Trauslais ledus
Viens no tādiem bija Reģu traģēdija ar divdesmit pieciem bojā gājušajiem, kas pirmo reizi pa īstam izgrieza sociālo aprūpes sistēmu ar oderi uz ārpusi un izgaismoja sociālās aprūpes centrus, kas patiesībā tie paši padomjlaika pansionāti vien ir, tikai ar mainītu izkārtni, un kuros mīt krietns skaits cilvēku ar garīgās veselības traucējumiem. (Pēc Dr. Med. M. Taubes promocijas darba Latvijas psihiatrija un tās attīstības perspektīvas datiem - sociālās aprūpes centros dzīvo 7,4% no visiem psihiatrijas pacientiem). Skumji, ka joprojām notiek šo cilvēku gandrīz fiziska grūstīšana starp psihiatriskajām slimnīcām un sociālajiem aprūpes centriem, ka gan psihiatrijā, gan sociālajā jomā ejams vēl tik garš ceļš līdz mūsdienīgai, nobriedušai attieksmei - nevis izolēt šos cilvēkus, lai viņi netraucē, bet sagatavot un integrēt sabiedrībā.
Otrs lokāls satricinājums, kur trauksmes zvanu sita farmaceiti, bija De facto žurnālistu veidots eksperiments. Nosaucot vienus un tos pašus simptomus, tika lūkots, kādu padomu pacientam dos farmaceiti. Vēlāk tika piesaistīts Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas komentārs. Rezultātā portāls farmaceitiem un ārstiem www.farmacija-mic.lv karsa no farmaceitu komentāriem par nekoleģialitāti. Protams, žurnālistu uzdevums ir provocēt, intriģēt un no tā nav iespējams izvairīties. Taču šis atgadījums rosināja domāt, ka deontoloģijas jautājumi ārstu un farmaceitu sabiedrībā ir mākslīgi uzpucēti, īstenībā ikdienā daudz, daudz biežāk tiek staigāts pa plāno ledus kārtiņu. Tas atsauca atmiņā arī pirms četriem gadiem Doctus tikšanos ar saviem lasītājiem. Kāda ģimenes ārste toreiz minēja, ka visi teorētiski zinām par lielisko ārstu un farmaceitu tandēmu, bet īstenībā nereti katrs dzīvo uz savas mazās planētas, tāpēc lietderīgi būtu sarīkot ārstiem ekskursiju uz aptieku. Varbūt tiešām vērts?