Vasara ar déjà vu
Vai arī tiek paārstēti dažas dienas, izrakstīti un atkal uzņemti akūtā kārtā, lai izārstētu līdz galam. Redzēta situācija. Kad 2010. gadā Doctus ciemojās Latgales stacionāros, Rēzeknes slimnīcas vadītājs ironizēja: vēl mazliet, kvota būs izsmelta un varēs slimnīcā izslēgt gaismu.
Viens no Veselības ministrijas izstrādātajiem un valdības pieņemtajiem slimnīcu kvalitātes kritērijiem ir nestacionēto pacientu īpatsvars. Slimnīcu vadītāji emocionāli norāda: kvalitāte tiek mērīta aizraidīto pacientu skaitā! Protams, tik banāls šis kritērijs nav - slimnīcās parādījušās 24 stundu novērošanas palātas. Tomēr, mērot kvalitāti, tā vienmēr ir kardināla izšķiršanās: vai par mērauklu tiks ņemti procesu vai rezultātu kritēriji. Iekrist var abējādi. Arī ģimenes ārstiem kvalitātes kritēriju programmā savulaik bija diskutējami kritēriji, proti, praksē bija jāsamazina speciālistu konsultāciju, hospitalizāciju un NMP izsaukumu skaita procents. To nevarēja izpildīt gandrīz neviens. Déjà vu. 
Pēdējā laikā Doctus uzklausījis vairāku aizbraucēju stāstus. Sižets tajos visos "kaut kur redzēts". Un izskaņā mudinājums: pasakiet iemeslu, kāpēc atgriezties Latvijā! Četrdesmitgadnieku paaudzes dakterīte šovasar stāsta, ka uz Skandināviju aizbraukusi ne tāpēc, ka ģimenei būtu klājies slikti, viņa pat bija iekārtojusi privātpraksi, taču viņa netic savai valstij, ka, godīgi maksājot nodokļus, spēs sev nodrošināt cienīgas vecumdienas. Skarbi. Taču šie stāsti ir vēl ļoti svaigi. Gribētos cerēt: ja šos ārstus satiksim pēc 30 gadiem, kad rūgtums būs "noskrējis", viņi piekritīs latviešiem, kas aizbrauca 1990.-2000. gadā. "Nekad neesmu atstājis Latviju - ne domās, ne atmiņā, ne draugos, ne ēdienkartē, ne gleznās, ne grāmatās, ne valodā. Ne sirdī."
Jūsu Doctus