Ne tik sen kopā dzīvoja vairākas paaudzes kuplās ģimenēs, meitenes redzēja, kā aug zīdainis, kā bērniņu aprūpē, zīda. Šodien pirmā pieredze nereti rodas, aprūpējot pašiem savu bērniņu. Saprotams, ka jaunie vecāki jūtas nedroši un informāciju iegūst sociālajos tīklos. Tikai desmitā daļa vecāku norāda, ka sociālie tīkli viņu zināšanas šajā jomā neietekmē.
Kāpēc atbildes meklējam sociālajos tīklos?
Sociālo tīklu izmantošana ir mūsdienīga sociālā uzvedība, kas spēj radīt būtiskas problēmas daļai iedzīvotāju. Šie tīkli parasti ietver daļēji publiska vai publiska profila izveidi, kas tiek izvietots tīmekļa forumā (Facebook, Instagram, Twitter utt.), publicējot un kopīgojot statusa atjauninājumus, pārdomas, fotoattēlus, mūziku, videoklipus, albumus un piezīmes ar citiem, kuriem ir līdzīgas intereses. [1] Sociālā mācīšanās ietver uzvedības vai normu apguvi, izmantojot sociālo mijiedarbību. Vienkāršos gadījumos cilvēki savu rīcību ar uzvedību nosaka savā vidē.
Tomēr interesanti, ka kooperatīva uzvedība kaskādēs var izplatīties no cilvēka uz cilvēku, pat ja nav savstarpīguma, kas liecina, ka raksturīgās sociālās vēlmes var būt atkarīgas no pielāgošanās un mācīšanās. [2]
Pētījumu dati liecina, ka vairāk nekā ⅓ cilvēku atbildes par veselības aprūpes jautājumiem meklē internetā.
Sociālo tīklu izpēte palīdz izskaidrot indivīdu, grupu vai kopienu saikni. [3; 4]
Neirobioloģiskā izpēte liecina, ka sociālā tīkla struktūra saistīta ar aktivitāti amigdalā, kas saista sociālo signālu un sociālo vērtību dekodēšanu un interpretāciju. Svarīgs arī tīklojums smadzeņu struktūrās, kas ir galvenais indivīda spējai izdarīt secinājumus par citu garīgo stāvokli. No neiroendokrinoloģijas viedokļa pārliecinoši pierādījumi liecina, ka oksitocīna, β endorfīna un dopamīna receptoru gēnu (oksitocīna receptoru, mu opioīdu receptoru 1, dopamīna receptoru 2) variācijas paredz indivīda sociālā tīkla struktūru, savukārt oksitocīns palīdz uzlabot arī emocionālās un uzvedības informācijas pārraidi no cilvēka uz cilvēku. [5]
Bērnu vecāku izglītošana ir svarīga, īpaši bērniem ar sociāliem un/vai medicīniskiem riskiem, bet pašreizējie pierādīti pamatotie pasākumi (mājas vizītes u.c.) parasti ir resursietilpīgi. Latvijā ir daudz sociālo profilu, kas sniedz padomus bērnu audzināšanā, aprūpē, veselības jautājumos.
Šos profilus vada gan cilvēki ar medicīnisku izglītību (ārsti, fizioterapeiti, audiologopēdi, zobārsti), gan pašpasludināti speciālisti bez starptautiski atzītas izglītības (dūlas, zīdīšanas speciālisti, miega konsultanti, treneri). Aktīvi darbojas arī dažādas slēgtās grupas, kur jaunās māmiņas dalās padomos par zīdaiņu veselību ietekmējošiem jautājumiem.
Tā kā mobilās tehnoloģijas tagad izmanto pat ģimenēs ar zemu ienākumu līmeni, aktīvi tiek pētīti ieguvumi no interneta un mobilo lietotņu izmantošanas vecāku zināšanu uzlabošanai.
Pacientu ģenerētu datu analīze no mobilajām lietotnēm var palīdzēt efektīvu veidu noteikšanā, kā izmantot sociālo ietekmi, sociālo mācīšanos un sociālos tīklus iedzīvotāju veselības uzlabošanai. [6] Lielākā daļa grūtnieču izmanto internetu, lai iegūtu informāciju par grūtniecības un dzemdību norisi. [7] Literatūrā aprakstīti iemesli, kāpēc informācijas iegūšanai mātes izmanto internetu: anonimitāte (īpaši grūtniecības laikā par delikātām tēmām), izklaide un kopienas meklēšana, lai dalītos personīgos stāstos. [8]
Lai novērstu problemātisku sociālo tīklu izmantošanu, svarīgi saprast, kādi faktori ietekmē tā rašanos.
Pētījums par Latvijas zīdaiņu vecāku sociālo tīklu lietošanas paradumiem
2021. gadā veicām pētījumu par Latvijas zīdaiņu (bērni 0—12 mēnešu vecumā) vecāku sociālo tīklu lietošanas paradumiem saistībā ar bērna veselības aprūpes jautājumiem.
Mērķis bija noskaidrot, cik lielā mērā sociālie tīkli ietekmē bērnu veselības aprūpi. Vai primārās aprūpes speciālistiem (ģimenes ārstiem, pediatriem) bērnu profilaktiskajās apskatēs būtu jāizglīto vecāki par iespējamajiem riskiem, pieņemot ar bērna veselību saistītus lēmumus pēc informācijas sociālajos tīklos. Saprast, kur radusies komunikācijas kļūda pacientam ar ārstu un kā veicināt pacienta uzticību ārsta viedoklim.
Aptaujā par derīgām atzinām 331 anketu, lielākoties no 25—35 gadus vecām sievietēm. Vairākumu atbilžu sniedza vecāki, kam ir viens bērns ģimenē, tātad jaunie vecāki, kam nav iepriekšējas pieredzes bērna audzināšanā. Anketa tika piedāvāta tikai valsts valodā.
Kādos sociālajos tīklos jaunie vecāki gūst informāciju?
Populārākie sociālie tīkli aptaujāto vecāku ikdienā ir Facebook un Instagram, tomēr informāciju par bērnu veselības aprūpi vairākums (74 %) iegūst no tādiem vecākiem domātiem portāliem kā bkus.lv un mammamuntetiem.lv. Vēl vecāki atzīmējuši Facebook un tur izveidotās grupas māmiņām, vecākiem un vienaudžiem. Tikai pēc šīm grupām seko medicīnas iestāžu un valsts organizāciju lapas Facebook un specializēti profili Instagram vietnē. Gandrīz puse no vecākiem informāciju par bērna veselības aprūpi mēdz iegūt publiskos anonīmos forumos, piemēram, cālis.lv, bet 10 % vecāku izmanto slēgtas anonīmas forumu grupas.
Zīdaiņu vecāki sociālajos tīklos iegūst informāciju par zīdaiņa attīstību, bērna ēdināšanu, atsauksmes par dažādiem speciālistiem, par zīdaiņa miegu, aprūpi, hendlingu, dažādu slimību ārstēšanu (1. attēls).
1. attēls
Par kādiem zīdaiņu veselības aprūpi ietekmējošiem jautājumiem
informāciju iegūstat sociālajos tīklos, %
Vai jaunajiem vecākiem svarīgs informācijas autors?
Iegūstot informāciju par zīdaiņu veselības aprūpi, 77,3 % vecāku ir svarīgi, lai informācijas autors būtu ārsts, fizioterapeits, zobārsts vai ārstniecības iestāde, bet 58,2 % ņem vērā informāciju no dažādiem konsultantiem: dūlām, miega konsultantiem, zīdīšanas konsultantiem, treneriem.
Svarīgi atzīmēt, ka 22,1 % vecāku nav nozīmīga avota izcelsme un informācija tiks ņemta vērā, ja tā ir saprotami pasniegta.
Nav statistiski ticamas atšķirības starp aptaujātajiem ne vecumā, ne izglītības līmenī, ne bērnu skaitā ģimenē.
Kāpēc jaunie vecāki informāciju meklē sociālajās platformās?
Biežākie iemesli informācijas iegūšanai sociālajās platformās, nevis ārstniecības iestādē ir vēlme atbildes iegūt ātrāk (68 %), nevēlas traucēt ģimenes ārstu (31 %), ārsta vizīte ir pārāk īsa (30 %), vēlas iegūt papildu informāciju (15 %), ārsts nespēj atbildēt uz jautājumu (11 %) — 2. attēls.
2. attēls
Kas jūs mudina iegūt informāciju sociālajos tīklos par bērnu veselību
(iespējami vairāki atbilžu varianti), %
Vai ar ārstu tiek apspriesta sociālajos tīklos iegūtā informācija?
Sociālajos tīklos iegūto informāciju par zīdaiņa veselību 65,8 % vecāku apspriež ar ģimenes ārstu vai pediatru. Ārsta viedokli vecāki ņem vērā, tomēr 50 % gadījumu vecāki subjektīvi izvērtē piemērotāko variantu savam bērnam, taču tas neizslēdz/nenozīmē, ka šis variants saskan ar ārsta rekomendācijām.
Vecākus vairāk uzticēties ģimenes ārstam iedrošinātu ārsta profesionalitāte un zināšanas pediatrijā, ātrāk pieejamas un garākas vizītes, saprotoša un atbalstoša attieksme pret pacientu.
Lielākā daļa respondentu vēlētos, lai ģimenes ārsts uzturētu prakses sociālo tīklu lapu vai mājaslapu tīmeklī, kurā tiktu publicētas aktualitātes pacientiem, piemēram, izmaiņas darba laikā, informācija par zīdaiņu veselības aprūpi, dažādu slimību norisi un ārstēšanu.
Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2022. gada aprīļa numurā
