A vitamīns priekšlaikus dzimušiem zīdaiņiem: sistemātisks pārskats
Informācija par pētījumiem tika meklēta tādās datu bāzēs kā PubMed/Medline, Scopus, Embase, CINAHL un Cochrane Library. Lai aprēķinātu risku attiecību (RR), un svērtās vidējās atšķirības (MD), tika izmantoti nejaušināšanas efektu modeļi. Lai vērtētu pierādījumu kvalitāti un novērtētu, kā A vitamīns ietekmē veselības iznākumus, izmantoja GRADE pieeju.
Primārie pētījuma iznākumi bija ar elpošanas sistēmu saistītie, ieskaitot laiku, kas nepieciešams elpināšanas atbalstam, vajadzība pēc skābekļa 36 nedēļas postmenstruālā vecuma (PMA) un vidēja līdz smaga bronhopulmonāla displāzija (BPD) 36 nedēļas PMA. Sekundārie iznākumi bija hospitalizācijas laiks, A vitamīna statuss, mirsība un citi saistīti iznākumi, kā arī potenciālās A vitamīna blaknes.
Meta–analīzē tika iekļauti četri nejaušināti kontrolēti pētījumi ar 800 pacientiem. Visos pētījumos A vitamīns tika salīdzināts ar placebo. A vitamīna papildinājums terapijai ievērojami neietekmēja mehāniskās ventilācijas ilgumu (MD, -1,07 dienas; 95 % TI -2,98–0,83 dienas), vajadzību pēc skābekļa 36 nedēļas PMA (RR 0,53; 95 % TI 0,07–4,17), kā arī vidēji smagas līdz smagas BPD attīstības risku 36 nedēļas PMA, kā arī neradīja kādus īstermiņa ieguvumus. Tomēr, A vitamīna pievienošana terapijā perorāli nedaudz saīsināja neinvazīvās ventilācijas ilgumu (MD, - 0,96 dienas; 95 % TI -1,59– -0,33 dienas). Nozīmīgas A vitamīna blaknes šajos pētījumos netika konstatētas.
Avots: Phattraprayoon, N., Ungtrakul, T., Soonklang, K., & Susantitaphong, P. (2022). Oral vitamin A supplementation in preterm infants to improve health outcomes: A systematic review and meta-analysis. PloS one, 17(4), e0265876. https://doi.org/10.1371/journal.pone.0265876