Agrīna vai vēlīna antikoagulācija pēc insulta ātriju fibrilācijas pacientiem
Tāpēc tika veikts atvērta tipa klīniskais pētījums 15 valstīs, kur pēc nejaušības principa 1:1 pētījuma dalībnieki tika iedalīti agrīnas antikoagulācijas grupā (48 h laikā pēc viegla vai vidēji smaga insulta vai 6.–7.dienā pēc smagas gaitas insulta) un vēlīnas antikoagulācijas grupā (3.–4.dienā pēc vieglas gaitas insulta, 6.–7.dienā pēc vidējas gaitas insulta un 12.–14.dienā pēc smagas gaitas insulta). Pētījuma iznākuma novērtētāji nebija informēti par pētāmo grupu intervencēm. Primārais pētījuma iznākums bija rekurents išēmisks insults, sistēmiska embolija, nopietna ekstrakraniāla asiņošana, simptomātiska intrakraniāla hemorāģija vai vaskulāra nāve 30 dienas pēc nejaušināšanas. Sekundāros iznākumos tika ietvertas primārā iznākuma komponentes 30 un 90 dienas pēc nejaušināšanas.
No 2013 pētījuma dalībniekiem (37 % ar vieglas gaitas insultu, 40 % ar vidējas gaitas un 23 % ar smagas gaitas insultu), 1006 saņēma agrīnu antikoagulāciju un 1007 vēlīnu. Primārais pētījuma iznākums tika novērots 29 pētījuma dalībniekiem (2,9 %) agrīnas antikoagulācijas grupā un 41 dalībniekam (4,1 %) vēlīnas antikoagulācijas grupā (risku atšķirība -1,18 procentpunkti; 95 % TI -2,84–0,47) 30 dienas pēc nejaušināšanas. Rekurents išēmisks insults tika fiksēts 14 dalībniekiem (1, 4 %) agrīnās antikoagulācijas grupā un 25 dalībniekiem (2,5 %) vēlīnas antikoagulācijas grupā (iespēju attiecība 0,57; 95 % TI 0,29–1,07) pēc 30 dienām un attiecīgi 18 pacientiem (1,9 %) un 30 pacientiem (3,1 %) 90 dienas pēc nejaušināšanas (IA 0,60; 95 % TI 0,33–1,06). Simptomātiska intrakraniāla hemorāģija tika fiksēta diviem pētījuma dalībniekiem (0,2 %) katrā no grupām 30 dienas pēc nejaušināšanas.
Avots: Fischer U. et al., (2023) Early versus Later Anticoagulation for Stroke with Atrial Fibrillation, N Engl J Med 2023; 388:2411-2421. DOI: 10.1056/NEJMoa2303048