Apbalvos ar Atzinības krustu
Kad profesore Baiba Rozentāle ieņēma veselības ministres posteni, prof. J. Keišs aizvietoja viņu, vadot Latvijas Infektoloģijas centru. Pats atzīst, ka labāk jūtas kā izpildītājs. Intervijā žurnālam "Ievas veselība" viņš teic: "Svētajos rakstos man simpatizē tēze: ja tu esi aicināts viesos, neapsēsties pirmajā rindā, bet labāk pēdējā; ja tev paredzēta pirmā vieta, tevi pieaicinās..."
Ārsta profesija J. Keišam nebija mūža sapnis - tā profesors atzina intervijā žurnālam "Doctus" pirms pieciem gadiem. "Kad mācījos vidusskolā, radās iespēja sadraudzēties ar jaunajiem mediķiem, un man likās - kāda laba profesija! Gandrīz nekas nav jādara! Pagrozies baltā halātā, uzraksti kādu papīrīti. Kad sāku strādāt, uzskati stipri mainījās."
Kā viņam izdevies veiksmīgi noiet ārsta dzīves ceļu? "Man laikam piemīt viena būtiska īpašība. Arī profesors Anatolijs Bļugers, kad viņam astoņdesmit gadu jubilejā vaicāja par viņa panākumu noslēpumu, atbildēja ļoti vienkārši: "Tas ir darbs." Vienkārši jāstrādā. Un otrs (tā ir mana atziņa): vienalga, kādu darbu darām - dzenam naglu sienā vai rakstām mūziku -, tas ir jāizjūt ar visu savu būtību. Nevar darbu darīt bez - es neteikšu: mīlestības, bet tuvu tam. Citādi nekas labs nesanāk. Tad darbs to darītāju pieveic," tā prof. J. Keišs "Doctus" intervijā. Pilnu interviju lasiet šeit.
Foto: no Doctus arhīva