Sirds darbi
Pagājušajā vasarā sarunājāmies ar ārsti, kas sacīja: mums vēl daudz kas sasniedzams, nekur neaizbraucot. Tie nav naudas darbi. Acu ārsti Sandru Valeiņu satikām nometnē Cēsīs, kur viņa bija kopā ar vājredzīgajiem un neredzīgajiem bērniem un viņu vecākiem. Šīs nometnes arī viņai ir milzīga skola un izredzētība.
Pirms desmit gadiem Doctus bija iespēja satikt mecenāti Ainu Galēju - viņas stipendiju programma turpināsies līdz 2025. gadam. Atmiņā viņas gaišās acis, vienkāršība un dzīvesprieks. Vēlmi dot savā zemajā balss tembrā viņa raksturoja ar angļu vārdu addictive - došana sagādā tādu prieku, ka gribas vēl un vēl.
Prātā palikusi arī latviešu ginekoloģe, kas, stažējoties Skotijā, pieņēma uzaicinājumu piedalīties labdarības projektā un nokļuva Etiopijā, Adisabebas fistulu hospitālī, ko izveidojis austrāliešu ārsti Hamlini. Viņu sirdi salauza kārnas, slapjas, smakojošas 14-20 gadus vecas afrikānietes, kas būdās tālu prom no medicīnas dzemdībās bija pavadījušas piecas un pat desmit dienas un kam izveidojās vezikovaginālās fistulas. Ginekoloģe Zane Grabe toreiz sacīja, ka savā dzīvē kaut ko tādu redz pirmo reizi: nobijušās, nelaimīgas meitenes un pavisam citādu medicīnu. Pamainīt skata leņķi šādā veidā ir ļoti derīgi!
Doctus jūlijā raksta par ķirurģijas leģendu Jellu Upmani, bijušie skolnieki viņu sauc par mammu - droši vien tāpēc, ka darbs viņai bija kas vairāk. Sirds darbs. Bet Doctus jūlija vāka varonis ir idejas autors netradicionālām sporta spēlēm cilvēkiem ratiņkrēslos, cilvēkiem ar muguras smadzeņu bojājumiem. Arī šogad tādas spēles būs. Viens no dalībniekiem teic - tās jau nav tikai spēles, tie ir svētki!
Lūk, - sirds darbus raksturo svētku izjūta! Lai jums izdodas paveikt kādu sirdsdarbu!
Jūsu Doctus