Pacientu tiesību likumā sagatavoti vairāki priekšlikumi grozījumiem. Septembrī Veselības ministrijas, Veselības inspekcijas un pacientu sabiedrisko organizācijas pārstāvji nelielās darba grupās apsprieda šos priekšlikums. Ko tie paredz un kādi ir galvenie secinājumi?
Pacientu tiesību aizsardzības plāns un speciālists
Viens no priekšlikumiem ir ārstniecības iestādēs izstrādāt un ieviest pacientu tiesību aizsardzības plānus, kā arī ārstniecības personālam nodrošināt mācības pacientu tiesību un komunikācijas jautājumos. Lielākajās ārstniecības iestādēs plānots ieviest Pacientu tiesību aizsardzības speciālistu, kura uzdevums būs veicināt konfliktsituāciju mazināšanos, bet gadījumos, kad tādas veidojas, sekmēt to tūlītēju risinājumu ārstniecības iestādē “uz vietas”.
Darba grupu pārstāvji aicināja pacientu tiesību aizsardzības plānu nepārvērst par “tumbočkas” dokumentu, katrai ārstniecības iestādei būtu jāveic analīze, kas pacienta tiesību jomā trūkst un kas jāpilnveido. Plānam jābūt publiski pieejamam, vienkāršam, ar izmērāmiem rezultātiem. Skepse bija par to, ka pacienta ceļš nereti ved cauri dažādām iestādēm, — kurš pacientu aizstāvēs starpinstitucionāli un cik neatkarīgs būs pacientu tiesību speciālists, ja strādā konkrētā ārstniecības iestādē?
Veselības ministrs Daniels Pavļuts: “Ja speciālists strādās ārpus iestādes, tad viņam būs grūti ietekmēt ārstniecības iestādē notiekošo.
Mērķis ir nevis ārējs arbitrs, bet gan iedibināt iekšēju kultūru no kļūdu slēpšanas uz kļūdu atzīšanu un risināšanu.”
Viņš arī norādīja — pašlaik tiek strādāts pie primārās aprūpes standarta, definējot minimālo servisa līmeni, kādam jābūt ģimenes ārsta praksē. Arī mazā iestādē jābūt atrunātiem pacientu tiesību aizsardzības jautājumiem.
Disciplinārlietu ierosināšana, sertifikāta apturēšana?
Likuma grozījumi paredz grozīt arī Ārstniecības likumu, ieviešot ārstniecības personu profesionālās disciplināratbildības institūtu, kas lems par profesionālās ētikas pārkāpumiem, piemēram, lēmumā par sertifikāta darbības apturēšanu kompetentā institūcija varētu noteikt pienākumu ārstniecības personai apmeklēt tālākizglītības kursus.
Viens no darba grupu priekšlikumiem bija ieviest izmeklēšanu trijos līmeņos. Vispirms pašā iestādē, otrais līmenis — pēc pacienta pieprasījuma to veiktu starpinstitucionāls konsilijs, trešais līmenis — Veselības inspekcija piesaistītu starptautiskus ekspertus.
Būtiski ir arī neveidot komisiju komisijas. Lai kurā līmenī iesniegta sūdzība, pacients vēlas atgriezenisko saiti.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka primāri svarīgi atpazīt un uzlabot slikto servisu, prast atvainoties, atzīt kļūdas, uzlabot komunikāciju. “Ir teiciens, ka vārna vārnai acīs neknābs, — šis ir par ārstu profesionālo organizāciju iesaisti. Tām būs liela loma, vajadzētu izcelt labos piemērus, taču tiesību jautājumi nav vienvirziena ceļš — arī ārsti grib sagaidīt cieņpilnu attieksmi no pacientiem, ārstu tiesību respektēšanu!”
Veselības inspekcijas kontrolpārbaudes
Vēl priekšlikumi paredz, ka Veselības inspekcijai būs tiesības veikt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kontrolpārbaudes ārstniecības iestādēs, lai inspicētu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, kā arī attieksmi pret pacientiem un normatīvo aktu prasību ievērošanu.
Veselības ministrs uzsvēra, ka Veselības inspekcijai šī būs pavisam jauna teritorija, vērtējot pacientu pieredzi, — būs jāpalielina jauda, jānomainās kadriem un jāiegulda papildu resursi.
