Covid-19 pandēmija maina alkohola lietošanas paradumus. Pozitīvā vai negatīvā virzienā? Ja lūko kopumā alkoholisko dzērienu apjomu Latvijā, kas nodots patēriņam, tad pērn tas samazinājās par 12,4%. Ja skatās individuāli, tad aptaujas rāda: daļa to sākuši lietot vairāk, daļa mazāk.
Aptaujas dati: 18% alkoholu lieto vairāk, 14% – mazāk
Jaunākie “BENU Aptiekas” Stresa termometra dati atklāj, ka alkoholu kopš Covid-19 sākuma kopumā biežāk lieto 18% aptaujāto (6% – izteikti vairāk, 12% – nedaudz vairāk), 43% izmaiņas novērojuši nav, 14% alkoholu lieto mazāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas, bet 23% snieguši atbildi, ka alkoholu nelieto vispār.
Salīdzinājumā ar 2020. gada aprīļa sākumā iegūtajiem datiem secināms: šobrīd alkohola patēriņš kopumā ir palielinājies, jo pērn pavasarī jeb Covid-19 sākumā alkoholu biežāk lietoja 11% respondentu (4% izteikti vairāk, 7% mazliet vairāk nekā parasti), 46% alkohola patēriņā nekādu izmaiņu nebija, 9% šajā laikā alkoholu lietoja mazāk nekā parasti, savukārt 33% aptaujāto atzīmēja, ka alkoholu nelieto vispār.
Samazinājies patēriņā nodotais alkohola apjoms Latvijā
Ja skatās SPKC analīzi par Alkohola aprites un lietošanas sekām Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju [1], tad ir vērojamas pozitīvas tendences. Vairākās jomās samazinājums, salīdzinot ar 2019. gadu:
- alkoholisko dzērienu apjoms, kas tika nodots patēriņam – par 12,4%,
- izsaukumu skaits pie pacientiem, kuriem konstatēts alkohola apreibums/abstinences stāvoklis (SSK-10 F10.2-F10.9) – par 7,4%,
- izsaukumu skaits pie pacientiem, kuriem konstatēta alkohola toksiska darbība (SSK10 T51), – par 67 %,
- pacientu skaits ar F10 pamatdiagnozi (psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ) – par 13,5%.
Pieaugums:
- CSNg, kurus izraisījuši transportlīdzekļu vadītāji alkohola reibumā – 15,1%,
- pacientu skaits stacionāros ar T51 pamatdiagnozi (alkohola toksiska darbība) – 2,2%,
- gadījumu skaits Rīgas pašvaldībā, kad konfliktā iesaistītā cietusī persona bija reibumā – 62,5%,
- izsaukumu skaits pie ģimenes konfliktiem – 37%.
Alkoholisko dzērienu apjoma samazinājums, kas tika nodots patēriņam, saistīts ne ar cilvēku paradumu maiņu, drīzāk ar ierobežojumiem saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Tika ieviesti starptautisko pārvadājumu un starpvalstu ceļojumu ierobežojumi, slēgti kultūras, izklaides pasākumi, bāri, restorāni.
Globālā aina neviennozīmīga
Arī pasaules dati atspoguļo neviennozīmīgu ainu. Piemēram, Polijā veikta aptauja (443 respondenti) liecina, ka 30% respondentu mainījušies alkohola paradumi. 16% lieto alkoholu mazāk, 14 % vairāk. [2] ASV ziņojusi par alkohola tirdzniecības pieaugumu tiešsaistē par 262%. [3]
Arī vairāki nacionālie pētījumi, kas veikti pandēmijas laikā, parāda, ka ir pieaudzis alkohola patēriņš. Global Drug Survey, kas iekļauj 55 811 respondentus no 171 valsts, rāda ainu, ka gandrīz trešdaļai iedzīvotāju (29%) alkohola lietošana ir samazinājusies, jo ir bijušas ierobežotas socializācijas iespējas, tomēr 39% respondentu alkohola patēriņš pandēmijas laikā ir palielinājies. [4]
