Aptauja: ārstiem un ierēdņiem fragmentāras zināšanas par biofarmāciju
Aprīlī tika aptaujāti 103 Latvijas vadošie praktizējošie ārsti un veselības aprūpes amatpersonas, nevalstisko organizāciju pārstāvji. Lai arī vairāk nekā 90% Latvijas vadošo ārstu un veselības nozares atbildīgo amatpersonu piekrīt, ka biofarmācijas medikamenti ir nozīmīga medicīnas nozare, tikai 55% ārstu un vēl mazāk veselības aprūpes amatpersonu pilnībā piekrīt, ka veselības nozarei ir jābūt vairāk personalizētai katram pacientam, izpētīts SKDS veiktajā viedokļu aptaujā "Biofarmācijas nozares vieta Latvijas veselības aprūpes sistēmā".
"Ekspertu viedokļu aptaujas dati liecina, ka daudziem ārstiem un atbildīgajiem ierēdņiem ir fragmentāras zināšanas un izpratnes trūkums par biofarmācijas nozari. Liela daļa ekspertu un ārstu interesējās par jaunākajiem biofarmācijas sasniegumiem, taču, lūdzot nosaukt konkrētus biofarmācijas medikamentus, izrādās: teju trešdaļa nosaukto zāļu ir uztura bagātinātāji un augu valsts izcelsmes zāles, nevis inovatīvie biofarmācijas preparāti," skaidro Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors.
P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Dr. med. Gunta Purkalne teic: "Mēs varētu ārstēt un paildzināt pacientu dzīvildzi, ja biofarmācijas zāles, kas onkoloģiskajiem pacientiem ir viens no efektīvākajiem ārstniecības līdzekļiem, būtu pieejamākas. Personalizētā medicīna, uz ko tiecas visa mūsdienu attīstītā sabiedrība, pagaidām Latvijā ir pieejama ļoti ierobežoti. Virkne biofarmaceitisko medikamentu, kuri Eiropā tiek praksē pielietoti ļoti plaši, Latvijā nav pieejami. Taču tik pat turīgās valstīs kā Lietuvā un Igaunijā šie medikamenti ir pieejami plašāk."
Medicīnā ir noticis plašs zinātnes lēciens kopš 1922. gada, kad pirmā olbaltumviela tika izdalīta no dzīvnieku audiem, līdz mūsdienām, kad biofarmaceitisko zāļu izveidei tiek izmantotas dzīvas šūnas un DNS tehnoloģijas, kas ļauj iegūt cilvēka organismā sastopamās olbaltumvielas, tās pilnveidot un ražot rūpnieciski. "Biofarmaceitiskās zāles ir efektīvas, jo to iedarbības mehānisms var tikt personalizēts un pielāgots pacientam. Ar laiku tās aizvietos daudzas ķīmiskās zāles, kuras lietojam šobrīd. Biofarmaceitiskās zāles piedāvā arī principiāli jaunu terapiju iespējas," papildina Dr. biol. Jānis Ancāns, LU Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras docents, pētnieks un Eiropas Zāļu aģentūras Uzlaboto terapiju komitejas pārstāvis.
Biofarmācija ir inovatīva farmācijas un augsto tehnoloģiju nozare, kas apvieno bioloģijas, farmācijas un medicīnas jaunākos sasniegumus. Biofarmācija sastāda 40% no kopējā farmācijas tirgus un šī tirgus vērtība ir globāli ir 110,3 miljardi eiro. Pasaulē katru gadu biofarmaceitisko medikamentu pielietojums pieaug par 20%.
Pašreiz globālajā tirgū ir pieejami 650 bioloģiskie produkti - zāles un vakcīnas. Biofarmaceitiskie medikamenti glābj un pagarina vairāk nekā 350 miljonu cilvēku dzīvības visā pasaulē. Biofarmācijas vakcīnas ik gadu novērš 10,8 miljonus infekciju saslimstību un glābj 2,5 miljonu bērnu dzīvības. Kopš nozares pirmsākumiem vidējais vēža slimnieku dzīves ilgums ir pagarinājies par 3 gadiem. Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 800 uzņēmumi, kas nodarbojas ar pētniecību un izstrādi šajā nozarē. Industrijas lielvalsts ir ASV, kas saražo aptuveni pusi no visiem biofarmācijas produktiem. Foto: publicitātes foto