Apstiprina konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu
Sabiedrības veselības rādītāji Latvijā būtiski atpaliek no citām ES dalībvalstīm, piemēram, onkoloģisko pacientu skaits ir 1,3 reizes lielāks nekā vidēji ES, bet pirmo reizi par invalīdiem atzīto pacientu skaits 2 reizes pārsniedz ES vidējos rādītājus. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju zemos veselības rādītājus, augstos mirstības rādītājus vecumgrupā līdz 65 gadiem (mirstības rādītāji šajā vecumgrupā ir otrie augstākie Eiropā) un nozarei atvēlēto zemo publisko finansējumu (Latvijā veselības aprūpei atvēlētais valsts finansējums % no IKP ir divas reizes mazāks par OECD valstu vidējo atvēlēto finansējumu), ir jāveic sistēmiskas veselības nozares reformas un nozares finansējuma palielinājums. Reformas sistēmā ir paredzētas vairākos virzienos: ārstniecības iestāžu infrastruktūrā un kartējumā, iedalot ārstniecības iestādes līmeņos un nosakot to sadarbības teritorijas; nodefinējot pašvaldību lomu veselības aprūpes procesā; risinot cilvēkresursu problēmas nozarē; īstenojot stratēģisko iepirkumu; ieviešot E-veselības sistēmu un reorganizējot Veselības ministrijas padotības iestādes, pārdalot iestāžu funkcijas.
Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un efektivitāti augstākās sarežģītības veselības aprūpes pakalpojumus paredzēts koncentrēt lielākos veselības aprūpes centros, tādējādi nodrošinot pakalpojumu kvalitāti. Vienlaikus tiktu veidots tāds veselības pakalpojumu tīkls, lai pacienti varētu saņemt pakalpojumu tuvāk savai dzīvesvietai gadījumos, kad ārstēšanās stacionārā nav nepieciešama. Veselības aprūpes sistēmas attīstības reforma paredz slimnīcu pakalpojumu sniedzēju sadalījumu līmeņos un slimnīcu sadarbības teritoriju noteikšanu ar reģionālajām un universitātes slimnīcām. Atbilstoši nodrošinātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un darbības profilam, slimnīcas piedāvāts iedalīt četros līmeņos. I līmeņa slimnīcās tiktu nodrošināti pamata profili – terapija un hronisku pacientu aprūpe, kā arī 24 h neatliekamā medicīniskā palīdzība gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība (traumu gadījumā; ambulatorā ķirurģiskā palīdzība; ārstēšana iekšējo slimību gadījumā). II līmeņa slimnīcās pacienti varēs saņemt palīdzību 7 obligātajos profilos: terapija, hronisku pacientu aprūpe, ķirurģija, neiroloģija, ginekoloģija, grūtniecības un dzemdību profils, pediatrija. III līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība 13 obligātajos profilos un, atbilstoši katras slimnīcas specializācijai, papildus profili. Savukārt IV līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība 22 obligātajos profilos un atbilstoši katras slimnīcas specializācijai papildus profili (piemēram infekciju profils, grūtniecības un dzemdību profils u.c.).
Reformas rezultātā diennakts neatliekamā medicīniskā palīdzība un palīdzība akūtos gadījumos būs pieejama tuvāk dzīvesvietai – tiks palielināts ārstniecības iestāžu skaits, uz kurieni Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nogādās pacientus, kad nepieciešama medicīniskā palīdzība, bet nav apdraudēta pacienta dzīvība (traumu, pēkšņu saslimšanu, hronisku slimību saasinājuma gadījumā).
Restrukturizējot veselības aprūpes pakalpojumu izvietojumu, tiks nodrošināts, ka ārstniecības pakalpojumi iedzīvotajiem tiek sniegti atbilstošajā vietā, laikā un kvalitātē– uzlabojot savlaicīgu piekļuvi nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (atbilstoši diagnozei pacients tiks nogādāts nekavējoties atbilstošā līmeņa ārstniecības iestādē, kur var saņemt pilnu pakalpojuma klāstu atbilstoši veselības stāvoklim). Lai racionāli izmantotu cilvēkresursus, infrastruktūru, finansējumu, medicīnas aprīkojumu, kā arī novērstu funkciju dublēšanos, tiks vērtēta iespēja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem veidot 8 slimnīcu sadarbības teritorijas, kurās IV un III līmeņa slimnīcas veidotu vienotu sadarbības modeli ar zemāka līmeņa ārstniecības iestādēm.
Veselības aprūpes reformas ietvaros paredzēts definēt arī pašvaldību lomu veselības aprūpes sistēmā. Ir plānots noteikt pašvaldībai veicamo pienākumu un atbildības ietvaru, iesaistot pašvaldības to pakalpojumu nodrošināšanā, kas ir nepieciešami visvairāk katram pašvaldības iedzīvotājam (primārās veselības aprūpes līmenī), un novirzot tam nepieciešamo finansējumu tādu uzdevumu veikšanā, kā, piemēram, ģimenes ārstu administratīvo funkciju nodrošināšanā, pacientu mājas aprūpes nodrošināšanā, aprūpes gultu uzturēšanā kontekstā ar jau pašvaldības uzturētajām sociālajām gultām u.tml.
Plāna ietvaros primāro veselības aprūpi ir paredzēts stiprināt, paplašinot ģimenes ārsta un tā komandas lomu pacientu aprūpē – attīstot ģimenes ārstu komandas (ārsts, divas māsas vai ārstu palīgi) darbu, paredzot brīvprātīgu iespēju veidot sadarbības tīklus ar citām ģimenes ārstu praksēm, tādejādi nepieciešamības gadījumā nodrošinot pacientiem nepārtrauktu primārās veselības aprūpes pieejamību, paredzot sadarbību ar sociālajiem dienestiem, pilnveidojot atalgojuma sistēmu, veicinot kvalitātē balstītu darba novērtēšanu u.c. Lai attīstītu vēlamo ģimenes ārsta prakses modeli, primārās veselības aprūpes organizēšanā ir plānots iesaistīt arī pašvaldības. Veselības ministrijas izveidota darba grupa līdz š.g. 15.septembrim sagatavos detalizētu redzējumu primārās veselības aprūpes attīstībai, savukārt līdz 2018.gada 1.martam notiks diskusijas par pašvaldību lomu veselības aprūpē, tai skaitā par iespējamo pašvaldību atbalstu to teritorijā esošu ģimenes ārstu praksēm. Paredzēts, ka pēc konkrētu priekšlikumu sagatavošanas konceptuālā ziņojuma primārās veselības aprūpes sadaļā var tikt veikti precizējumi.
Nozares cilvēkresursu problēmu risināšanai ir plānoti vairāki reformas soļi: cilvēkresursu uzskaites un analīzes pilnveidošana; rezidentūras plānošana pilna laika slodzēm; atalgojuma pieaugums; medicīnas personāla piesaiste reģioniem; māsas un vecmātes profesijas kartes izstrāde u.c. Veselības aprūpes cilvēkresursu jomā šobrīd novērojams medicīnas personāla trūkums, jo īpaši māsu nodrošinājuma ziņā – šobrīd slimnīcās trūkst ap 1500 māsu. Reformu ziņojumā noteikti vairāki soļi māsas profesijas turpmākajai attīstībai. Šobrīd sadarbībā ar Latvijas Māsu asociāciju tiek izvērtētas prasības māsas profesijas un specialitāšu izglītībai. Līdz 2019.gadam ir paredzēts izveidot māsas profesijas pamatspecialitāti – vispārējās aprūpes māsa – lai māsas profesija netiktu sadrumstalota pa vairākām pamatspecialitātem.
Prioritizējot veselības aprūpes jomu, ir plānots panākt arī veselības nozares finansējuma palielinājumu, ar kura palīdzību nepieciešams nodrošināt pakāpenisku atalgojuma palielinājumu, sākot no 2018.gada. Plānots, ka 2023.gadā vidēja darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, salīdzinot ar 2017.gadu, pieaugs par 2,8 reizēm, savukārt māsām, vecmātēm u.c. – par 2,7 reizēm. Tādejādi paredzēts nodrošināt, ka 2021.gadā ārstu un funkcionālo speciālistu vidējā darba samaksa sasniedz divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu, ārstniecības un pacientu aprūpes personu darba samaksa sasniedz 60%, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu vidējā darba samaksa – 40% no ārstu un funkcionālo speciālistu vidējās darba samaksas, lielāku finansējuma apjomu paredzot stacionārajām ārstniecības iestādēm. Tādā veidā plānots apturēt ārstniecības personāla migrāciju gan uz ambulatoro sektoru, gan uz citām ES valstīm, kas šobrīd rada draudus stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai. Veselības reformas ietvaros plānots sasniegt Pasaules Veselības organizācijas ieteikto optimālo līmeni un veselības nozarei novirzīt finansējumu vismaz 14% apmērā no valsts kopbudžeta 2023.gadā, novirzot nozarei papildus 827,7 miljonus eiro.
Reformas ietvaros ir paredzēts arī pilnveidot valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procesu, īstenojot stratēģisku iepirkumu. Īstenojot stratēģisko veselības aprūpes pakalpojumu iepirkumu, plānotais ieguvums ir kvalitatīvu, rezultatīvu un izmaksu efektīvu pakalpojumu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšana. Līdz ar to ir paredzēts pilnveidot katra iepērkamā pakalpojuma kvalitātes kritērijus, kas nosaka pieņemamu ārstniecības kvalitātes līmeni un šī līmeņa nodrošināšanas priekšnoteikumus, uzsākt kritēriju mērījumus un monitoringu, izveidot pakalpojumu finansēšanas izmaksu efektivitātes izvērtēšanas metodiku u.c. Ņemot vērā definētās prioritārās jomas, pakalpojumu sniedzēju atlasi un stratēģisko iepirkumu 2018.gadā ir plānots veikt šādās pakalpojumu sniedzēju grupās: onkoloģijas pakalpojumu sniedzējiem stacionārajās ārstniecības iestādēs; ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem mamogrāfijas nodrošināšanai; medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma sniedzējiem.
Ieviešot vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu (E-veselība), tiktu nodrošināta informācijas pieejamība visām veselības aprūpes procesā iesaistītajām pusēm. Ar E-veselības palīdzību tiktu veicināta iedzīvotāju iesaiste savas veselības saglabāšanā un kontrolē, sniedzot pieeju saviem veselības datiem. Savukārt ārsti un farmaceiti operatīvi saņems kvalitatīvu informāciju par pacientu, nodrošinot iespēju pārliecināties, vai pacients ievēro ārsta nozīmēto ārstēšanu – ir apmeklējis nepieciešamos speciālistus, iegādājies nepieciešamās zāles vai veicis nepieciešamās veselības pārbaudes.
Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanu un veselības datu analīzi, paredzēts veikt arī Veselības ministrijas padotības iestāžu reorganizāciju. Būtiskākās izmaiņas plānotas attiecībā uz stratēģiskā iepirkuma organizāciju, datu analīzes kapacitātes konsolidāciju un stiprināšanu, kā arī uzraudzības funkcijas uzlabošanu. Galvenās izmaiņas plānots veikt trīs iestādēs: Nacionālajā veselības dienestā, Veselības inspekcijā un Slimību profilakses un kontroles centrā. Šajās iestādēs plānots veikt funkciju un uzdevumu pārdali, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu, pārskatāmu, savstarpēji papildinošu un nedublējošu veselības nozares administratīvo vadību.
Īstenojot reformas un palielinot valsts finansējumu veselības aprūpei, ir paredzami vairāki būtiski ieguvumi – pagarināts iedzīvotāju mūža ilgums; samazinātos potenciāli zaudētie mūža gadi, kas dotu papildus ieņēmumus tautsaimniecībai; samazinātos mājsaimniecību tiešie maksājumi par veselības aprūpes pakalpojumiem; izlīdzinātos un paaugstinātos veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pacientu drošības līmenis visās ārstniecības iestādēs; samazinātos gaidīšanas laiks uz veselības aprūpes pakalpojumiem. Reformas ietvaros tiktu arī pilnveidota nozares cilvēkresursu darba samaksas sistēma, attīstītas klīniskās kompetences un prasmes, palielināta reģionālā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Tāpat tiktu saimnieciski organizēts nozares finansējuma izlietojums, uzlabojot procesu un sistēmu caurredzamību.
Ar informatīvo ziņojumu “Par Veselības aprūpes sistēmas reformu” var iepazīties Veselības ministrijas mājaslapā.
Veselības ministrijas publicitātes foto.