Ko ārsti domā, raksta, kādās pārdomās dalās par COVID-19 pandēmiju? Lūk dažas pārdomas: emocionālas, analizējošas, praktisko situāciju raksturojošas.
Vilnis nāk – atkāpties laicīgi
Tie, kas jau pirms saskārušies ar COVID-19, saka: galvenais neradīt eksplozīvu sprādzienu, neradīt pārpildītas intensīvās terpijas nodaļas, jo tad - netiksim galā. Vita Začesta, ginekoloģe, kura dzīvo Šveicē, savā Facebook kontā ierakstījusi emocionālu vēstījumu, kas daudzkārt pārpubicēts un ar kuru dalās daudzi viņas draugi, draugu draugi. Dažas domas: "Itālijā pirms nedēļas bija 2 000 gadījumu, tagad 12 839, Šveicē pirms nedēļas 50, tagad 858. Pirms nedēļas Šveice pa gabalu skatījās uz Itāliju, cilvēki turpināja dzīvot ierasto dzīvi, bet slimnīcas jau sāka nopietni gatavoties. Nepagāja ne nedēļa, kad jau visa sabiedrība Šveicē tika iesaistīta ierobežojošos pasākumos. Jā, pēc laika jauno gadījumu pieauguma līknes kļūs plakanākas, bet Latvijai eksponenciālais pieaugums diemžēl vēl ir priekšā, tāpēc atkārtoti saku: "Nevajag krist histērijā, nevajag sēt paniku, nevajag parspīlēt, bet vajag ievērot attiecīgajai situācijai atbilstošus piesardzības pasākumus".
[..] Skaitļi rāda, ka Latvijā pienācis laiks teikt pašam sev un draugiem: atceļam uz laiku visus braucienus, teātrus, koncertus, sapulces, kora, deju vai citus mēģinājumus. Tagad. No šodienas. Lai pēc iespējas ilgāk paliktu iespēja aiziet uz absolūti nepieciešamām un neatliekamām vietām. Neejam nekur. Nebraucam nekur. Ja gribi kaut kur braukt, brauc uz mežu. Vai jūru. Vērot viļņus.
Bet ja esi karantīnā, tad nebrauc arī uz mežu, tad tiešām sēdi mājās (savā istabā viens pats!!!) un neej pat uz veikalu. Karantīna nav brīvdienas, kuru laikā izklaidēties ar draugiem. Izklaidējies, bet pats savās mājās. Tu taču sen jau esi vēlējies, kaut būtu brīvs laiks izlasīt šo grāmatu vai sakārtot skapi. Neatkārtošu visus spkc.gov.lv ieteikumus, esi izlasījis. Tikai ievēro.
Galvenais uzdevums ir palēnināt vīrusa izplatību iekšienē. Mēs droši vien saslimsim, un daļa to pat nepamanīs, varbūt būs klepus, temperatūra, nekas vairāk, un galu galā neviens jau neesam mūžīgi, tomēr būs labāk, ja mūsu vecāki nenokļūs intensīvās terapijas nodaļā visi vienlaicīgi. Labāk lai tas notiek laika ziņā izstiepti, tad ventilācijas aparāti jau būs atbrīvojušies. Absolūtais saslimšanas gadījumu skaits pret visiem iedzīvotāju miljoniem varbūt tiešām nav dramatisks, bet vienlaicīgi ventilējamo pacientu skaits pret jebkuras visattīstītākās klīnikas aparātu skaitu tāds var kļūt. Pasākumu atcelšanas mērķis ir saplacināt līkni, attālināt laikā smagos slimniekus vienu no otra. Tik vienkārši.
Iedomājies uz brīdi, ka esi jūras krastā un vēro, kā tuvojas vilnis. Tas ir tik aizraujoši! Vilnis nāk, bet tu palec atpakaļ. Jancis, gudrinieks, domā, ka līdz viņam jau neatnāks, jo viņš taču ir veikls, un ... saslapina kājas. Latvija tagad ir jūras krastā, un skatās, kā nāk vilnis. Šis vilnis ir lielāks nekā pa gabalu likās. Kad vilnis būs tevi apšļācis no galvas līdz kājām, tad jau būs par vēlu atkāpties. Labāk atkāpties laicīgi. Atkāpties nozīmē palikt mājās un nekur neiet. Ir daudz cilvēku, kuri nevar palikt mājās, piemēram, policisti, ugunsdzēsēji, mediķi, bet ja Tu vari, tad paliec. Bez panikas, histērijas vai dusmām, ar grāmatu."
Ne visām valstīm vienāda stratēģija
Uga Dumpis, Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā savā Twitter kontā norāda, ka asimptomātisks un presimtomātisks pacients nav viens un tas pats. Presimtomātisks kādu laiku ir lipīgs. Tāpēc jāievēro pašizolēšanās. Bet testēt ceļotājus bez simptomiem nekādi neatmaksājas.
Plašas testēšānas pieprasītājiem viņš atgādina, ka briti un zviedri neuztraucas par tiem, kas ir slimi mājās un viņus netestē. Arī neiazliedz pasākumus. Pieeja - ka pārslimos lielākā daļa jaunas un vidēji vecas populācijas un būs populācijas imunitāte. U. Dumpis gan norāda: "Ļoti riskanti." Britu pieeja ir pretēja ECDC (Eiropas slimību kontroles un profilakses centrs) ieteiktai pieejai, ko realizē Latvija. ECDC pieeja: masu pasākumu apturēšana, sociālās nošķiršanas pasākumi darba vietās, skolu slēgšana, nevajadzīgu ceļojumu atcelšana.
Praktizējoši ārsti: nav skaidrs, kā pareizi rīkoties
Diemžēl teorija un prakse atšķiras. Pagaidām, kamēr maz saslimušo, situācija ir viena. Un varam tikai teoritizēt. Taču skaidrs, ka ārsti vēlas skaidrus rīcības algoritmus. Bet tādu īsti nav vai ir atšķirīgi. Skaidrs, ka mācāmies. Un ka vakardiena atšķiras no šodienas.
Ieraksti no Facebook.
“Vakar dežūrā bija “interesanta” situācija (viena no). No publiskas vietas atvesta meitene ar saaukstēšanās simptomiem, kas atceļojusi no X Eiropas valsts, kur ciešā kontaktā bijusi ekskursijā kopā ar Itāļu grupu.
Es, neesot terapeits, iesaistījos bez vārdu runas par to, kāpēc mums Uzņemšanas personālam jāuzņem paciente BEZ nopietniem simptomiem un jāapdraud ne tikai sevi, bet arī slimnīcā esošie - ļoti slimie. Kāpēc šādus cilvēkus nevar novirzīt mājās, izolācijai, atbraukt un pārbaudīt uz vietas, kā tas paredzēts pēc visiem spkc ieteikumiem? Sazvanīju galveno dispičeri, vēl n dežūrējošos konsultantus.
Atbilde: nevienam no itāļu grupas nav apstiprināta COVID-19 infekcija, paciente jāuzņem un jāizmeklē “pēc parastās plūsmas”.Vai tiešām? Tieši kā viņi to var mums garantēt? Teikšu atklāti, man uzsprāga smadzenes.
“Iestājāmies visi pozā”, nepiekritām. Kas tālāk? Pacienti pārved uz citu reģionālo slimnīcu, tādiem pašiem apstākļiem, ja ne sliktākiem. Ar kādu domu? Ne jau te paniku lieku celt vai ko... bet taisām mēs skaistas infografikas ar step-by-step situāciju risinājumiem, bet mana pieredze rāda, ka nekas no tā nestrādā! “
Uz šo stāstu abild un pieredzē dalās vēl kāda jaunā ārste, kas dežūrē traumpunktā.
“Mani, piemēram, vadība instruēja, ka man kā traumpunkta ārstam gadījumā, ja atnāk līdzīga rakstura pacients kā Jūs aprakstījāt, jāiedod pacientam maska, jāsaģērbjas aizsargtērpā, šis pacients jāved uz izolatoru un tur kopā ar viņu jāgaida, kamēr atbrauc īpašā brigāde un pacientu savāc. Pēc tam man jādodas 2 nedēļu ilgā slimības lapā. Cik normāli ir tas, ka šaura profila slimnīcā:
1) jāuzņem pacients tikai ar elpceļu infekcijas simptomiem;
2) ārstam ar viņu jāsēž vienā telpā un kaut kas jāgaida (pacients taču ir pats atnācis, hemodinamiski stabils un visādi citādi normāls un noteikti ne uzraugāms)?”
Foto: Pixabay.com
