VITA ZAČESTA, latviešu gienkoloģe dzīvo Bellizonozā. Statistika Tičīno kantonā nav mazāk dramatiska kā Itālijā. Viņa stāsta, ka arī ārpus slimnīcas, piemēram, dodoties uz veikalu, uzliek masku. Un tā dara lielākā daļa sabiedrības.
Pārmaiņām gatavojās laikus
Šveice, Bellinzona, 2020. gada 17. aprīlis
“Viss aprakstītais ir lasāms presē vai novērojams ikvienam Šveices Tičīno kantona slimnīcas apmeklētājam. Tas nesatur konfidenciālu informāciju. Tičīno kantons ir tikai viens no 26 Šveices kantoniem, tieši kaimiņos Itālijai, un citos Šveices kantonos situācija var atšķirties.
Šveicē vēl nebija reģistrēts neviens saslimšanas gadījums, bet slimnīcā jau gatavojās pārmaiņām: ik dienu e–pastos bija Covid–19 darba grupas informācijas atjauninājumi, pie ieejas slimnīcā Civilā aizsardzība novietoja triāžas telti, kurā ikvienam — gan pacientiem, gan apmeklētājiem (kamēr vēl apmeklējumi bija atļauti) — mērīja temperatūru, novērtēja respiratoros simptomus, uzdeva jautājumus par ceļojumiem un kontaktiem. Visi pacienti (gan ginekoloģijas, gan ortopēdijas, gan internās medicīnas) tika sadalīti divās plūsmās, nosacīti teiksim, “bīstamos” un “neapdraudošos”. Šobrīd jau visi pacienti tiek uzskatīti par “bīstamiem”, viņiem uzliek ķirurģisko masku, tiklīdz sper soli slimnīcā, un pirms jebkuras operācijas veic SARS–CoV2 testu.
Slimnīcā tika iekārtotas jaunas vietas uzņemšanas nodaļai, apvienotas nodaļas, lai atbrīvotu gultas “aizdomīgajiem”. Esam reģionāla multicentru slimnīca ar sešām dažādām ēkām dažādās pilsētās (60 km robežās). Viena slimnīca tika pielāgota tikai Covid–19 slimniekiem, kuriem vajadzīga intensīvā terapija, un tur šobrīd koncentrējas lielākā daļa ventilatoru un tos lietot protošais personāls. Otra slimnīca kalpo to Covid–19 pacientu aprūpei, kam jāturpina ārstēšanās stacionārā, bet ne intensīvajā terapijā. Pārējās slimnīcas nodrošina savu un pirmo divu slimnīcu ne–Covid pacientu aprūpi: visa ginekoloģija, onkoloģija, dialīze, ortopēdija utt. pārnesta uz tām, kā arī atsevišķās zonās tās veic jaunuzņemto pacientu aprūpi, kuri vēl gaida testa rezultātus. Iesaistījušās arī privātās slimnīcas. Lai būtu brīvi anesteziologi un IT māsas, ir atceltas visas plānveida operācijas. Palikušas tikai onkoloģiskās un neatliekamās.”
Dezinficē plaukstas. Un tā pārsimt reižu dienā
“Darbā ir slimnīcas noteiktie pasākumi: ikdienas saskarsmē un pacientu aprūpē ķirurģiskā maska visu dienu, gaiteņos ik pēc pāris metriem roku dezinfekcijas līdzekļi — kā ej garām, ierīvē, un tā pārsimt reižu dienā.
Ja pacients pozitīvs, tad, protams, spēkā citi noteikumi un citi aizsardzības līdzekļi. Interesanta aina ir slimnīcas ēdnīcā. Tur noņemta puse krēslu, lai izretinātu cilvēkus pie galdiņiem, darbinieks paņem savu porciju, noņem masku, atstumj krēslu, lai vēl vairāk attālinātos no kolēģa, ātri, ātri paēd, uzliek masku un turpina sarunu.”
Ambulatorie ārsti privātpraksēs sajož jostu
“Ambulatorās pacientu pieņemšanas pie speciālistiem slimnīcās ir apturētas, akūtās vizītes, grūtnieču aprūpe, ģimenes ārstu pieņemšanas, protams, turpinās. Ir ļoti daudz konsultāciju pa telefonu. Bažas, ka tagad uzņemšanas nodaļas gāzīs apkārt, izrādījās nepamatotas. Jā, ambulatorie ārsti privātpraksēs sakož zobus un sajož siksnu, jo par īri, elektrību un administrācijai vienalga jāmaksā, tomēr uztver to kā daļu no krīzes risinājuma. Lai arī ambulatorās iestādes ar likumu nav slēgtas, visi ievēro rekomendācijas pieņemt tikai tos pacientus, kuri nevar gaidīt.
Kaut datu līkne rāda un valdība uzskata, ka saslimstības pīķis tika sasniegts pirms nedēļas, šobrīd neviens droši nevar pateikt, kad tiks atcelti visi ierobežojošie pasākumi. No 11. maija mācības atsāks daļa skolu.
Pirmie veikali, kas atvērsies maija sākumā, būs dārzkopības un mājas remonta preču veikali, grāmatnīcas. Pamazām plāno atļaut atgriezties arī darba vietās iestādēs un celtniecībā, ja nepārsniedz desmit cilvēku klātbūtni vienā iestādē. Tomēr slimnīcas “kaujas gatavībā” paliks vēl ilgi.”
Statistika Tičīno kantonā ir ne mazāk dramatiska kā Itālijā
“Strādāju Tičīno kantonā, ko no trim pusēm ieskauj Itālija, no kurienes pāri valsts robežai agrāk katru dienu devās 70 tūkstoši, lai strādātu Šveicē. Apmēram trešdaļa Šveices slimnīcu medicīnas personāla dzīvo Itālijā. Brīnumus negaidījām, tikai laika nobīdi divas nedēļas. Un statistika Šveicē, īpaši Tičīno kantonā, ir ne mazāk dramatiska kā Itālijā, tikai absolūtos skaitļos to neredzam, jo iedzīvotāju skaits ir astoņas reizes mazāks, arī trauksme sabiedrībā nav tik liela. Iespējams, tas tāpēc, ka ierobežojumi nav tik kategoriski kā Itālijā. Ja inficēto skaits Itālijā ir 279,3 uz 100 000 iedzīvotāju, tad Šveicē 314,1 uz 100 000, bet tieši Tičīno kantonā sasniedz pat 841,7 uz 100 000 (17. aprīlī). Šķiet, Šveice bija labāk sagatavojusies, slimnīcas tiek galā, mirstība Šveicē nav Itālijas 13,1 %, bet 4,9 % un dominē gados vecāki cilvēki. [1—3]
Ik rītu piecminūtēs nodaļas vadītāja informēja par slimnīcas vadības lēmumiem, atgādināja, ka ikvienam mediķim turpat slimnīcā ir pieejama psihologa konsultācija. Psihologa un infektologa telefonisku konsultāciju pieejamība tieši personālam, manuprāt, deva drošību. Arī piedāvātā iespēja veikt testu ikvienam mediķim, kas pats vēlas, pat ja neatbilst kritērijiem, nomierināja.”
Stiprā puse — armija un bagātība, vājā puse — iedzīvotāju vecums
“Šveices stiprās puses ir obligātā veselības apdrošināšana un valsts bagātība. Tomēr, ja masku nekur nav, tad tās nevar iegādāties pat par visu Šveices banku zeltu. Cita stiprā puse, kas jau iesaistīta, ir armija. Šveicē ir obligātais karadienests, nepieciešamības gadījumā būs iespēja mobilizēt gan alternatīvajā dienestā medicīnas aprūpē dienošos, gan autovadītājus. Manas slimnīcas pagalmā armija uzbūvējusi lielas siltas teltis, kas gaida šķirojamos pacientus. Armija dod arī ventilatorus, savus mediķus, ambulances mašīnas pacientu transportēšanai. Vājā puse ir iedzīvotāju vecums un lielais veco ļaužu aprūpes namu skaits.
Cilvēki Šveicē ir diezgan atbildīgi. Vai nu tāpēc, ka pieraduši ievērot noteikumus un likumus, vai arī biedējoši tuvās Itālijas mācības dēļ. Lieki apkārt nestaigā un, ja tomēr gadās kādu pretimnācēju satikt, griež galvu uz otru pusi, pakāpjas sāņus, palaiž garām. Lielākā daļa cilvēku ir ar maskām. Masku uzliek nevis aiz bailēm par sevi, bet aiz cieņas pret citiem.”
Avoti
- https://experience.arcgis.com/experience/115cd04485904fa7a5629b683a949390/page/page_2/
- https://www.statista.com/statistics/1110187/coronavirus-incidence-europe-by-country/
- https://www.corona-data.ch/
FOTO: NO V. ZAČESTAS ARHĪVA
