Grib noteikt par pienākumu izrakstīt izmaksu efektīvākās kompensējamās zāles
Ja pacienta ārstēšanā ar šīm zālēm vai ierīcēm tiek panākts vēlamais ārstnieciskais efekts, arī turpmāk ārsts izraksta lētākās valsts apmaksātās zāles un medicīniskās ierīces. Savukārt, ja ārsts pamatoti uzskata, ka nepieciešams zāles nomainīt, lai uzlabotu ārstēšanas rezultātus, pacienta medicīniskajā kartē viņam būs jānorāda atbilstošs pamatojums un jāziņo Zāļu valsts aģentūrai.
Veselības ministrija norāda, ka pacientam tiek saglabāta izvēles brīvība, vienojoties ar ārstu, saņemt dārgākus medikamentus un medicīniskās ierīces, atsakoties no valsts kompensācijas.
Tāpat iesniegtajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos tiek precizēti nosacījumi par pienākumu aptiekām nodrošināt lētāko kompensējamo medikamentu un medicīnas ierīču pieejamību un Veselības inspekcijas kontroli pār šo noteikumu izpildi. Plānots, ka VM izstrādātie grozījumi noteikumos šonedēļ tiks uzsaukti Valsts sekretāru sanāksmē, pēc tam tie jāapstiprina valdībā.
Šis lēmums mediķu sabiedrībā netiek uztverts viennozīmīgi. Laikrakstam "Diena" Latvijas Kardiologu biedrības vadītājs asoc. prof. A. Ērglis saka: "Te ir tāds filosofisks jautājums - vai ārstam kā brīvas profesijas pārstāvim drīkst noteikt, kas ir jāizraksta? Kāpēc vispār ārsts vajadzīgs, ja valsts nosaka lētākās zāles un tās tad varētu automātiski izrakstīt."
"Diena" raksta, ka VM, iepazīstoties ar pērnā gada datiem, ievērojusi, piemēram, zāles, kas domātas asinsspiediena pazemināšanai, par kurām valsts kompensējamo zāļu sistēmā pērn maksājusi vairāk nekā 2009. gadā. VEC direktora p. i. Māris Taube min perindoprilum grupas zāles. No kopējā šo zāļu patēriņa 78% ir dārgie oriģinālie medikamenti, kuriem aptiekas cena ir 6,72 lati. Attiecīgi tikai 22 % pacientu lietojuši lētās - ģeneriskās zāles, no kurām pašas lētākās maksāja Ls 3,77.
Pēc VM rīcībā esošajiem datiem, jau šobrīd aptuveni ceturtā daļa ģimenes ārstu pirmreizēji pacientiem izraksta references medikamentus, tādējādi ļaujot pacientiem zālēm tērēt mazāk naudas.
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš uzsver, ka „pienākums pirmo reizi pacientam nozīmēt izmaksu efektīvāko - references - kompensējamo medikamentu no līdzvērtīgas efektivitātes zālēm, pirmkārt, ir vērsts uz pacientu interešu aizstāvību, un vienlaikus nekādā veidā neierobežo ārstu profesionālo brīvību, par ko sākotnēji varētu rasties bažas."
Pasaulē Eiropas valstīs ir atšķirīga kārtība. "Eiropas Patentbrīvo Medikamentu Asociācijas tirgus apskats 2011" liecina:
- 87% Eiropas valstu iedzīvotāju attieksme pret ģenēriskajiem medikamentiem ir pozitīva, 13% - negatīva;
- ārstus izrakstīt lētākos ģenērikos medikamentus motivē (finansiāls ieguvums vai finansējuma samazinājums) 65% Eiropas valstu, šādu motivāciju nepiemēro 35% valstu;
- 93% Eiropas valstu pacienti obligāti ir jāinformē par zāļu aizvietošanas iespējām;
- 40% Eiropas valstu likumdošana nosaka, ka farmaceitam aptiekā pacientam ir obligāti jāpiedāvā lētāks ģenēriskais medikaments;
- praksē 60% gadījumu, kad ārsts receptē ir izrakstījis konkrētu oriģinālmedikamentu, farmaceits pacientam izsniedz lētāku ģenērisko medikamentu;
- 28% gadījumu, kad ārsts receptē ir izrakstījis konkrētu ģenērisko medikamentu, farmaceits pacientam izsniedz kādu citu ģenērisko medikamentu.