Veselības aprūpes “iekšiņa un āriņa”
Iekšiņā neviens ij negrasās uzņemties atbildību par nodokļu maksātāju naudasmaku. Veselības ministrs domā, ka novērst budžeta līdzekļu pārtēriņu ir Veselības ekonomikas centra vadītājas atbildība, bet viņa sūdz ministru tiesā. Kvotu, izrakstot zāles, ārstiem nosaka Veselības norēķinu centrs, tikai kvotas nez kāpēc VNC vispār neuzrauga! Kurš uzrauga?!
Šajā karstajā vasarā ētiskuma jutekļus atkal pakutina prof. Gruntmanis, norādot, ka Eiropas un pasaules kontekstā nav saprotams, kā viena persona vienlaikus var vadīt universitāti, lielas slimnīcas klīniku un būt pilna laika profesors, turklāt par visiem amatiem saņemt atalgojumu. Skaties iekšiņā un redzi - Latvijā tas "rullē", jo amatus savienot ļāvis pats Ministru kabinets.
Vēl pavisam "karsti" cipari atklāj, ka Latvijas pacienti pie references medikamentiem piemaksājuši 9,1 miljonu latu. Par pusotru miljonu vairāk nekā 2009. gadā. Tas nozīmē, ka iekšiņā ārsti ir un paliek mākslinieki, te darbojas citi mehānismi. Veselības ministrija sola obligātā kārtā likt ārstiem izrakstīt lētākās ģenēriskās zāles. Pētījumi ("Eiropas Patentbrīvo medikamentu asociācijas apskats, 2011") rāda, ka 65% valstu ārstus motivē (ar naudas ieguvumu vai finansējuma samazinājumu) izrakstīt lētākos ģenēriskos medikamentus.
Un vēl. Skaties jaunajiem ārstiem acīs - un redzi skaistu, tīru apņemšanos, ka zemē, kur tik daudz kas nesakārtots, ir lielas iespējas cilvēkiem, kuri grib kaut ko sakārtot. Tik ļoti negribētos, ka viņi šo cerību pazaudē...