15. marta vakarā, piesardzības nolūkā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Imunizācijas valsts padome (IVP), Zāļu valsts aģentūra (ZVA) un Veselības inspekcija (VI) ir rekomendējušas Latvijā uz laiku apturēt vakcināciju ar AstraZeneca vakcīnu pret Covid-19. Lēmums pieņemts, pamatojot ar ziņojumiem no atsevišķām Eiropas Savienības valstīm par trombembolijas un līdzīgiem gadījumiem, kas novēroti dažādos laika posmos pēc vakcīnas saņemšanas.
Četrpadsmit Eiropas Savienības valstis ievieš piesardzības pasākumus
Vienlaikus SPKC, IVP, ZVA un VI uzsver, ka līdz šim nav datu par cēloņsaistību starp vakcināciju un nopietniem veselības traucējumiem. Lēmums uz laiku līdz 2 nedēļām apturēt vakcināciju ar AstraZeneca vakcīnu pieņemts tikai papildu piesardzības nolūkā līdz brīdim, kad tiks saņemta informācija par cēloņsaistības izvērtēšanu par līdz šim ziņotajiem gadījumiem.
Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) vēl tikai vērtē saņemto informāciju par AstraZenecas vakcīnas iespējamo cēloņsaistību ar tromboembolijas gadījumiem, kā arī uzskata, ka ieguvumi no vakcinācijas ar AstraZeneca vakcīnu pret Covid19 ir lielāki nekā iespējamie veselības riski.
16. marta preses konferencē ZVA direktors Svens Henkuzens pastāstīja, ka līdzvērtīgus ierobežojumus par vakcināciju ar AstraZeneca vakcīnu ieviesušas 14 ES dalībvalstis (tostarp, Vācija, Dānija, Nīderlande, Itālija, Norvēģija, Francija, Bulgārija, Īrija, Islande).
Ja būs nepieciešams, tad tiks ieviesti ierobežojumi, kas attieksies uz kādām specifiskām iedzīvotāju grupām.
Zane Neikena, ZVA zāļu drošuma eksperte, uzsver: pamats pieņemtajam lēmumam – pašlaik nevar ne apstiprināt, ne noliegt cēlonisko saistību ar trombembolijas gadījumiem. “Signāli parādījās no vairākām valstīm, pēdējie bija no Norvēģijas, viens letāls gadījums. Šis solis ir labas zāļu drošuma uzraudzības solis. Tā kā ziņoto gadījumu skaits pieaug, sperts šāds solis.”
Lielbritānijā izlietots 12 miljoni AstraZeneca vakcīnu devu: nav signālu par trombemboliju risku
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja asoc. prof. Dace Zavadska uzsvēra, ka jaunu medikamentu, vakcīnu gadījumā asociācijas ir neizbēgamas. Taču liela nozīme, ka Pasaules Veselības organizācija neredz cēloņsakarības un iesaka turpināt vakcināciju, kā arī turpina sīki izvērtēt visas detaļas sadarbībā ar Eiropas Zāļu aģentūru. Viņa pastāstīja, ka ir notikusi saziņa ar Lielbritāniju – līdz šim tur izlietots 12 miljoni AstraZeneca vakcīnu devu. “Ir notikusi analīze kopumā par dažādu trombožu ikdienas sastopamību, un nav saņemts signāls, ka vakcinēto grupā būtu augstāks trombožu vai trombemboliju gadījumu skaits. Arī Latvijā nav patreiz nav šādu signālu. Latvijas iedzīvotājiem, kas vakcinējušies ar AstraZeneca vakcīnu, nav pamats satraukumam.”
Tāpat D. Zavadska pastāstīja, ka Eiropas Imunizācijas padomē vakar notika sanāksme, kurā katra valsts ziņoja par situāciju. “Vairākas no valstīm tiešām piesardzības nolūkā ir pieņēmušas lēmumu apturēt vakcināciju ar AstraZeneca vakcīnu, bet pagaidām citu valstu pieredzes neliecina, ka varētu mainīties vakcinējamo grupas. Ziņojumi ir grupā līdz 50 gadiem.”
AstraZeneca vakcīnu liktenis
S. Henkuzens minēja, ka tās varētu būt vairāk nekā 10 tūkstoši AstraZeneca vakcīnu devas, uz kurām attiecas lēmums par apturēšanu, bet šis skaitlis tiks precizēts, tāpat nav vēl saskaitīts, cik atvērtu vakcīnas flakonu palikuši vakcinācijas kabinetu ledusskapjos. Ģimenes ārstu praksēm un vakcinācijas kabinetiem pašlaik rekomendē vakcīnas uzglabāt atbilstīgos apstākļos. Arī, ja atvērti flakoni, iesaka ar tiem neturpināt vakcināciju.
Kopējam vakcinācijas procesam tas nozīmē gaitas palēlinājumu.
Šobrīd tuvākās vakcīnu piegādes plānotas sestdien – 16 tūkstoši devu (Moderna) un svētdien – 1100 devas (PfizerBionTech). Ja ceturtdien būs rekomendācija no Eiropas Zāļu aģentūras, tad straujo rīkosimies.
Ja nevēlēsies saņemt vakcīnas otro devu?
“Nav zinātnisku pierādījumu, ka varam jaukt dažādas vakcīnas viena vakcinācijas kursa ietvaros,” norādīja D. Zavadska. “Ja tiks pieņemts lēmums, ka vīrusvektora vakcīna AstraZeneca vispār netiktu lietota (kas ir maz ticams scenārijs), mums ir arī citas vīrusvektora vakcīnas, bet ieteiktu nesteigties lēmumiem pa priekšu. Katram ir tiesības pieņemt lēmumus, ko vēlas vai nevēlas darīt, arī tiesības nevakcinēties ar otro devu. Ja saņem tikai vienu devu, zinātniskie pētījumu rezultāti rāda: laba un augsta aizsardzība saglabājas līdz 90 dienām, pēc tam, iespējams, vajadzīga balstvakcīna.”
