Pacientu tiesību likums pieņemts. Ko tas sola?
Skaidrību – zināmi spēles nosacījumi allaž ir labāki par tādiem, kas paslēpes spēlē dažādu likumu pantos. Jaunais likums skaidri un gaiši norāda, kādas ir pacienta tiesības uz informāciju (izskaidrojiet, runājiet ar pacientu, pamatojiet, neko nenoklusējiet un dariet to nepārtraukti!) un ārstniecību (piemēram, regulējums – pacienta tiesības uz pēctecīgu ārstniecību: neapstrīdamas tiesības, bet kā tās nodrošināt pašreizējā veselības aprūpes sistēmā?!). Tāpat likums atrunā nepilngadīgo pacientu, klīniskā pētījumā iesaistītas personas tiesības, kā arī precīzi nosaka, kurš atbild par piekrišanu vai atteikšanos no ārstniecības, ja cilvēks vecuma vai veselības dēļ pats nevar pieņemt lēmumu. Striktāku nostāju, cienot pacienta noslēpumu. Proti, nekādas pacienta izmeklēšanas palātā, kur to redz citi pacienti; nekādi izmeklējumi studentu klātbūtnē, ja pacients nav piekritis; nekādu precīzu pacienta aprakstu piecminūtēs, kad blakus ir kolēģi, kas nav iesaistīti pacienta ārstēšanā; nekādas kardiogrammu pierakstīšanas pie plaši atvērtām kabineta durvīm utt. Vienkāršotu izeju no konflikta – vai tā būs vienkāršota, gan rādīs laiks un pieredze, kuras mums nav. Ja līdz šim pacienti lielā daļā nodarīta kaitējuma gadījumu prasīja nesamērīgu naudas summu (piemēram, divus miljonus latu) vai gluži pretēji atmeta ar roku (advokāta algošana un tiesāšanās nav lēts prieks!), tad no 2012. gada pacients varēs saņemt kompensāciju (par morālo kaitējumu – līdz pieciem tūkstošiem latu, par dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu – līdz 100 tūkstošiem latu) no Ārstniecības risku fonda. Naudiņu tas uzkrās no ārstniecības iestāžu solidārajām iemaksām, bet šo līdzekļu turētājs un rīkotājs būs Veselības norēķinu centrs. Gaidīsim, vai dzīvē likuma solītās pārmaiņas tādas arī izskatīsies kā uz papīra!