Pēc Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidenta krēslā pavadītiem četriem gadiem Dr. PAULS PRINCIS saka: “Ir iegūta cieņa. Kamēr citas asociācijas par nozīmīgiem lēmumiem uzzina post factum, mūs aicina uz diskusiju, ieklausās.” Šomēnes LĢĀA prezidenta vēlēšanas, Dr. Princis gatavs startēt atkal.
Nozare skaitļos:
Līgumā ar Nacionālo veselības dienestu par PVA pakalpojumu sniegšanu 1324 ģimenes ārsti (dati 6.03.2015.)
80% ģimenes ārstu — pašnodarbinātie; pārējiem — SIA vai citas uzņēmējdarbības formas
Vidējais ģimenes ārsta vecums Latvijā — 54 gadi
Ap 200 praktizējošu ģimenes ārstu ir vecāki par 65 gadiem, no viņiem vecāki par 70 gadiem — ap 100
Pauls PRINCIS
Gandarījums, ka izdevās nobloķēt absurdas iniciatīvas
“Ģimenes ārsti smagāko laiku piedzīvoja ministres Circenes laikā. Pirmkārt, no likuma tika izslēgts pants, kas garantēja sasaisti ar ārstniecības budžetu (kapitācijas nauda līdz tam bija sasieta ar ārstniecības budžetu), tādējādi nozare pazaudēja trīs miljonus latu. Otrkārt, mums uzlika daudzus darbus, kvalitātes kritērijus, kas nebija apmaksāti, — liela daļa ģimenes ārstu, kas centās izpildīt kvalitātes kritērijus, saņēma mazāk naudas nekā līdz tam. Labā lieta — ģimenes ārstiem tika dota iespēja piesaistīt praksei otru medicīnas māsu jau no 2010. gada.
Gandarījums, ka izdevās nobloķēt daudzas, mūsuprāt, absurdas iniciatīvas. Piemēram, ieceri samazināt ģimenes ārstiem finansējumu, ja pacients nav trīs gadus apmeklējis ārstu. Izrēķinājām: prakse vidēji zaudētu 20 procentus kapitācijas naudas, tas būtu drauds prakses pastāvēšanai. Ārsts var mudināt pacientu doties pie ārsta, bet ko darīt, ja nenāk? Pacientam ir tiesības pašam izlemt, vai rūpējas par savu veselību.
2012. gadā ģimenes ārsti soda naudās samaksāja aptuveni 50 tūkstošus latu, sodu apmēram pieaugot teju desmit reizes. To novērst izdevās ar tiesvedību palīdzību; 2013. gadā no Ministru kabineta noteikumiem tika izslēgta norma, ka iespējams ieturēt otrās māsas maksājumu.
Kad no Dr. Sarmītes Veides pārņēmu asociācijas vadību, mūsos ieklausījās. Šajos četros gados cieņa ir augusi. Lēmumus politiķi nepieņem aizmuguriski. Piesaistījām arī juristu biroju, kas regulāri sniedz pakalpojumus.
Gandarījums ir par biedru skaitu — kaut padarījām stingrāku nostāju (piemēram, biedru naudas maksājumi), biedrus nepazaudējām.
Darbu asociācijas prezidenta amatā iesāku uz nedaudz atšķirīgu viedokļu nots ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, šo četru gadu laikā asociācijas ir tuvinājušās.”
Par nākamajām cīņām
“Kas nav izdarīts? Vēl darāmā daudz... Lielā cīņa nav izcīnīta — nav sasniegts cilvēktiesību respekts veselības aprūpē. Faktiski neviens no Latvijas ratificētajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem netiek izpildīts pilnā apjomā. Šobrīd uztrauc jaunie noteikumi nosūtīšanai uz invaliditāti — starptautiskā funkcionēšanas traucējumu klasifikācija ir sarežģīta, ģimenes ārsti nav to mācījušies, bet Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija grib, lai sniedzam funkcionēšanas traucējumu aprakstus pēc funkciju smaguma pakāpes, atsaucoties uz sarakstu, kas ir starptautiskajā funkcionēšanas traucējumu klasifikācijā. Kā lai ģimenes ārsts izvērtē, kādai smaguma pakāpei atbilst, piemēram, redzes traucējums?! Pat acu ārsts, kas raksta slēdzienu, to nedara pēc šā klasifikatora.
Visbažīgākais jautājums ir par e–platformu, kas jāievieš nākamajā gadā. Esam uzrakstījuši savu redzējumu, nekritizējam, ka šim projektam valsts tērējusi miljoniem latu, pretī neko daudz neiegūstot, bet akcentējam Eiropas Savienības cilvēktiesību aktus par e–veselību. Kam e–veselības sistēma kalpos? Vispirms tai būtu jākalpo pacientiem, ārstiem, veselības aprūpes sistēmai kopumā, tikai tad statistikai, bet tādā gadījumā — kā aizsargāt pacienta datus, kā pacientam brīvprātīgi iestāties e–platformā un izstāties no tās? To Latvijas likumi šobrīd neparedz. Vai e–platforma tiešām nodrošinās piekļuvi datiem pa līmeņiem? Kā praktiski strādāsim: cik laika vajadzēs pavadīt, ja e–portāls ik pēc noteikta laika aizvērsies vai tiks bloķēts (drošības dēļ)? Cik korekti atspoguļosies informācija par darbnespējas lapām — proti, ja darbnespējas lapu izrakstu uz vienu dienu, bet sistēmā šo informāciju ievadīt ir tiesības trīs dienu laikā? Jautājumu daudz.
Foto: no DOCTUS arhīva
Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2015. gada maija numurā
Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.
Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?
Visa šā gada garumā notiek darbs pie Onkoplāna 2025.—2027. gadam. Domnīcas, ekspertu tikšanās, prioritāšu noteikšana... Vajadzību daudz — kādas ir galvenās?
Aiz muguras izlaidumu laiks — medicīnas saimē sāk ienākt paaudze, ko dēvē par Z paaudzi jeb digitālajiem bērniem (dzimuši 1997.—2010. gadā). Ko par viņiem saka neseni pētījumi?
Caurskatāms un pacientam draudzīgs — sola veselības ministrs Hosams Abu Meri. Publiski iepazīstinot ar zāļu uzcenojuma jauno modeli, viņš pauda cerību, ka Ministru kabinetā tas tiks apstiprināts līdz jūlija vidum, lai jau novembrī pacienti par recepšu zālēm maksātu par 15—20 % mazāk nekā līdz šim. Uzklausījām arī nozares pārstāvju viedokļus, kas nav tik optimistiski un norāda uz iespējamiem riskiem.
“Ir vērtīgi ik pa laikam paelpot svaigu gaisu citur, iegūt medicīnas un dzīves pieredzi,” saka pediatri Dr. med. REINIS BALMAKS un Dr. BAIBA BALMAKA. Viņi bija paņēmuši pauzi no Latvijas medicīnas, lai gadu strādātu Austrālijas pilsētā Melburnā. Pacientu drošība, vadlīniju medicīna, Melburnas īpašais darba grafiks, labsirdība komunikācijā, apsēstība ar kafiju un barista, kurš naktī ierodas slimnīcā, — šie ir daži no atslēgas vārdiem dakteru Balmaku stāstā.
Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.
Iepriekšējā Doctus numurā rakstījām par tādām medikamentu grupām neirotiskā spektra traucējumu ārstēšanā kā benzodiazepīni un antidepresanti. Tā kā ar šīm divām zāļu grupām farmakoterapijas iespējas neaprobežojas, šajā žurnāla numurā turpinām aprakstīt citu anksiolītisko un sedatīvo līdzekļu potenciālu.
Medicīniskais papilduzturs (oral nutritional supplements) jeb īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika nodrošina uzturvielas cilvēkiem, kuri slimo vai cieš no uzturvielu trūkuma konkrētas diagnosticētas slimības vai veselības traucējuma dēļ, kas šiem pacientiem kavē apmierināt uztura vajadzības ar parastu pārtiku. Ikdienas sarunās biežāk lietojam terminu “medicīniskais papilduzturs”, savukārt likumdošanā to sauc par “īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku”.
Uztura bagātinātāji (UB) ar kurkumu ir dabiski antioksidanti un pretiekaisuma līdzekļi. Izteikta hipotēze, ka šie līdzekļi varētu noderēt acu veselībai, mazinot risku attīstīties ar vecumu saistītas makulas deģenerācijai (MD). Lai novērtētu šo UB efektu, veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Pētījums, ko veikuši zāļu drošības eksperti, atklāja, ka gabapentinoīdu – zāļu, ko plaši izmanto neiropātisku sāpju ārstēšanai – lietošana palielināja gūžas kaula lūzumu risku, īpaši vecākiem pacientiem, kuri bija novājināti vai kuriem bija nieru slimības.
Viņa laimes atslēgas ir divas. Ģimene, par kuru domājot, pārņem drošības izjūta, un darbs, kuram redzi patiesu jēgu. Profesors MĀRIS TAUBE ikdienā vada RPNC Ambulatoro centru “Veldre” un RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedru. Izgājis karjeras lokus, nu jau desmit gadus atgriezies pie psihiatrijas pacientiem, jo tieši šajā darbā rod vislielāko iespēju reāli palīdzēt.
Steiga un stress! Mūsdienu ikdienas pavadoņi, kādēļ liela daļa cilvēku atrodas disbalansa stāvoklī: nekas nav pietiekami labi. Kā atjaunot līdzsvaru ar autonomo (veģetatīvo) nervu sistēmu (VNS), kas kontrolē vairāk nekā 80% ķermeņa funkciju un ir ļoti jutīga pret ārējiem stresoriem? Skaidro sertificēta masiere LĪGA LIEPA, Bowen terapijas praktizētāja.
Aprēķināts, ka 42 % pacienšu ar reimatoīdo artrītu (RA) neizdodas ieņemt bērniņu gada laikā pēc neaizsargāta dzimumakta piekopšanas. Salīdzinājumam, - vispārējā populācijā šis procents ir ievērojami mazāks, ap 10-15 %. Amerikas Reimatologu kolēģijas (ACR) ikgadējā sanāksmē prezentēti dati, kas liecina par treat-to-target (T2T) jeb ārstējam līdz mērķim stratēģijas ieguvumiem, lai uzlabotu RA pacienšu auglību.
2024. gada novembrī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) laboratorijā “Gaiļezers” atklāta pirmā šķidruma hromatogrāfijas-masspektrometrijas iekārta, kas paredzēta kvantitatīvai dažādu vielu noteikšanai pacientu paraugos, ļaujot operatīvi lemt par efektīvāko terapiju pacientiem, kuru veselības stāvoklis ir galēji smags un kuri ārstējas intensīvās terapijas palātās. Ar jaunās iekārtas palīdzību būs iespējams nodrošināt personalizētu pieeju zāļu ordinēšanai epilepsijas, tuberkulozes un onkoloģisko pacientu ārstēšanas procesā, pielāgojot optimālās zāļu devas.
32 000 dalībnieku, 5400 ekspertu un lektoru — tik plašs pulks nozares entuziastu no 30. augusta līdz 2. septembrim tikās Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā Londonā. Arī Doctus bija iespēja pieslēgties notikumiem attālināti, lai varam lasītājiem pastāstīt par jaunumiem vadlīnijās. Oktobra numurā sniedzām ieskatu par izmaiņām arteriālās hipertensijas vadlīnijās, šoreiz pievēršamies priekškambaru mirdzēšanai (PM) — biežākajai aritmijai pasaulē.
