PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Kādi ir secinājumi pēc Eiromelanomas dienai veltītās konferences?

I. Dzintara
Kādi ir secinājumi pēc Eiromelanomas dienai veltītās konferences?
Kā mazināt mirstību no ādas vēža, kā veicināt agrīnu diagnostiku, kā par ādas vēža profilaksi runāt ar pacientiem? Un visbeidzot, kāpēc ādas vēzim senākās mācību grāmatās varēja atļauties veltīt vien dažas lappuses, bet šodien tēma ir ļoti aktuāla un saslimstības un mirstības dati ir satraukumu rosinoši. Šos jautājumus 24. aprīlī kopējā Eiromelanomas dienai veltītā konferencēs risināja dermatologi, onkologi, pieaicinot arī mediju pārstāvjus un nozares ministru.

Klass Ulrihs, pasaulē lielākās ļaundabīgo ādas vēžu ārstēšanas klīnikas „Charité” (Vācija) medicīnas doktors Klass Ulrihs, pasaulē lielākās ļaundabīgo ādas vēžu ārstēšanas klīnikas „Charité” (Vācija) medicīnas doktors
Klass Ulrihs, pasaulē lielākās ļaundabīgo ādas vēžu ārstēšanas klīnikas „Charité” (Vācija) medicīnas doktors
Biedrības „Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs, dermatologs Raimonds Karls iepazīstināja ar Slimību profilakses un slimību kontroles centra (SPKC)datiem, kuri atklāja, ka saslimšana ar dažādām ādas vēža formām Latvijā arvien pieaug, ko var pat dēvēt par „vēža epidēmijas priekšvakaru”.

Turklāt pieaug arī šīs saslimšanas izraisīto nāves gadījumu skaits, piemēram, no agresīvākās ādas vēža formas – melanomas - 15 gadu laikā mirušo skaits Latvijā ir trīskāršojies. Ik gadu ādas vēzi konstatē apmēram diviem tūkstošiem cilvēku un ar šo diagnozi mirst aptuveni 60 cilvēku. Dati diemžēl atklāj arī to, ka ar ādas vēzi saslimst arvien jaunāki cilvēki.

Ja vēl pirms pāris gadiem ādas vēža saslimstību varēja novērot galvenokārt 70 līdz 80 gadus veciem cilvēkiem, tad tagad liela daļa pacientu ir nedaudz virs 30 gadiem.

SPKC dati atklāj, ka:

  • 2011.gadā melanoma konstatēta 191 cilvēkam,
  • 2012.gadā – 216 cilvēkiem,
  • 2013.gadā nedaudz mazāk, bet skaits joprojām ievērojams - 204

Savukārt citas ādas vēža formas 2011.gadā konstatētas 977 cilvēkiem, 2012.gadā - 1626 cilvēkiem, bet 2013.gadā - jau 1700 Latvijas iedzīvotājiem.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs: "Starp būtiskākajiem Veselības ministrijas mērķiem ādas slimību novēršanā ir solārija apmeklēšanas ierobežojumi. Vēlamies panākt, lai solāriju pilnībā aizliegtu apmeklēt līdz 18 gadu vecumam. Labākajā gadījumā solāriju varētu apmeklēt tikai pēc ārsta norādījuma. Taču patlaban mērķis ir panākt, lai solārija darbinieki vienmēr pārliecinātos par solārija apmeklētāja pilngadību. Turklāt pirms solārija apmeklējuma darbiniekam būtu nepieciešams apmeklētāju iepazīstināt ar ultravioleto staru riskiem. Solārija darbiniekam ir jāspēj novērtēt klienta ādas stāvokli, kas nozīmē, ka darbinieki ir papildu jāizglīto. Tāpat Ministru kabinetā esam iesnieguši arī priekšlikumu par stingrāku tetovējumu un pīrsingu pakalpojumu kontroli, kas arī atstāj ietekmi uz ādas veselību.”

Saslimstības pieaugumu ar ādas vēzi dermatologs Raimonds Karls skaidro ar sabiedrības nepietiekamo izpratni par ādas veselību, kā arī paradumu maiņu sabiedrībā: „Cilvēki joprojām maldīgi novērtē dabīgo un mākslīgo ultravioleto starojumu. Sabiedrība to uztver kā pozitīvu faktoru organismam, bet iedegumu - kā veselības sastāvdaļu. Taču tieši iedegušās ādas modes un stila mīta dēļ joprojām tiek apmeklēti solāriji, kas negatīvi ietekmē ādas veselību. Turklāt Latvijas iedzīvotāji dzīvo ilūzijā - ja ārā nav karsts laiks, nav arī ultravioleto staru radīto briesmu, taču šāds uzskats ir maldīgs.”

Plašāks raksts par secinājumiem no konferences - kādā no nākamajiem DOCTUS numuriem.