Daži skaitļi un atziņas pēc e-veselības nedēļas 2015

Konference pulcēja IT jomas profesionāļus, veselības aprūpes organizatorus un iestāžu vadītājus, arī mediķus no Eiropas un arī citām valstīm. Uzstājās lektori, kas iepazīstināja ar pilotprojektiem, piemēram, kā īpaši veidota informācijas apmaiņas sistēma starp veselības profesionāļiem, tuviniekiem, iestādēm, pašvaldībām var sekmēt gados vecu cilvēku aprūpi, kā īpaši pārvaldītas diskusiju platformas internetā var atbalstīt cilvēkus ar pašnāvnieciskām domām. Bija gan pilotprojektu prezentācijas, gan pieredzes stāsti, gan daudz dažādu līmeņu sadarbības modeļu un shēmu izklāsti un statistikas dati.

Par e-veselību un ārstu lomu tajā

• Šobrīd esam e-veselības ēras sākumposma beigu daļā. E-veselības sistēmas Eiropā ir ļoti dažādās attīstības stadijās ne tikai dažādās valstīs, bet arī dažādos valstu reģionos.
• E-veselība var sākties ar elektroniski ievadītiem datiem. Ja nav elektroniski ievadītu datu, ja datu aprite nenotiek elektroniski, ja arvien ir parastās receptes un ar roku rakstītas slimības vēstures, ir grūti runāt par e-veselības attīstīšanu.
• Risinot e-veselības problēmas, tehnisko jautājumu un likumdošanas ietvara atrisināšana ir galvenie sākumsoļi, bet tūlīt aiz tiem seko mediķu izglītošana.
• Ārstu līderība e-veselības procesos ir galvenais virzītājspēks, kas var mainīt veselības aprūpi un e-veselības ieviešanu.
• Ja sistēmas būvē, neieklausoties ārstos, neņemot vērā loģisku klīnisko datu ievākšanas procesu, tad tās nebūs ērtas un ārsti to izmantošanai pretosies. Svarīgi sniegt risinājumus, ka atbalsta, palīdz pieņemt klīniskos lēmumus, tāpēc būtiski, lai sistēmu izstrādātāji ir ļoti tuvu ārstam.
• Jāvar pierādīt, ka e-veselības sistēmas ietaupa mediķu laiku, nevis to atņem, ja to nevar pierādīt, tad sistēma buksēs.
• Šobrīd Eiropā trīs visvairāk izmantotie e-veselības pakalpojumi ārstu vidū ir: e-slimības vēstures, elektroniskais vizīšu pieraksts un elektroniskā informācijas apmaiņa ar institūcijām, kas apmaksā pakalpojumus.
• E-veselības sistēmām būtiskāk ir nevis standartizēšana, bet  gan integrācija, lai ir pieeja dažādās sistēmās dažādiem datiem, nevis tikai standartizētajiem ierakstiem.
• Runāšana, plānošana, pretestība e-veselības sistēmu ieviešanas sākumposmā ir daudz ilgāka un parasti visai skaļa. No tā nevajag baidīties, jo pieredze rāda, ka e-veselības risinājumus pieņem un sāk lietot daudz ātrāk un veiksmīgāk nekā sākumā varētu šķist.

Kā uzlabot datu precizitāti?

• Nevar runāt par pareizi/precīzi ievadītiem datiem e-veselības sistēmās, ja datu ievades process nav pietuvināts klīniskā procesa gaitai, ja datu ievade nepalīdz sadarboties ārstam un pacientam.
• Ja datu ievades procesā prasību, nosacījumu, dažādu lodziņu un lauciņu ir pārāk daudz, būtiski ieaug pieļauto kļūdu vai neaizpildīto datu daudzums.
• Pārāk liels vaicātās informācijas daudzums, demotivē informācijas sniedzēju.

E-veselība un pacienti

• Ja kādreiz ārsts pieņēma lēmumu un pacients akceptēja, tad šobrīd process mainās. Pieaug pacienta loma, līdzdarbošanās ar veselību saistītu jautājumu risināšanā. Pacienti arvien vairāk vēlēsies redzēt, kontrolēt savus veselības datus un iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Vēlēsies kvalitātes kritērijus un caurskatāmību. E-veselības sistēmas palielinās pacienta iespējas lielākā mērā iesaistīties savas veselības pārvaldībā.
• Vieglākais veids, kā iesaistīt pacientu savas veselības pārvaldībā, ir ar primārās veselības aprūpes/ ģimenes ārsta palīdzību. Iespējams, tieši  ģimenes ārsts kļūs par galveno skaidrotāju pacientam par e-veselību.
• Pacienti vēlas kvalitatīvāku, ātrāku veselības aprūpes pakalpojumu. Pacienti vairs negrib pirkt tikai zāles vai tikai konkrētu operāciju, bet gan konkrētu rezultātu, ko saņem no konkrētā terapijas veida. Šo vēlmju izpildē informācijas tehnoloģijas var pievienojot vērtību, nodrošināt salīdzināšanu, caurskatāmību, izsekojamību.
• Eiropas lielais izaicinājums – veselīga novecošana. Kā e-veselības sistēmas varētu nodrošināt vienotu gados veco cilvēku aprūpi tā, lai vienā sistēmā saplūst dati no slimnīcām, no ģimenes ārstiem, no sociālajiem dienestiem un pašvaldībām, no pacienta tuviniekiem, lai pats gados vecais cilvēks varētu iesaistīties un pēc iespējas vairāk būt mājās, kopā ar ģimeni.

• Nākotnes tendences un izaicinājumi

• Nākotnes veselības aprūpē – arvien pieaugs pacientu loma. Pacienti gribēs pieeju saviem veselības datiem, arvien vairāk gribēs iesaistītes veselības jautājumu lemšanā, gribēs ātrāku rezultātu, labāku apkalpošanu, gribēs salīdzināšanas iespējas.
• Datu ievades un apkopošanas dažādošana – personalizēšana, atbilstīgi pacientam un ārstam. Ārsti paši labprātāk aizpildītu nevis obligātos laukus, liktu ķeksīšus, vai izvēlētos vienu no vairākām izvēlnēm lodziņā, bet pierakstītu teksta formā. Sistēmas uzdevums būtu teksta ierakstus analizēt un salikt vajadzīgos rādītājus un datus sistematizēti.
• E-veselības sistēmas spēs analizēt un atrast kļūdaini ievadītos datus, analizēt ne tikai klīniskos datus, bet arī pacientu psiholoģiskos tipus. Sniegt secinājumus, analizējot pacientu tekstuālos komentārus pie saviem veselības datu ierakstiem.
• Šobrīd ar veselību saistītas viedtālruņu lietotnes biežāk domātas jauniem, veseliem cilvēkiem, lai palīdzētu un motivētu dzīvot veselīgāk. Kā ar mobilajām lietotnēm vairāk palīdzēt hroniski slimajiem?
• Veselības “šopings” kā tendence pasaulē, galvenokārt – ASV,  jau ir parādījusies, kad pircējs/pacients salīdzina un izvērtē pakalpojums un to cenu. Tas kļūst iespējams tad, kad pacientiem ir pieejams kvalitātes novērtējums pēc objektīviem kritērijiem. Latvijā šobrīd vērtējums lielākoties pamatos ar pacientu subjektīvajiem komentāriem un vērtējumiem.
• Gaming – jeb spēļošanās/spēlēšanās kā viens no nākotnes rīkiem e-veselības jomā. Spēle nozīmē iesaistīšanos, papildu motivāciju un savu spēku uzlabošanu. Ar veselību saistītu spēļu nozīme īpaši liela ir bērniem, piemēram rehabilitācijas vingrošana spēļu veidā, izmantojot spēļu konsoles. Spēle var palīdzēt motivēt dzīvot veselīgāk, sasniegt veselības mērķus bez lielas piespiešanās. 

Neatbildēti jautājumi

• Lielākā daļa cilvēku sevi raksturo kā pragmatiskus, bet vai tā ir? Ko sniegtu iespēja pacientus segmentēt pēc uzvedības?
• Informācijas pieejamība – vai ārsti būs gatavi, ka pacientiem pašiem būs pieejama saviem veselības datiem, vai pacientiem ļaut tos komentēt, vai ļaut labot datus?  Vai ārsts varētu noteikt dažādiem pacientiem (atkarībā no pacienta izglītotības līmeņa vai pēc citiem kritērijiem) atšķirīgus pieejas līmeņus savai veselības informācijai?
• E-veselībai var būt lieli mērķi, bet, ja nav naudas, kā to sasniegt?
• Svarīgs jautājums informācijas tehnoloģiju un valdību pārstāvjiem – kā rosināt ārstus vairāk izmantot jaunos rīkus un tehnoloģijas?

Daži fakti par Latvijas e-veselību

• Latvijā e-veselības sistēma sākta veidot 2000.gadā.
• Līdz šim sistēmas veidošanā iztērēti vairāk nekā deviņi miljoni eiro
• No 2016.gada paredzēts, ka ģimenes ārsts obligāti iesaistīsies e-veselībā, izmantojot e-recepti, elektronisko darba nespējas lapu, elektroniskā pieraksta sistēma un elektroniskās pacientu vēstures.
• NVD vīzija ir, ka 2020.gadā varētu būt attīstīta e-veselības sistēma, kas ir uz pacientu orientēta.
• P. Stradiņa slimnīcā šobrīd ir telemedicīnas un e-veselības projekts diabēta pacientiem, kas ietver konsultācijas pa tālruni; pašaprūpes viedtālruņa lietotne diabēta pacientiem, kas ārstam ļauj redzēt pacienta veiktos mērījumus un arī koriģēt terapiju tiešsaistē.
• Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā ieviesta sistēma, kuras ietvaros, visi ieraksti ir tikai elektroniski, integrēta GPS sistēma, kas arī dod iespēju noteikt pacienta atrašanās vietu, ja pacients izmantojis īpašu viedtālruņa lietotni.
• Šobrīd Latvijā nav sistēmas, kā apmaksāt ārstam, piemēram, ģimenes ārstam, laiku, ko viņš velta pacientu konsultēšanai pa tālruni vai elektroniski.

E-veselība dažādos skaitļos un plānos

Nīderlande tuvākajos piecos gados plāno nodrošināt:

• 80% hroniski slimo pacientu pieeju saviem veselības datiem
• 70% hroniski slimajiem (piem. diabēta, HOPS pacientiem) un arī gados vecajiem cilvēkiem – iespēju veikt pašpārbaudes
• 100% mājās aprūpējamajam lai ir iespēja tikt aprūpētiem mājās režīmā 24/7, izmantojot video vai audio monitorēšanas ierīces

Igaunijā

• 95% slimnīcu un ģimenes ārstu strādā digitalizēti
• 97% pacientu veselības dati ir digitāli un pieejami visas Igaunijas teritorijā
• 94% igauņu ir apmierināti ar e-recepti

Eiropā kopumā

• 44% meklē ar veselību saistītu informāciju tīmeklī
• 10% elektroniski piesaka vizīti pie ārsta

Salīdzinājumi par e-veselību

E-veselība ir kā maratons. Lai tas notiktu, ļoti svarīgs ir labs organizēšanas un plānošanas process, taču maratons var notikt, tikai tad, ja tajā piedalās nevis daži skrējēji, bet daudzi, ja katrs no skrējējiem ir gatavojies, trenējies un nopircis atbilstīgus sporta apavus. Tie, kas organizē maratonu, nenopirks jums apavus jūsu vietā. Sagatavošanās ir galvenā veiksmes atslēga.

Foto: DOCTUS