Plīsusi vēdera aortas aneirisma ir dzīvībai ļoti bīstams stāvoklis. Ja cilvēks netiek operatīvi nogādāts specializētā ārstniecības iestādē, mirstības rādītāji ir ļoti augsti — līdz pat 90%. Dažkārt pat mediķi prehospitālā posmā var šo patoloģiju neatpazīt un kļūdīties novērtējumā. Dr. med. Patrīcija Ivanova, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurģe un Dr. Aina Kratovska, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Radioloģijas centra vadītāja, invazīvā radioloģe vērš uzmanību uz būtiskāko informāciju, kas jāzina katram klīnicistam.
Plaši tiek runāts par sirds slimībām vai insultu, kas, nenoliedzami, ir ārkārtīgi svarīgi , jo tie ir vieni no galvenajiem nāves iemesliem. Vienlaikus nav skaidrs, kāpēc netiek pieminētas arī citu aterosklerozes izraisītu slimību sekas, piemēram, vēdera aortas aneirismas plīsums, kas izraisa lielu iekšēju asiņošanu un cilvēka izredzes izdzīvot tad ir mērāmas nevis stundās, bet gan minūtēs, kurās attiecīgi jānokļūst līdz specializētai ārstniecības iestādei. Daudzi to nepagūst…
Balstoties savā ārstu pieredzē, varam apgalvot, ka vēdera aortas aneirisma ir kā snaudošs slepkava. Cilvēks par viņu uzzina tad, kad jau ir notikusi katastrofa. Tāpēc pastāstīsim par dzīvības vērtu tematu un būsim gandarītas, ja iespējami vairāk cilvēku būs zinoši un informēti – ko varam darīt tagad un ilgtermiņā savas veselības labā, kādi izmeklējumi būtu jāveic un ar kuriem ārstiem jākonsultējas, lai izvairītos no bēdīga iznākuma.
Kas ir vēdera jeb abdominālās aortas aneirisma (AAA)?
Cilvēka organismā lielākais arteriālās asinis nesošais asinsvads ir aorta. Tā tiek iedalīta krūšu aortā un vēdera aortā. Aterosklerozes, dažādu riska faktoru, piemēram, smēķēšanas, cukura diabēta u. c. faktoru dēļ, kā arī noteiktu ģenētisku izmaiņu rezutātā mēdz attīstīties patoloģisks vēdera aortas paplašinājums. Visbiežāk tas attīstās zem nieru artēriju līmeņa, tad to sauc par infrarenālu abdominālās aortas aneirismu (AAA). Taču retākos gadījumos patoloģiskais aortas lumena paplašinājums ietver arī nieru artērijas, zarnu artērijas – šādā gadījumā patoloģija ir tehniski daudz grūtāk ārstējama.
Aortas aneirismas plīsums ir ļoti smaga iekšēja asiņošana jeb faktiski vislielākā iespējamā asiņošana. Tas ir lielākais asinsvads, kas cilvēkam ir! Tāpēc izšķiroši svarīgi ir preventīvi novērtēt riskus un novērst šo aortas aneirismas plīsumu.
Kā atpazīt vēdera aortas aneirismas plīsumu un iekšēju asiņošanu?
Tā izpaužas kā ļoti stipras sāpes mugurā un/vai vēderā, kas var izstarot uz cirkšņiem, uz muguru. Cilvēks vairākkārt nosvīst aukstiem sviedriem. Var zaudēt samaņu. Ļoti paātrinās sirdsdarbība. Un tajā mirklī, kad cilvēks piedzīvo nosauktos veselības traucējumus, dažkārt pat mediķi prehospitālā posmā var šo patoloģiju neatpazīt. Protams, ja pacients nonāk slimnīcā, novērtēt un precīzi noteikt diagnozi vairs nebūs sarežģīti. Ja plīsušu vēdera aneirismu neārstē, mirstība ir ļoti augsta – 90% līdz pat 100%. Šī atziņa nav iepriecinoša, un tas nozīmē, ka lielāko daļu pacientu pēc aortas aneirismas plīsuma, mēs – ārsti – nesastopam. Kad aorta plīst, pastāv liels risks īsā laikā nomirt, bet apstākļos, kad pacientu tomēr pagūst aizvest līdz slimnīcai, runa ir par minūtēm, nevis dienām. Ja insulta gadījumā svarīgas ir stundas, aortas aneirismas plīsuma gadījumā runa ir par minūtēm.
Tātad – vai un kā varam to novērst? Un kam būtu ieteicams veikt aortas izmeklējumu, neatliekot uz vēlāku laiku? Ir identificēta īpaša riska grupa – vīrieši pēc 65 gadu vecuma, smēķētāji, hipertensijas un cukura diabēta pacienti. Šiem pacientiem jāveic ultrasonogrāfiju vēdera dobumam un jānovērtē, kāda ir vēdera aorta. Krūšu aortu ar ultrasonogrāfijas metodi nav iespējams izvērtēt vienlīdz labi visos tās posmos – krūšu kurvja līmenī noteicošais izmeklējums būs datortomogrāfijas angiogrāfija.
Kādam jābūt vēdera aortas diametram?
Normālais vēdera aortas diametrs ir 2 – 2,5 cm. Ja ultrasonogrāfijas izmeklējuma laikā ārsts apraksta tieši šādu aortas izmēru, tad ar lielāko varbūtību aortas aneirisma nekad arī neattīstīsies. Bet, ja vēdera ultrasonogrāfijā tiek konstatēts, ka aorta ir paplašināta un paplašinājums ir no 2,5 līdz 3 cm, nepieciešams regulāri kontrolēt aortas diametru, atkārtojot izmeklējumu. Savukārt, ja aortas aneirisma ir jau 5 cm, ģimenes ārstam būtu jānosūta pacients uz datortomogrāfijas angiogrāfiju aortai ar kontrastvielu un pēc tam ar šī izmeklējuma datiem steidzami jādodas uz ambulatoro konsultāciju pie asinsvadu ķirurga. Asinsvadu ķirurgs sniegs savu profesionālo redzējumu un atbilstoši starptautiskām medicīniskām vadlīnijām noteiks, cik regulāri kādā laika intervālā vēl turpināt novērot aortas aneirismu un kādus izmeklējumus veikt vai arī noteiks operācijas datumu.
Kad plānot aortas aneirismas operāciju un kāda operācijas metode būtu vispiemērotākā?
Tātad, kā noskaidrojām: palielinoties aneirismas diametram, pieaug aneirismas plīsuma risks. Biežāk vēdera aortas aneirisma attīstās vīriešiem. Dāmām populācijā aneirismu sastopamība nav tik bieža, bet diemžēl ir augstāks plīsuma risks. Līdz ar to starptautiskās medicīniskās vadlīnijās noteikts, ka vīriešiem ir paaugstināts aortas aneirismas plīsuma risks diametra gadījumā virs 5,5 cm, bet sievietēm virs 5 cm. Lai gan vadlīnijas neparedz, ka sievietēm būtu jāveic skrīninga izmeklējums pēc līdzīgām pazīmēm kā vīriešu profilā, vēlētos iedrošināt – tas nav aizliegts! Ja sieviete seko savai veselībai un it īpaši, ja ģimenē ir bijuši notikumi, kur radinieki ir miruši ar aneirismatiskām saslimšanām, tajā skaitā arī galvas aneirismu plīsumiem vai citu asinsvadu aneirismu plīsumiem, šīm sievietēm aortas aneirismas risks varētu būt stipri augstāks, un tādā gadījumā aicinātu noteikti veikt skrīninga ultrasonogrāfijas izmeklējumu vēderam, kas ietver arī aortas diametra noteikšanu.
Varam secināt un apgalvot, ka vēdera aortas aneirismas skrīnings ir vienīgais ceļš, kā varam būtiski mazināt aortas aneirismas plīsuma riskus, tādējādi mazinot mirstības rādītājus šo pacientu grupā. Ir svarīgi apzināties, ka vēdera aortas aneirismu cilvēks nejūt, tātad – par šo patoloģiju pat nenojauš, līdz tā tiek atklāta. Un, ja skrīningā to atklāj, tā ir laba ziņa pacientam, jo varam piedāvāt plānotu operāciju.
Ārstēšanas metodes mūsdienās ir divas – mazinvazīvā endovaskulārā metode un atvērtā ķirurģiskā operācija. Mazinvazīvo endovaskulāro stentprotezēšanas operāciju veic caur artērijām cirkšņos, ievadot protēzes, kas izveido jaunu asinsvada lumenu. Šo metodi bieži izmanto pacientiem ar daudzām blakusslimībām, kuru dēļ atvērta operācija nebūtu iespējama. Protams – pacienti atlabst un izrakstās no slimnīcas krietni ātrāk, viņiem nav vaļējas brūces, bet vienlaikus pēc šīs operācijas pacientam ārsta noteiktos periodos būs jāveic atkārtoti datortomogrāfijas angiogrāfijas izmeklējumi vismaz reizi gadā turpmākos piecus gadus. Tas paredz disciplinētu pieeju savas veselības turpmākai monitorēšanai pēcoperācijas periodā un turpmāko sadarbību ar ārstējošo ārstu, iespējams, līdz pat mūža galam.
Savukārt atvērtai ķirurģiskai metodei priekšrocība ir tāda, ka pēc operācijas nebūs jāveic regulāras pārbaudes, taču jāatceras, ka vaļēja operācija var nebūt iespējama aortas anatomisko īpatnību dēļ. Vadlīnijas iesaka gados jauniem cilvēkiem veikt atvērto ķirurģisko operāciju. Tās laikā ķirurģiski tiek atvērta aorta, protēzi asinsvadu ķirurgi mehāniski piešuj aortai, un līdz ar to droši paredzams, ka šai protēzei nekas vairs garām nevar plūst. Taču, protams, šāda operācija nebūs iespējama cilvēkam 80 gadu vecumā vai pēc iepriekš veiktām atkārtotām operācijām.
Bieži publiskajā telpā izskan apgalvojumi: “Ko tur vairs 80 gados var izdarīt un vai vispār vajadzētu censties”? Šādiem spriedelējumiem, pastāvot mūsdienu medicīnas iespējām, nevajadzētu būt vispār, jo cilvēka veselība un dzīvība ir lielākā absolūtā vērtība. Attīstoties tehnoloģijām, skrīninga izmeklējumu metodēm un arī ieviešot inovatīvas un mazinvazīvas operāciju metodes, spējam palīdzēt un ārstēt ļoti sarežģītas veselības problēmas pacientiem neatkarīgi no vecuma. Jau minētās mazinvazīvās endovaskulārās aortas aneirismas stentprotezēšanas operācijas Austrumu slimnīcas Invazīvās radioloģijas klīnikā tiek ļoti rūpīgi plānotas un veiktas multidisciplinārā komandā. Iespējams, reti kurš zina: ja pacientiem paredzēta gan vēdera dobuma aneirismas, gan arī krūšu dobuma aneirismas operācija, tad jau tagad protēzes šim konkrētajam pacientam tiek šūtas pēc individuāla pacienta asinsvadu parauga, līdzīgi kā augstās modes piegrieztnes, – tas ir īsts individualizētas medicīnas paraugs! Un pacienta vecumam arī šajā gadījumā nav ierobežojošas nozīmes.
Gadījumos, kad pacienta aortas aneirismas anatomijas īpatnību dēļ ir nepieciešama individualizētas protēzes izmantošana, ar lielu varbūtību – vaļēja ķirurģiska operācija šādiem pacientiem ir ar ļoti augstu risku, tādēļ minimāli invazīvais operācijas veids būs optimālākais risinājums, kā cilvēkam glābt dzīvību. Tāpēc ir ļoti svarīgi aortas aneirismu diagnosticēt laikus, jo, ja šāda anatomiski sarežģītas lokalizācijas vai formas aortas aneirisma ir plīsusi, iespējas šī konkrētā cilvēka dzīvību glābt šādā situācijā ir ļoti minimālas, jo piemērotu individualizētu protēzi nevar dabūt minūtes vai stundas laikā.
Nobeiguma secinājumi jeb ko mēs redzam un secinām par veselības pratību, dzīvildzi un dzīves kvalitāti?
Daudzviet pasaulē, kur ir ieviests vēdera aneirismas skrīnings, plīsušo aneirismu skaits populācijā ir minimāls. Tāpat aneirismu skaits mazinās, ja attiecīgajā valstī ir laba aterosklerozes terapija. Savukārt populācijās, kur tiek nodrošināts skrīnings, mazāk ir aortas aneirismas plīsumu. Tikpat svarīgi apzināties, ka aortas aneirismai ir tie paši riski, kas aterosklerozes attīstībai vai arī sirds slimību attīstībai. Individuālā atbildības līmenī būtu jācenšas ievērot veselīga dzīvesveida pamatprincipus. Izpratne par veselīgu dzīvesveidu mēdz būt dažāda mūsu platuma grādos, taču pasaule mainās un mēs kā sabiedrība – arī. Gribētos, lai pārmaiņas veselīga dzīvesveida virzienā būtu vērienīgākas, bet labi, ka izpratne un zināšanas par to ir augšupejošā tendencē. Tādēļ novēlu visiem apzināties, ka veselība ir un būs mūsu lielākais aktīvs, un rīkoties tā, lai šos aktīvu vairotu.
