Atklāta vēstule - nekavējoties jāuzlabo kompensējamo zāļu pieejamība pacientiem

Vienlaikus SIFFA un LPMA rosina Veselības ministrijas vadību ne tikai runāt par nepieciešamību palielināt veselības aprūpes pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī apliecināt savu patieso ieinteresētību tajā, uzklausot un ņemot vērā pacientu, nozares profesionālo un sabiedrisko organizāciju viedokli.

SIFFA un LPMA aicina valdību un politiķus izpildīt Valdības rīcības plānā „Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" fiksēto apņemšanos, ka „veselības aprūpes valsts budžets gadā tiek palielināts vismaz par 0,25 % no IKP, sasniedzot rādītāju - veselības aprūpes valsts budžets 4,5 % no IKP 2014.gadā". Diemžēl, pretēji solītajam, veselības aprūpes budžets attiecībā pret IKP nepārtraukti samazinās (2013.gadā - 3,15% no IKP). Ņemot vērā to, ka saskaņā ar likumu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013., 2014. un 2015.gadam" ne 2014.gadā, ne 2015.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, nav plānots palielināt finansējumu veselības aprūpei, jau tagad droši var prognozēt, ka veselības aprūpes finansējums attiecībā pret IKP turpinās samazināties.

To, kādas sekas zāļu kompensācijas sistēmā ir izraisījis nepietiekamais finansējums un nepārdomātās reformas, parādīja konferencē „Kompensējamie medikamenti 2013 - 2020" publiskotā statistika un kompensācijas sistēmā iesaistīto pušu - pacientu, ārstu, farmaceitu un zāļu ražotāju - publiskotā informācija. 

Starptautiskos pētījumos ir pierādīts, ka pastāv tieša korelācija starp medikamentu patēriņu un vidējo dzīves ilgumu. Tajā pašā laikā Latvijā ir trešais mazākais zāļu patēriņš starp Eiropas Savienības valstīm. Turklāt Latvijā ir otrie zemākie valsts izdevumi par zāļu kompensāciju - valsts apmaksā (kompensē) tikai aptuveni trešo daļu no iedzīvotāju izdevumiem par zālēm. Rezultātā - iegūtas invaliditātes dēļ valsts zaudē darbaspējīgus cilvēkus (personu skaits ar pirmreizējo invaliditāti 5 gadu laikā palielinājies par 46%), nepātraukti palielinās valsts izdevumi par slimību pabalstiem un pensijām, pabalstiem un atlīdzībām saistībā ar invaliditāti (5 gadu laikā palielinājušies par 68%, sasniedzot 204 miljonus latu).

Pēdējo gadu laikā veiktās reformas zāļu kompensācijas sistēmā ir to padarījušas nedraudzīgu visām tajā iesaistītajām pusēm, it īpaši hroniski slimiem pacientiem, kuriem valsts ir garantējusi valsts kompensētās zāles. 2009.gadā veiktā kompensācijas procentu samazināšana palielināja pacientu līdzmaksājumus par zālēm. Savukārt Veselības ministrijas izstrādātā un 2012.gadā ieviestā vienīgā lētākā/references medikamenta izrakstīšanas un izsniegšanas kārtība daļai pacientu palielināja līdzmaksājumu par zālēm, kā arī daļa pacientu tagad ir spiesti zāles pirkt par savu naudu, ja lētākās/references zāles nav pieejamas (dārgākas zāles ārsts nav tiesīgs izrakstīt). Tādejādi pacienta izvēle ir ievērojami ierobežota, kas ir būtisks sistēmas trūkums, jo neļauj pacientam aptiekā vienmēr saņemt nepieciešamās zāles ar valsts garantēto kompensāciju.

SIFFA un LPMA piekrīt, ka ir jāveicina lētāko zāļu izsniegšana, kas ļauj ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, lai tos novirzītu jaunu inovatīvu zāļu iekļaušanai kompensācijas sistēmā un uzlabotu pacientu ārstēšanu. Nepietiekamā valsts finansējuma dēļ tas diemžēl nenotiek. Tāpēc konferences dalībnieki pamatoti pauda viedokli, ka izmaksu samazināšana nedrīkst būt pašmērķis, bet ka valsts īstenotajai rīcībai ir jābūt vērstai uz rezultātu un ar skaidri definētām prioritātēm, to skaitā īstenojot kompensācijas procentu atjaunošanu iepriekšējā līmenī, kā arī jaunu diagnožu un zāļu iekļaušanu kompensācijas sistēmā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, SIFFA un LPMA aicina valdību un it īpaši Veselības ministriju un Finanšu ministriju:

• Jau šogad būtiski palielināt izdevumus zāļu kompensācijai, lai hroniski slimajiem pacientiem uzlabotu zāļu pieejamību, atjaunojot 2009.gadā samazinātos kompensācijas procentus, un kompensējamo zāļu sistēmā iekļautu jaunas diagnozes un medikamentus. Piemēram, „Zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas sistēmas attīstības koncepcijā" (spēkā esoša - aptiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 12.februāra rīkojumu Nr.99) noteikts, ka 2013.gadā valsts finansējumam zāļu kompensācijai jābūt Ls 117,6 milj. apmērā. Tas nodrošinās, ka:

-       pacientiem, kas jau saņem kompensējamās zāles, tās tiks nodrošinātas vismaz 2008.gada līmenī, radot paļāvību, ka uzsāktā ārstēšana netiks pārtraukta;

-       tiks nodrošināta iespēja saņemt kompensējamās zāles pacientiem, kuriem slimība diagnosticēta no jauna, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pacientiem ar vienādu diagnozi;

-       tiks nodrošināta iespēja kompensācijas sistēmā iekļaut jaunas diagnozes un zāles, paplašinot to iedzīvotāju loku, kam ir iespējas saņemt valsts palīdzību zāļu iegādei;

-        uzlabosies sabiedrības veselības rādītāji, tiks racionāli izlietoti veselības aprūpes budžeta līdzekļi un pilnvērtīgāk izmantotas primārās veselības aprūpes iespējas.

• Izdevumus zāļu kompensācijai neskatīt atrauti no pārējiem valsts izdevumiem, tajā skaitā arī veselības aprūpes sistēmas ietvaros. Ņemot vērā, ka cilvēks ir valsts galvenā vērtība, Veselības ministrijai (vai valdībai) izveidot darbaspējīgu un rezultātspējīgu ekspertu grupu (iesaistot Finanšu, Ekonomikas un Labklājības ministrijas speciālistus un nevalstisko organizāciju ekspertus), kas izstrādātu veselības, tajā skaitā farmācijas, valsts politiku, kas būtu saskaņota ar valsts politiku tautsaimniecības, demogrāfijas un labklājības jomā (Veselības ministrijai izstrādāt un valdībai apstiprināt un arī izpildīt ilggadēju veselības politikas izpildes plānu). Tam pamatojums - piemēram, pašlaik kompensācijas sistēmā netiek iekļautas izmaksu efektīvas zāles, ja tās rada papildu izdevumus, lai gan zāles ļauj valstij ietaupīt citus Veselības ministrijas budžeta vai „sociālā" budžeta izdevumus, jo pacients netiek ārstēts slimnīcā vai nekļūst par invalīdu (ietaupījums „sociālajā" budžetā).
• Iesaistot nozares ekspertus, to skaitā SIFFA un LPMA, iespējami ātri izvērtēt spēkā esošo zāļu kompensācijas sistēmu (zāļu pieejamība pacientiem, pacientu efektīva ārstēšana, sistēmas ilgtspējība u.c.) un veikt grozījumus zāļu kompensāciju regulējošajos normatīvajos aktos (piemēram, atteikties no obligātās prasības izsniegt lētākās zāles, to aizstājot ar obligātu prasību piedāvāt), lai pacienti, kuriem pienākas kompensējamās zāles, tās arī saņemtu.

Tā kā konferences „Kompensējamie medikamenti 2013 - 2020" atklāšanas uzrunā veselības ministre Ingrīda Circene aicināja uz dialogu, SIFFA un LPMA arī no savas puses aicina ministri turpmāk neizvairīties no diskusijām par jautājumiem, kas saistīti ar zāļu kompensāciju, kā arī ministrijai ņemt vērā nozares profesionāļu viedokļus un ieteikumus, kas vērsti uz zāļu kompensācijas sistēmas pilnveidošanu, lai nodrošinātu labāku un efektīvāku pacientu ārstēšanu. Piemēram, konferencē „Kompensējamie medikamenti 2013 - 2020" ministre piedalījās tikai nepilnu stundu, neuzklausot nozares ekspertu ziņojumus un pilnvarojot uz visiem jautājumiem - arī politiskajiem - atbildēt izpildvaru, tas ir, Nacionālo veselības dienestu. Rezultātā konferences dalībnieki nesaņēma atbildes uz jautājumiem par veselības aprūpes un zāļu kompensācijas valsts politiku. Tomēr SIFFA un LPMA paļaujas uz to, ka arī ministrijas politiskā vadība iesaistīsies farmācijas politikas veidošanā.

Atklātā vēstule Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Veselības ministrei Ingrīdai Circenei, Finanšu ministram Andrim Vilkam.