Palielina finansējumu neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai lokālajās slimnīcās
Vienlaikus katra lokālā slimnīca saglabās arī 33 tūkstošu latu lielo papildus finansējumu, kas saistībā ar apmaksas nosacījumu maiņu pēc 1.jūlija no stacionārās aprūpes tika novirzīts ambulatorajiem pakalpojumiem veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai. Tāpat lokālās slimnīcas saņems papildus līdzekļus pārējo ambulatoro pakalpojumu nodrošināšanai no valdības piešķirtajiem līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem 6,66 miljoni latu apmērā, atbilstoši paredzētajam sadalījumam. Līdz ar to kopumā šajā gadā pieejamie finanšu līdzekļi lokālajām slimnīcām noteikti būs lielāki nekā iepriekšējā gadā.
Tā kā tehniski līdz 1.septembrim nav iespējams piešķirt papildus finansējumu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai lokālajās slimnīcās, visas lokālās slimnīcas tuvākajās dienās saņems Veselības norēķinu centra vēstuli par papildus līdzekļu piešķiršanu neatliekamajai palīdzībai.
VM neatbalsta Kuldīgas slimnīcas vadītāja Ivara Eglīša iecerēto slimnīcas darbības profilu sašaurināšanu un neredz pamatojumu darbinieku skaita samazināšanai par vismaz 50 cilvēkiem, kā to medijos paudis slimnīcas vadītājs. Tādēļ VM atkārtoti vērsusies pie Kuldīgas pašvaldības kā slimnīcas kapitāldaļu turētājas ar aicinājumu rīkoties sociāli atbildīgi, turpinot nodrošināt neatliekamo palīdzību Kuldīgas slimnīcā. Neatliekamās palīdzības sniegšanas apjoma un profilu samazināšana pēc Kuldīgas slimnīcas iniciatīvas ir iespējama, taču nevar tikt realizēta nepārdomāti, strauji un iedzīvotāju vairākumam nepieņemami jau no šī gada 1. septembra.
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš: "Ivars Eglītis izmanto „Zaļo un zemnieku savienības" atkārtoti pausto apņemšanos saglabāt lokālās slimnīcas un ar šantāžas elementiem cenšas izsist neadekvātu papildus finansējumu tieši Kuldīgas slimnīcai apstākļos, kad kopējais nozares finansējums nav kļuvis lielāks. Kolēģa Eglīša piekoptās metodes - ultimatīvi paziņojumi, pacientu un slimnīcas darbinieku biedēšana - nav ne valsts, ne lokālpatriota cienīga rīcība."
Veselības ministrs tāpat norāda, ka Kuldīgas slimnīca jau tā ir īpašā statusā, jo no veselības aprūpei piešķirtajiem līdzekļiem valsts regulāri atmaksā aizdevumu, par Kuldīgas jaunās slimnīcas būvniecību, par ko pati slimnīca nespēj norēķināties. Vēl šogad valdība piešķīra 64 tūkstošus latu Kuldīgas slimnīcas parādsaistību segšanai (2010.gadā - 175 tūkstošus latu, 2009.gadā - 246 tūkstošus latu).
Vienlaikus Juris Bārzdiņš uzsver, ka aktuālās problēmas Latvijas slimnīcās parāda absolūtu nepieciešamību palielināt valsts ietekmi neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās neatkarīgi no īpašuma formas (valsts vai pašvaldības). To iespējams panākt, līgumos par valsts apmaksātas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu ietverot īpašus nosacījumus par caurspīdīgu budžeta plānošanu un uzraudzību no valsts puses.
Līdzšinējā situācija pierāda, ka pašvaldības kā kapitāldaļu turētājas ne vienmēr spēj profesionāli pārvaldīt slimnīcas, kas ir ļoti specifiska uzņēmuma forma. Tādēļ pašvaldību lomai veselības aprūpes nodrošināšanā ir jāpieaug primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē, veselības veicināšanas un profilakses jautājumos, taču neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā, kas ir valstiski stratēģiska funkcija, jāpalielinās valsts lomai. Tas ļautu nākotnē izvairīties no tādām situācijām kā šobrīd Kuldīgā, kur slimnīcas vadītājs bez savlaicīgas priekšdarbu veikšanas strauji grib sašaurināt iestādes profilu, vai arī Gulbenes un Balvu apvienībā, kur slimnīcai gadu gaitā ir izveidojušies lieli parādi, bet iespējas samazināt izdevumus netiek izmantotas.
Foto no Doctus arhīva