Dzīve četrās sienās: patiesība par pulmonālo arteriālo hipertensiju

Aleksandrs Korlašs (31) ir viens no viņiem. Lai gan 18 gadu vecumā rīdziniekam Aleksandram bija spontānais pneimotorakss (gaisa uzkrāšanās plaušu plēvē), vēlāk nekas par slimību neatgādināja. Jaunais vīrietis cītīgi nodevās studijām un ieguva bakalaura grādu ekonomikā, bet vasarās kopā ar draugu apceļoja Anglijas un Īrijas pilsētas īsti sportiskā garā - ar velosipēdu. Prieks par svešzemju ainavām mijās ar gadījuma darbu piedzīvojumiem.

Tomēr nepilnu 25 gadu vecumā viss mainījās - Aleksandrs vērsās pēc palīdzības pie ārsta sakarā ar sūdzībām par hronisku nogurumu, sāpēm krūtīs un asins atklepošanu. Ilgu laiku speciālistiem bija aizdomas par pneimoniju un tuberkulozi. Tās ir visai izplatītas diagnozes, mēģinot konstatēt pulmonālo arteriālo hipertensiju, jo šīs retās kaites simptomi ir līdzīgi gan plaušu karsonim, gan astmai un tuberkulozei.

Sakarā ar to, ka Aleksandrs spļāva asinis, pneimonoloģe E. Livčāne ieteica vērsties pie Andra Skrides, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologa un Latvijas Pulmonālās arteriālās hipertensijas reģistra vadītāja. 2009.gadā, nesasniedzot 25 gadu vecumu, Aleksandrs uzzināja, ka viņam ir pulmonālā arteriālā hipertensija - slimība, par kuru puisis līdz tam neko pat nebija dzirdējis. Piecus gadus atpakaļ tika konstatēta slimības 3.stadija, tagad Aleksandram ir pēdējā - ceturtā pulmonālās arteriālās hipertensijas stadija. Šobrīd viņš lieto ap deviņām desmit tabletēm dienā. Tas veicinājis dažādas blakus slimības - vīrietim ir paplašinātas vēnas, nereti sāp kuņģis, organismā notiek liekā šķidruma uzkrāšanās, kas traucē veselīgam miegam, un moka bezspēks.

Ārsts kardiologs A.Skride atzīmē: „Pulmonālajai arteriālajai hipertensijai var būt daudz iemeslu. Aleksandra gadījumā to izraisīja hroniska trombembolija. Pacienta veselības stāvoklis ir smags, un plaušu hipertensijas dēļ ir izveidojusies sirds labo daļu paplašināšanās un mazspēja. Aleksandram var palīdzēt specifiska operācija  - pulmonālā endarterektomija, ko var veikt  kolēģi Vīnē. Šāda veida operācijas ir īstenotas arī Latvijā, tomēr Aleksandra gadījumā stāvoklis ir pārāk smags un nepieciešama ārvalstu kolēģu palīdzība. Pastāv risks, ka operācija var nebūt sekmīga, tādā gadījumā būtu jāveic plaušu transplantācija. Šobrīd operācija ir vienīgā iespēja, lai Aleksandrs dzīvotu."

Mācīties jaunu dzīves modeli

Tagad Aleksandrs mācās dzīvot ar apziņu, ka viņam ir reta slimība, lai gan tas nav viegli, - pulmonālās arteriālās hipertensijas dēļ viņš nav pabeidzis maģistrantūras studijas. Vīrietis ir spiests lūgt palīdzību elementārās ikdienas vajadzībās - pat mazgājot galvu un saklājot gultu. Aiziet uz veikalu pēc pārtikas produktiem - par to pat nav ko domāt. Aleksandrs nejūtas komfortabli, izejot uz ielas, jo ārpus dzīvokļa viņa sabiedrotais ir ratiņkrēsls. Tādēļ mājvietu viņš atstāj tikai nepieciešamības gadījumā - apmeklējot zobārstu un slimnīcu, kad vajadzīgi izmeklējumi.

Aleksandra dzīve ir četru sienu apzīmogota - viņš paliek mājās un, cik nu var un pašsajūta atļauj,  - palīdz dzīvesbiedrei un strādā pie datora. Viņa lielākais atbalsts ir sieva Oksana, ar ko viņš pērn novembrī mija laulības gredzenus.

Psiholoģiskā atbalsta nepieciešamība

Bez mātes Ludmilas, brāļa Vitālija un sievas atbalsta un līdzjūtības vairāku gadu garumā slimību vienam būtu gandrīz neiespējami paciest un izturēt, jo bieži vien Aleksandram rodas bezpalīdzības un nevarības sajūta. Psiholoģiskais atbalsts un emocionālais uzmundrinājums cilvēkiem ar šo hronisko slimību ir ārkārtīgi nepieciešams. "Tas ļauj pārliecināties, ka dzīve nav galā un apkārt ir cilvēki, kas nepārdzīvos, ja slimības dēļ jāpamet darbs vai studijas, izkrītot no darba tirgus un sabiedrības aprites, jo vienmēr iespējams rast piemērotu alternatīvu - kaut vai strādāt mājās", saka Aleksandrs. Pašlaik jaunais vīrietis ar nepacietību un bažām gaida atbildi no Nacionālā veselības dienesta par pulmonālās endarterektomijas operācijas apmaksu Austrijā.

"Ja Aleksandram izdotos veikt šo nepieciešamo operāciju, valstij tiktu atgriezts cilvēks, kas spēj strādāt, rūpēties par sevi un ģimeni", saka Ieva Plūme, Pulmonālās hipertensijas biedrības vadītāja. "Cilvēkiem, kas cieš no pulmonālās arteriālās hipertensijas, nav rehabilitācijas centra, smagāk slimajiem trūkst nepieciešamo zāļu, psihosociālā atbalsta mehānisms neeksistē, asistentu palīdzība nav pieejama, skābekļa terapija ir jāapmaksā pašam pacientam - šīs ir tikai dažas problēmas, kas skar mūs", turpina I.Plūme.

2014. gada 5. maijā tiks atzīmēta Pasaules Pulmonālās hipertensijas diena, kas pasaulē tiks godināta ar virkni pasākumu. 5.maijā, atzīmējot Pasaules Pulmonālās hipertensijas dienu Latvijā, tiks atbalstīti cilvēki, kuriem ir šī retā slimība. Ikviens aicināts pievienoties 78 augstlēkšanas lēcienu izpildē par godu līdz šim diagnosticēto pacientu skaitam. Piesaki savu lēcienu, rakstot uz ieva.plume@phlatvia.lv. Pasākums notiks Rīgā, Kaļķu ielā 28 no 12:00 līdz 14:00. Lēcējiem būs unikāla iespēja veikt 6 minūšu testu, lai pārbaudītu sirds un plaušu darbību, noteiktu skābekļa koncentrāciju asinīs un izmērītu asinsspiedienu pirms un pēc slodzes. Pasākumu vadīs J.Šteinbergs, paraugdemonstrējumus sniegs augstlēcēji M Onužāne un J.Vanags. Informatīvajā teltī Latvijas Kardioloģijas centra ārsti informēs par slimības diagnostiku un ārstēšanu. Bērniem būs iespēja piedalīties zīmēšanas konkursā, kas veltīts Zanei Lazdiņai - pulmonālās hipertensijas pacientei, kurai par ziedojumiem veica plaušu transplantāciju Austrijā.

Pulmonālā arteriālā hipertensija ir reta slimība, ko raksturo plaušu asinsvadu pretestība, kā rezultātā rodas sirds labā kambara pārslodze un mazspēja. Slimības ārstniecībā ir nozīmīga agrīna un precīza diagnostika. Tās simptomi ir viegli sajaucami ar citām kaitēm, jo slimībai ir raksturīgs elpas trūkums, nogurums, sāpes krūtīs, sirds pārsitieni, ģīboņi, zilgana lūpu nokrāsa. 

 

Vairāk par pasākumu “78 lēcieni, kas aizrauj elpu!” var uzzināt Pulmonālās hipertensijas biedrības mājas lapā www.phlatvia.lv.