Par līdzestību
Ministrs ar savu drošo startu Rīgas maratonā ir labs paraugs šādai pieejai, un, kā vērojām, sekotāju patiešām netrūkst. Tātad ar minēto līdzestību varbūt iet uz labo pusi... Vismaz īstermiņā. Taču, lai cik nozīmīga nebūtu šāda pieeja, ir daudz satraucošu jautājumu, kuri prasīties prasās pēc ilgtermiņa līdzestības. Gan no politiķu puses - ģimenes ārstu asociācijas prasība pēc 6% no iekšzemes kopprodukta veselības aprūpei pagaidām skaļu rezonansi nav izraisījusi, vien valdības vadītāja paviršu attraukumu: prasību izskatīsim, taču dzīvojam realitātē... Gan no veselības aprūpes procesu administratoru puses - šķiet, skaļi uzvirmojušās debates par Gaiļezera pievienošanu Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai un Priekules slimnīcas neskaidro likteni radās tieši tādēļ, ka neviens ilgu laiku nebija papūlējies tikties ar mediķiem un izrunāties. Par efektu, par to, kas mainīsies slimnīcas darbinieku ikdienā, kādi tam būs plusi un mīnusi. Jūs jau zināt no pieredzes ar saviem pacientiem - var pieņemt arī radikālus un drosmīgus lēmumus, var domāt par veiksmīgu rezultātu, taču bez līdzestības šajos gadījumos nu nekā!