Konferencē "Kompensējamie medikamenti 2013-2020" meklē risinājumus sistēmas uzlabošanai
Veselības ministre Ingrīda Circene: "Esmu ārī ārsts, ne tikai ministrs, liela loma daudzos gadījumos nav tikai medikamentiem, bet arī citiem aspektiem. Skaidrs, ka katra diena, ko pacients nav saņēmis medikamentus, palielina kopējās ārstēšanas izmaksas. Jo ātrāk konstatēsim slimības, jo ātrāk varēsim novērst sekas. Gribētos, lai papildu nauda, ko ieliekam šajā sistēmā, tiktu kvalitatīvi izlietota. Ja atnāk pie manis pacients, kas noliek divus Maxima maisiņus ar zālēm un vaicā: "kā jūs domājat, vai es to visu varu izlietot." Tad tas ir vaicājums, vai viss ir kārtībā?. Tāpat jādomā, kādā veidā varētu samazināt cenas, tas ir aicinājums ražotājiem. Mūsu tirgus nav pietiekami liels. Sakidrs, ka jo lielāks tirgus, jo lētāka cenas iepirkumiem."
Pirms konferences presei izplatītajā paziņojumā savus viedokļus formulējuši vairāki nozeres pārstāvji:
Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas pārstāvis Juris Bundulis atzinīgi vērtē plānošanas efektivitātes un finanšu prognozējamības pieaugumu un pozitīvo ārvalstu ekspertu novērtējumu. "Ja visi dalībnieki sistēmas pamatprincipus uzskata par pareiziem un uz pacientu prioritārajām vajadzībām orientētiem, pēc viņa domām, ir pietiekams pamats, lai vienotos par ilgtermiņa (3-5 gadu) attīstības koncepciju. Taču sistēmā joprojām ir nepieciešami būtiski uzlabojumi - jāveic padziļināta analīze par finansējuma apjoma ietekmi uz iedzīvotāju galvenajiem veselības rādītājiem, jāpilnveido tenderu procedūra tā, lai veicinātu zāļu pieejamību un nesarežģītu zāļu ražotāju darbības plānošanu, kā arī jānosaka skaidri kritēriji tam, kā sarakstā tiek iekļauti jauni medikamenti"
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Leja: „Nenoliedzami, pozitīvi vērtējams tas, ka pēdējo gadu laikā veselības aprūpē par prioritāti ir noteikta ambulatorā aprūpe. Taču veselības aprūpei kopumā valsts finansējums ir viens no vismazākajiem starp ES dalībvalstīm (2013. gadā 3,15% no IKP) un ar tendenci samazināties. Latvijā kopš 2011. gada valsts finansējums zāļu kompensācijai ir otrs zemākais Eiropas Savienībā, mūs apsteigusi pat Rumānija (mazāks finansējums ir tikai Bulgārijai)! Mēs tālu atpaliekam arī no kaimiņvalstīm - Lietuvas un Igaunijas. Ambulatorā aprūpe - teorētiski - ir prioritāte, bet efektīvas ārstēšanas nodrošināšanai adekvāti līdzekļi netiek paredzēti. Līdz ar to valsts kompensēto medikamentu pieejamība Latvijā nav apmierinoša - it sevišķi jaunu, izmaksu efektīvu kompensējamo zāļu pieejamība. Diemžēl pēdējos gados valsts koncentrējās galvenokārt uz zāļu kompensācijai atvēlēto līdzekļu ekonomēšanu un kompensējamo zāļu cenu samazināšu, aizmirstot par to, ka efektīva zāļu kompensācijas sistēma ļauj ne tikai ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, bet arī samazināt saslimstību, hospitalizāciju un mirstību. Valsts kompensējamo zāļu budžets ir efektīva investīcija (nevis izdevums!), kas palīdz attīstīt Latvijas tautsaimniecību.
Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācija un Aptieku Attīstības biedrība vadītāja Inga Zemdega - Grāpe: „Ārstu, aptieku un farmaceitu sabiedrībai ir pilnīgi skaidrs, ka kompensējamo medikamentu budžets ir kritiski nepietiekošs, kādreiz ir nosaukti vajadzīgie 100 milj. latu gadā, lai tuvotos minimālajam līmenim. Pašlaik iedalītos 78,5 miljonus varētu pārvaldīt efektīvāk, ja nozare varētu vienoti skatīties uz būtiskāko - atrast praktiskus risinājumus, kas vairotu medikamentu pieejamību pacientiem. Pašreizējais regulējums atbilst pagājušā gadsimta praksei, un to ir iespējams uzlabot, paātrinot informācijas apriti. Attiecīgi, un koriģējot normatīvos aktus, lai šai informācijas plūsmai radītu labvēlīgu vidi."