Vasaras darbi
Slimnīcu vadītājiem naktīs mierīgi neļaus gulēt kāds jokains "galvlauzis" - Ministru kabineta noteikumu projekts, kas var iegrauzt robu slimnīcu makā. Proti, kopš 2006. gada slimnīcās īsteno projektus ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu: liek jumtus, rekonstruē nodaļas, iepērk aparatūru. Stingrie noteikumi paredz, ka šo naudu var ieguldīt tikai tādos pakalpojumos, ko apmaksā no valsts līdzekļiem. Taču labi zināms, ka slimnīcas, lai izdzīvotu un pakalpojumu padarītu pieejamāku pacientiem, miksē valsts apmaksātus un maksas pakalpojumus. Slimnīcu vadītāji ir neizpratnē - vai vajadzēja nomainīt trīs ceturtdaļas jumta? Kā jau ierasts, noteikumi mainās spēles vidū: meklējot naudas āderi, kādam ataususi gaiša doma - lai slimnīcas atmaksā naudu par maksas pakalpojumiem, kas veikti zem Eiropas struktūrfondu finansētā jumta.
Līdz vasaras beigām būtu jānobriest arī pārstrādātajiem ģimenes ārstu kvalitātes kritērijiem. Ģimenes ārste no laukiem spriež: pārstrādā, kā gribi, reālo ainu jau tie nemainīs, būs grūti "sagramstīt" otru sertificētu māsu, jau ar vienu ir problēmas. Savukārt pilsētā ārsta komandas pieaugumam šķērslis ir telpas: jo plašāka prakse, jo pieklājīgāka īres maksa.
Jūnijs ir izlaidumu laiks - pieredzējušie kolēģi savās nodaļās sāk gaidīt pirmā gada rezidentus. Kādi viņi būs? Pirms pāris gadiem "Doctus" publicēja LU Sociālo zinātņu studentes bakalaura darba pētījuma atziņas par topošajiem ārstiem. Kāds no jaunajiem cilvēkiem izteicās, ka Hipokrata zvērestu neatceroties un nejūtoties nevienam neko parādā tikai tāpēc, ka izlaidumā korī to noskaitījis. Savukārt cits sprieda, ka labs ārsts ir tāds, kam ir zināšanas, intuīcija un emocionālā inteliģence. Cerēsim, ka otro būs vairāk nekā pirmo!