Viena no būtiskām pieredzēm Covid–19 kontekstā noteikti ir darbs no mājām. Nav jau tā, ka nezinājām par darbu attālināti, taču vīruss mūs visus nolika uz lāpstiņām — pielāgojies! Ko medicīnā var un ko nevar attālināti? Apkopojām viedokļus, kā ārsti strādā (strādāja) ārkārtas situācijā.
RAIMONDS KARLS: Teledermatoloģija mums nav nekas jauns
Dermatologs, venerologs RAIMONDS KARLS, Derma Clinic Riga vadītājs, saka: tiešsaistes konsultācijas klīnika piedāvā jau no pirmās darba dienas — paši, bez starpniekiem.
Dr. R.Karls
Melnā piektdiena
“Man personīgi tā bija melnā piektdiena... Biju spiests mākslīgi uz laiku iemidzināt savu pēdējo piecu dzīves gadu lolojumu. Jau divas nedēļas pirms oficiālā rīkojuma sākām pārorientēt mūsu darbību, piedāvājot tiešsaistes konsultācijas. Šajā laikā sabiedrība bija neziņā, visi bijām izmesti no komforta zonas, un intereses kritums bija ievērojams, pēc mūsu aprēķiniem virs 80 %. Mēs kolektīvā godīgi izrunājām, kam būtu dīkstāve, kam jāturpina darbs virtuālajā vidē. Līdz šim tas bija tikai kā papildu komunikācijas līdzeklis, bet nu kļuva par pamata un pat vienīgo. Teledermatoloģija mums klīnikā nav nekas jauns, mūsu klienti ir ārzemēs strādājošie un dzīvojošie tautieši, arī tie mūsu pacienti, kuri kādu laiku dzīvojuši Latvijā, bet, beidzoties darba attiecībām, atgriezušies mītnes zemēs. Šo gadu gaitā izveidojies ģimenes ārstu loks, kuriem palīdzam noorientēt pacientu turpmākai rīcībai. Prieks arī par Latvijas pensionāriem, kuri gana labi apguvuši mūsdienu tehnoloģijas un tieši tagad gūst labumu no savām prasmēm.”
Vairākums pacientu izvēlējās sagaidīt labākus laikus
“Mēs neizmantojam telemedicīnas vietnes, neesam tik liela klīnika, lai netiktu galā paši. Pacients joprojām sazvana reālu klīnikas administratori, kura sniedz visu informāciju par procesu. Piedāvājam pacientiem ērtāko saziņas platformu. Kāds pieradis komunicēt Skype, kāds WhatsApp. Galvenais ir kvalitatīva datu apmaiņa un kvalitatīvs attēls.
Augsti novērtējam mūsu pacientus, jo lielākā daļa pieturas #paliecmājās aicinājumam. Arī klīnikas kolektīvs aktīvi iesaistījās sociālās distancēšanās procesa veicināšanā. Tā rādās mūsu uzrunas sociālajos tīklos. Protams, jāatzīst, ka absolūtais vairākums pacientu izvēlējušies sagaidīt labākus laikus un savas problēmas risināt klātienes vizītē. Sākotnēji piedāvājums attālinātai konsultācijai daļai pacientu šķita dīvains, bet, saprotot stāvokli, tas daudziem bija reāli cool! Mūsu pakalpojumus labprāt izmanto pacienti, kuri nedzīvo Rīgā un kuriem šajā brīdī brauciens uz Rīgu ir lieks risks, turklāt mūsu pacientu vidū ir daudz senioru.”
Ko var un ko nevar attālināti dermatoloģijā?
“Neklātienes konsultācija ilgst ilgāk, neklātienes kontakts jākompensē ar skaidrojošo darbu, pilnvērtīgu un detalizētu rekomendāciju listi. Visiem ārstiem ir iespēja izrakstīt elektroniskās receptes, un šis ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem veiksmīgām attālinātām konsultācijām. Apzināmies, ka arī psiholoģiskās slodzes mazināšana ir svarīgs nosacījums.
Attālināti var risināt ļoti daudzas dermatoloģiskās problēmas, vismaz hronisko iekaisīgo slimību gadījumā noteikti. Lielākā daļa dermatoloģisko slimību un stāvokļu ir hroniski, tikai neliels procents akūti. Ļoti liela daļa mūsu ikdienas darba visu klīnikas pastāvēšanas laiku tika veltīta ādas jaunveidojumu diagnostikai un arī likvidēšanai. Pērnā gada beigās iegādājāmies jaunāko diagnostikas iekārtu FotoFinder Master ar smalko un ļoti gudro mākslīgo intelektu. Nekādi nevarējām paredzēt, ka XXI gadsimtā Eiropā darbu var apturēt vīrusa infekcija. Attālināta darba situācijā mūsu lielākā sāpe ir mūsu nespēja nodrošināt pacientiem veidojumu dermatoskopisko izmeklēšanu. Un tuvākajā laikā tam nav tehnisku risinājumu ne Latvijā, ne pasaulē. Otrs mūsu darbības virziens, kurš cietis no bezalternatīvas, ir podologa pakalpojumi.”
Tiešsaistes konsultāciju plusi un mīnusi
“Galvenais pluss — dermatologs nepavairo Covid–19 pacientu skaitu. Dermatoloģijā pumpa jāpatausta, jānovērtē tās krāsa, pacients jāapskata no papēžiem līdz matu galiņiem. Un diemžēl ar parasto kameru to izdarīt nav tik vienkārši. Mūsu konsultācijas salīdzināmas ar speciālu rituālu: liekam pacientam secīgi izmantot dažādas vietas telpā, lai apgaismojums būtu maksimāli labs.”
Dr. V.Meikšāne
VIZMA MEIKŠĀNE: Sapratīsim un turpināsim izmantot attālinātā darba priekšrocības
VIZMA MEIKŠĀNE, pediatre, bērnu neiroloģe, teic: arī iepriekš diezgan daudz konsultējusi gan WhatsApp, gan FaceTime, gan e–pastā, īsziņu veidā un Skype. “Šis jaunums man nav nekas jauns.”
Samazinājies akūto saslimšanu skaits bērniem
“Pārsvarā visas konsultācijas cenšos novadīt attālināti Doconline platformā. Pirms ārkārtējās situācijas pasludināšanas mans tiešais pieraksts bija apmēram trīs nedēļas uz priekšu, viss mainījās, samazinājies arī akūto saslimšanu skaits. Domāju, ka tas saistīts ar skolu slēgšanu, arī pirmsskolas izglītības iestādes bērni neapmeklē tik intensīvi, jo vecāki strādā no mājām. Daudzi ir izbraukuši ārpus pilsētas. Nav ciešas komunikācijas, tāpēc nav vairs arī ierasto akūto pavasara vīrusslimību gadījumu. Parasti pacienti, kas mani apmeklē pastāvīgi, akūtos gadījumos man zvana ļoti bieži. Pašreiz tālrunis klusē.”
Foto ar iekaisušu rīkli, audio ieraksts ar klepu
“Ambulatorajā pediatrijā gandrīz divas trešdaļas jautājumu var risināt attālināti. Vecāki ir iemanījušies pat nofotografēt iekaisušu rīkli, atsūtīt audio ierakstu ar klepu, iefilmēt bērna gaitu, ierakstīt runu vai iefilmēt kādas īpatnējas kustības vai pat uzvedību, kas vecākus uztrauc. Receptes varam rakstīt attālināti, arī nosūtījumus var rakstīt elektroniski. Neklātienes konsultācijās ļoti labi var nojaust, vai būs nepieciešama tikšanās klātienē. Te palīdz mērķtiecīgi jautājumi jeb anamnēze.
Tiešsaistes konsultācijām vēl ir tāda priekšrocība, ka ārsts pirms konsultācijas var sagatavoties — protams, ja arī pacients ir sagatavojies un jau iepriekš atsūtījis problēmas izklāstu, pievienojis iepriekšējo izmeklējumu dokumentus vai video, vai vēl kādus materiālus, kas papildina problēmas izklāstu. Tad konsultācija ir kvalitatīvāka.
Trūkums — nav iespējams ar bērnu parunāties vai paspēlēties, vērot viņu kustībā, sadarbošanās momentus, emocijas, mīmiku, ķermeņa valodu. Nav iespējama auskultācija, palpācija, refleksu noteikšana zīdainim, bērna nosvēršana, nomērīšana, atbildes reakciju novērošana uz kairinājumiem. Lielākiem bērniem stājas noteikšana, līdzsvara un koordinācijas testu veikšana. Un vēl daudz dažādu vērojumu, kurus veicam vizītē un kuri mums palīdz noteikt vai atšķirt dažādus slimības stāvokļus.”
Dr. J.Rudzīte-Rjabceva
JUSTĪNE RUDZĪTE–RJABCEVA: Konsultācijas pa tālruni varētu saglabāt arī pēc krīzes
JUSTĪNE RUDZĪTE–RJABCEVA, ģimenes ārste un dietoloģe no Liepājas, stāsta, ka ģimenes ārsta praksē tālrunis ir karsts, bet aktivitātes kā dietoloģei apstājušās.
Darba stundu skaits audzis
“No 2014. gada vadu uzņēmumu “Dr. Rudzītes ārsta prakse”, kurā pati strādāju par ģimenes ārsti, un man ir trīs darbinieki — medicīnas māsa, ārsta palīgs, ārsts. Praksē reģistrēti apmēram 1300 pacientu. Man ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, bet privāti pieņemu dietoloģijas pacientus. 2019. gadā ieguvu arī dietologa sertifikātu un Liepājā veidoju bērnu svara korekcijas programmu. Valstī izsludinātajā ārkārtas situācijā prakses durvis ir slēgtas, prakses telpās esam tikai mēs ar māsiņu un ārsta palīgu, pamatā man ir pieraksts tālruņa konsultācijām, 2—3 pacienti dienā tiek pierakstīti arī vizītei klātienē.
Ārēji viss šķiet ļoti mierīgi, bet prakses tālrunis ir karsts, e–pasta, īsziņu un WhatsApp krātuves pilnas. Par katru attālināto konsultāciju veicu ierakstu ambulatorajā kartē, un tagad to varu kodēt arī talonā, kas iepriekš nebija iespējams. Darba stundu skaits kopumā ir palielinājies. Tas saistīts arī ar adaptēšanos jaunajiem darba apstākļiem. Kopumā pacienti ir atsaucīgi un saprotoši. Saņemam arī daudzus paldies.”
Piesaistīts “zvanu pārvaldnieks”
“Šajā laikā aktivizēju vēl divus tālruņus, pa kuriem ar ārsta palīgu atzvanām pacientiem un sniedzam konsultācijas, lai nenoslogotu ienākošo zvanu līniju, pa kuru atbild medicīnas māsa. Izlēmu piesaistīt arī “zvanu pārvaldnieku”, lai sarunas tiktu ierakstītas. Prioritāte pašreiz un vienmēr ir hronisko pacientu aprūpe, regulāri lietojamo medikamentu izrakstīšana, profilaktiskās vakcinācijas saplānošana. Citreiz arī profilaktiskās apskates un skrīningi.
Varbūt izklausīsies skarbi, bet tālruņa līniju bieži vien noslogo arī bezjēdzīgi zvani, dažreiz ir terapeitiski desmit minūtes neatbildēt, jo problēma šajās minūtēs mēdz atrisināties.
Ļoti cenšos, lai attālinātās (arī klātienes) konsultācijas ir par tēmu, bet nereti nesanāk. Cilvēki ir satraukušies, ka zaudēs darbu. Satraukušies, ka nav kur atstāt bērnu. Tad tiek piedāvāti dažādi radoši risinājumi, kā ārsts varētu palīdzēt šīs problēmas risināt ar darbnespējas lapām... Visi, kas ir pēc kādas operācijas un būtu gribējuši atgriezties darbā ātrāk, tagad to vairs negrib. Jo kolēģi, iespējams, ir atlaisti vai arī ir pamatotas bailes par infekciju risku. Protams, katrs, kam ir elpceļu simptomi, diezgan pamatoti domā, ka viņš ir slims ar koronavīrusu, un vēlas veikt analīzes. Satraucošas ir ziņas, ka pieaudzis vardarbības līmenis ģimenēs. Bet par to man tiešā veidā netiek zvanīts. Sabijušos un sanervozējošos pacientu skaits ir pieaudzis.”
Dr. V.Semeņuks
VLADISLAVS SEMEŅUKS: Ķirurģijā attālinātām konsultācijām ierobežota loma
VLADISLAVS SEMEŅUKS, ķirurgs flebologs, attālinātās konsultācijas nesniedz un ķirurga darbā uz tām raugās skeptiski, uzskata, ka tās pārāk komercializētas.
Saviem pacientiem pieejams attālināti bez maksas
“Valstī ieviestajā ārkārtas situācijā konsultēju vienu dienu nedēļā pacientus ar akūtiem gadījumiem vai hronisku slimību paasinājumiem, kā arī operētiem pacientiem veicu pēcoperācijas aprūpi. Attālinātās konsultācijas nesniedzu, jo konsultācijas laikā parasti jāveic asinsvadu ultraskaņas diagnostika vai endoskopija (proktoskopija vai rektoskopija).
Ķirurga darbā attālinātās konsultācijas uztveru diezgan skeptiski, uzskatu, ka tāda veida konsultāciju loma ir pārāk komercializēta. Visiem saviem pacientiem vienmēr esmu pieejams, viņi vienmēr var man piezvanīt vai sarakstīties, lai uzdotu aktuālus jautājumus (protams, bez maksas). Patiesībā jautājumu nav daudz, jo izsmeļošu informāciju cenšos sniegt konsultācijas laikā un pēc operācijām.
Ķirurga, flebologa un proktologa specialitātē attālinātu konsultāciju lomu saskatu tikai komunikācijā ar pacientiem, kam jau sākta ārstēšana vai pēcoperācijas aprūpe, kad vajadzētu veikt kādas korekcijas medikamentozajā terapijā vai sniegt padomus.
Tiešsaistes konsultācijām ķirurģijas specialitātē plusi varētu būt tad, kad pacients tikai meklē sev vajadzīgo ārstu un grib saprast, vai konkrētais ārsts var palīdzēt viņa konkrētajā situācijā. Vai kad ārstu un pacientu šķir ļoti liels attālums. Trūkumi — ārstam nav iespējams pilnvērtīgi izmeklēt pacientu. Pat rūpīgi ievākta anamnēze ļauj noteikt tikai aptuveni 50 % no pareizās diagnozes.”
FOTO: LĪGA EVALDSONE, NO V. MEIKŠĀNES, V. SEMEŅUKA UN DOCTUS ARHĪVA
Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2020. gada maija numurā
