegūti no gailenēm, maizes rauga, šitakē. Pasaulē tās pazīstamas kā pretvēža dabiskās iedarbības vielas. Preparāta sastāvā ietilpst arī topinambūra pulveris, kurā esošais inulīns ļauj šo uztura bagātinātāju lietot arī diabēta slimniekiem.
Lai varētu precizēt, kādos gadījumos ieteicams lietot izstrādāto preparātu, projekta izpildes gaitā tika veikti klīniskie novērojumi. A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece un onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa veica novērojumus Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā, savukārt imunoloģe Inta Jaunalksne - Klīniskās Imunoloģijas centrā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Pētījumi pierādīja, ka tiem slimniekiem, kuri lietoja uztura bagātinātāju, biežāk un straujāk palielinājās imūnkompetento šūnu skaits un funkcionālā aktivitāte.
Onkoloģisko un vīrusu slimību pacientu organisms pēc ķīmijas, staru un medikamentu terapijas ir novājināts un bieži nespēj pretoties citām infekcijām, tāpēc nepieciešams stiprināt organisma imūnsistēmu, lai organisms pats cīnītos ar vēža šūnām, vīrusu izraisītām un citām infekcijām.
Pētnieks Jevgēņijs Jermolajevs sola kopā ar kolēģiem turpināt zinātniskos pētījumus, lai izstrādātais uztura bagātinātājs būtu vēl iedarbīgāks, papildinot tā sastāvu ar citām dabas vielām, kas, iespējams, aizsargātu aknu šūnas un cīnītos pret vēža šūnām.
A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieku veikuma pirmsākumi, kā stāsta biotehnologs un A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieks Jevgēņijs Jermolajevs, meklējami vēl 1975. gadā Bulgārijā, kur zinātnieki no pienskābajām baktērijām izdalīja un atklāja glikopeptīda formulu. Pēc tam Krievijas pētnieki izstrādāja pussintētisko glikopeptīdu, bet pagājušā gadsimta 80. gados tā tehnoloģiju sadarbībā ar Maskavas kolēģiem ievieš Latvijas zinātnieki, arī Jevgēņijs Jermolajevs, kas tajā laikā ir Olaines ķīmiskās rūpnīcas „Biolar" laboratorijas vadītājs. Savukārt 1998. gadā sadarbībā ASV zinātniekiem Jevgēņijs Jermolajevs kopā ar citiem pētniekiem atklāja, kā izdalīt dabiskos glikopeptīdus.
Par pētniekiem
Lilija Peškova
- Izglītība: Rīgas Politehniskais institūts
- Amats A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtā: asistente kopš 1999. gada
Jevgēņijs Jermolajevs
- Izglītība: Dr. ing. (biotehnoloģija)
- Amats A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtā: pētnieks kopš 1999. gada
Lilija Peškova un Jevgēņijs Jermolajevs piedalījušies pētījumos, kuros izstrādāti un piešķirti Latvijas patenti: 20.12.2012. - glikopeptīda sastāvs, kas izdalīts no Lactobacillus Helveticus un tā iegūšanas paņēmiens; 20.11.2012. - uztura bagātinātājs ar pretvīrusu, pretvēža, hepatoprotektorām un imūnmodulējošām īpašībām; 20.06.2013. - krēms psoriāzes izraisītu patoloģisku izmaiņu ārstēšanai.
Simona Doniņa
- Izglītība: Rīgas Medicīnas institūts, Dr. med.
- Sertificēta onkoloģe, sertificēta imunoloģe
- Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtā: vadošā pētniece kopš 2007. gada
- RSU asociētā profesore (2013.)
Guntis Vītols
(1957. - 2013.)
- Izglītība: Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāte
- Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieks no 2007. līdz 2013. gadam
