Konference "Veselība izaugsmei" pulcēja Latvijas un Lietuvas politiskās amatpersonas, gan Pasaules Veselības organizācijas, gan Pasaules Bankas ekspertus, kas vērtēja Latvijas veselības aprūpē notiekošo kontekstā ar Eiropas un pasaules tendencēm. Konferences gaitā vairākkārtīgi lektori uzsvēra domu, ka mūsdienu skatījumā gan Eiropas, gan pasaules kontekstā veselība ir ieguldījums, investīcija nevis izdevumi. Un otra atslēgas doma - tālāka attīstība iespējama, veicinot starpnozaru sadarbību.
Veselība - kā investīcija nākotnes izaugsmei
Konferences uzrunā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atzīmēja, ka valsts ekonomikā pēc krīzes iezīmējas daudzi pozitīvi rādītāji. V. Dombrovskis uzsvēra, ka konkurētspējas pamatu pamats ir vesels cilvēks, tāpēc mērķis ir pagarināt veselīgi nodzīvotos dzīves gadus un samazināt priekšlaicīgi zaudētos dzīves gadus. Lai to veiktu, nepieciešams paaugstināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī vairot zināšanas sabiedrībā par veselīgu dzīvesveidu. Runājot par veselības aprūpes finansējumu V. Dombrovskis mutiski atzina, ka svarīga ir visu pieejamo resursu koncentrēšanu veselības aprūpei. Premjers atzīmēja, ka veselības aprūpe ir valsts prioritāte, vārdos apliecinot gatavību pakāpeniski, atbilstoši iespējām, palielināt finansējumu veselības aprūpei.
Ievadot konferenci, Veselības ministre Ingrīda Circene norādīja, ka būtisks ir naudas apjoms, ko valsts veltī veselības aprūpei, piezīmējot, ka, ņemot vērā krīzes dotās mācības, šobrīd katrs ieguldītais lats tiek izmantots daudz efektīvāk nekā pirmskrīzes laikā.
Ievadrunā Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš norādīja uz valstiska līmeņa disonansi, proti, veselības aprūpes sistēmā lielāka virzība ir uz skandināvu modeļa principiem, kas nosaka, ka sitēmā lielāko daļu mērķē uzņemties valsts, turpretim izglītībā vairāk orientācija ir uz anglo-sakšu modeli, kurā katrs pats ir par sevi rūpējas un ir atbildīgs. Viņaprāt, attieksmē pret indivīdu būtu nepieciešama vienota nostāja valstiskā līmenī.
Paveiktais 10 gados
Ministre analizējot pārmaiņas, kas veselības aprūpē notikušas 10 gados (2003-2013), uzsvēra Eiropas pozitīvo novērtējumu, kas saņemts par paveikto.
- Slimnīcu skaits sarucis gandrīz trīs reizes, no 131 slimnīcas 2003.gadā uz 39 slimnīcām 2013.gadā
- Gultu skaits mazinājies par 30% (2003.gadā bija 12 111)
- Turpretim, mazinoties iedzīvotāju skaitam, audzis ārstu skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju no 4.8 (2003.g.) uz 6.3 (2013.g.)
- Mazinājies slimnīcā pavadītais ilgums no 10.4 dienām vidēji 2003. gadā uz 8.4 dienām 2013. gadā.
Pēc I. Circenes vērtējuma, slimnīcu skaita un gultu skaita ziņā šobrīd ir sasniegts optimums, tāpēc lieli pavērsieni tuvākajos gados visticamāk nebūs nepieciešami. Taču vidējais slimnīcā pavadīto dienu ilgums gan būtu mazināms līdz 7-6 dienām.
Krīzes iespaidā samazinājusies pieejamība un palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas nevēršas pēc medicīniskās palīdzības, kā galveno iemeslu minot „pārāk dārgi".
Kā būtisku sasniegumu I. Circene uzsvēra, ka 2012.gadā mazinājies pārstrādes faktors slimnīcu uzņemšanās un neatliekamā medicīniskā palīdzības atzīta kā labākā Baltijā.
Uz ko mērķējam
2012.gadā mazinājies vidējais gaidīšanas laiks pie speciālista, taču arvien, kā savā prezentācijā norādīja I. Circene, rindas ir pārlieku garas, būtu sasniedzams mērķis 30 dienas gaidīšanas ilgums pie speciālista. Tāpat attīstāma diagnozēm piesaistīta (DGR) veselības aprūpes pakalpojuma uzskaite un apmaksa - process, kas šobrīd jau ir sākts un palīdz veicināt efektivitāti.
Kā vienu no nākotnes uzdevumiem, ministre minēja, kvalitātes komponenti veselības aprūpe. Daudz jau ir padarīts, bet darbs šajā jomā jāturpina. Pie darāmajiem darbiem I. Circene atzīmēja e-veselības ieviešanu, kas pēc viņas vērtējuma „neiet tik gludi, kā gribētos," taču nākotnē tā dotu iespēju atklāt un novērst dažādas neefektivitātes.
I. Circene norādīja uz problēmjautājumiem, kas ir sociālajā sfērā, proti, pērn 53 miljoni latu tiek tērēti darba nespējas lapu apmaksai un 43.7 miljoni - bezdarbnieku pabalstiem.
Noslēdzot savu uzstāšanos, I. Circene rādīja grafiku - plānoto finansējuma pieaugumu no šāgada 500.3 miljoniem (3.13% no IKP) uz 1083 miljoniem (4.5% no IKPA) 2020.gadā.
Latvija Eiropas kontekstā
Zsuzsanna Jakab, Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja direktore, par vislielāko izaicinājumu veselības aprūpē atzīmēja - mazināt nevienlīdzību pakalpojumu saņemšanā. Latvja no viņas puses saņēma gan raksturojumu, ka mūsu valstī mātes/bērna veselības rādītāji uz Eiropas fona ir ļoti bēdīgi, tāpat arī kardiovaskulārās veselības jautājumu risināšanā varētu veikties labāk. Vienlaikus viņa atzīmēja, ka redz valdības vēlmi un iniciatīvu šos jautājumus risināt. Raksturojot Eiropas aktuālo jautājumu loku, Z. Jakab sniedza datus, ka 62% no visas veselībai tērētās naudas Eiropā aiziet kardioloģijai, 1.3% no Eiropas IKP, tiek tērēta alkohola izraisītu saslimšanu ārstēšanai.
Vērtējot Latviju Eiropas kontekstā, uz ne īpaši labiem rādītājiem - kardioloģijā, onkoloģijā norādīja Pasaules Bankas vecākais padomnieks Charles Griffin, kurš krīzes laikā bija viens no Pasaules Bankas ekspertiem, kas darbojās Latvijā, analizējot situāciju.
Viņš palīdzēja atrast kopsakarības un pilnu kopainas redzējumu, parādot, kā meklēt atbildes uz, viņaprāt, trīs būtiskākajiem jautājumiem:
- Kas nogalina Latvijas iedzīvotājus?
- Kur šobrīd tērējam naudu?
- Kā tērēt papildu naudu?
Konferences rezolūcija
Konferences apstiprinātā rezolūcija atzīmē septiņus galvenos punktus, kas raksturo to, ka ilgtspējīga Latvijas attīstība ir vesels un darbspējīgs cilvēks. Tāpēc Latvija skatāma kontekstā ar Eiropu un pasauli, veselība kā vērtība jāuzsver visos līmeņos un visās nozarēs, jāmazina nevienlīdzība, jātuvojas pasaules līmenim ar atbilstošu veselības finansējumu un konkurētspējīgu mediķu atalgojumu.
