Martā Eiropa atzīmē zarnu vēža mēnesi
Vairums iedzīvotāju gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs pat neiedomājas, ka zarnu vēzis ir viens no biežāk sastopamajiem vēžu veidiem gan sievietēm, gan vīriešiem. Ik minūti pasaulē vismaz trim cilvēkiem tiek diagnosticēts zarnu vēzis. Vidēji skatoties - 1 no 20 cilvēkiem pastāv nopietns risks tikt diagnosticētam ar zarnu vēzi. Lai gan tiek uzskatīts, ka vislielākās iespējas saslimt ar zarnu vēzi ir tieši vecumā pēc 50 gadiem (90% no visiem zarnu vēža saslimšanas gadījumiem), tomēr ik gadu šīs slimības statistika paliek arvien nepielūdzamāka - saslimst gados daudz jaunāki cilvēki.
Dažādi pētījumi rāda, ka ne bez vainas ir mūsdienu cilvēka dzīvesveids, kas nereti nozīmē sēdošu darbu, maz fizisko aktivitāšu un aizraušanos ar neveselīgu pārtiku. Aptaukošanās ir tieši saistīta ar zarnu vēža palielinātu risku. Eiropas iedzīvotājiem liekā svara problēmas kļūst arvien aktuālākas - pēdējos 20 gados cilvēku, kam ir liekais svars, skaits ir faktiski dubultojies. Ik gadus aptuveni miljons iedzīvotāju Eiropā šo statistiku pavairo. Lielākā daļa ir dzirdējuši - jāēd veselīgi, jāvingro, jādodas pastaigās, jāizvēlas fiziskas aktivitātes un jāmazina kaitējums, ko organismam nodara cigaretes, alkohols un citas atkarību izraisošas vielas. Tomēr iedzīvotāju nevērīgā attieksme pret veselību, kūtrums ("Vingrošu rīt...", "Veselīgāk ēdīšu pēc algas dienas..." utml.) un pastāvošie stereotipi saistībā ar zarnām un gremošanas sistēmu situāciju nepadara labāku, un zarnu vēzis kā slimība, kas ir gan apkarojama, gan ārstējama turpina savu uzvaras gājienu. Tomēr runāt par zarnu veselību, par gremošanas sistēmas veselību, Latvijā joprojām ir tabu. Vieglāk ir runāt par ādu, par galvu, par rokām un kājām.
Tas ir fakts: pusē no visiem zarnu vēža gadījumiem audzējs attīstās nemanāmi, un simptomi nav redzami vai viegli pamanāmi. Tas ir fakts: pusē gadījumu pacienti, pat neraugoties uz reālām sūdzībām - sāpes, asinis fēcēs, grūtības nosēdēt, uzpūsts vēders utml. - nevēršas pie ārsta, jo kaunas, nolemj, ka "tā ir visiem" un arvien atrod derīgus attaisnojumus. Zarnu vēža skrīninga rādītāji Latvijā ir bēdīgi: kamēr citās Eiropas valstīs skrīninga rādītāji sasniedz pat 80-95% no populācijas, Latvijā tie joprojām ir tikai ap 10% no ap 800 000 lielās iedzīvotāju mērķauditorijas. Vēža skrīnings ir nesāpīga analīze, kura veikšanu iedzīvotājiem vecuma grupā pēc 50 gadiem apmaksā valsts.
Zarnu vēža pacientu biedrība "EuropaColon Latvija" aicina ne tikai iedzīvotājus veikt veselības pārbaudes un vērsties pie ģimenes ārsta pēc padoma, kā rīkoties, lai pārbaudītu savu zarnu un gremošanas sistēmas veselību, bet arī mudina speciālistus un ģimenes ārstus atgādināt saviem pacientiem par skrīninga veikšanas iespēju, nepieciešamību un ieguvumu. Latvijas statistika ir satraucoša: zarnu vēzi lielākajā daļā gadījumu atklāj tikai 3. vai 4. tā stadijā, kad ārstēšana ir ļoti dārga, un iespēja vēzi izārstēt ir būtiski mazinājusies. Citviet Eiropā zarnu vēzi atklāj 1. un 2.stadijā - mazāk 3. un 4., Latvijā tas ir pretēji. Šie rādītāji lielā mērā sastāda zarnu vēža slimnieku augsto mirstības statistiku Latvijā.