PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Motivējošā intervija. Kā farmaceitam veidot efektīvu komunikāciju ar pacientu?

E. Freitas, E. Poplavska
Motivējošā intervija. Kā farmaceitam veidot efektīvu komunikāciju ar pacientu?
Rīgas Stradiņa universitāte šogad nodibināja Akadēmiskās kapacitātes stiprināšanas stipendiju — maijā RSU Farmācijas fakultātē ar intensīvu komunikācijas prasmju lekciju un nodarbību ciklu ieradās pirmais augsta līmeņa mācībspēks, vieslektore Erika L. Freitas no ASV. Viens no jauninājumiem, ko studenti apguva Erika L. Freitas lekcijās un praktiskajās nodarbībās, bija motivējošā intervija.

Erika L. FREITAS Erika L. FREITAS
Erika L. FREITAS
Mūsdienās veselības aprūpē daudz resursu velta, lai palīdzētu pacientiem sadzīvot ar hroniskām slimībām, kuru iznākumu var ietekmēt paša pacienta rīcības vai dzīvesveida maiņa. Pat 51 % no ārstēšanās faktoriem ir saistīti ar paradumu maiņu. [1] Tomēr ikviens veselības aprūpes speciālists var liecināt, cik grūti motivēt pacientu mainīt paradumus. Uz sagaidāmajām izmaiņām cilvēki reaģē dažādi — gan pozitīvi, gan negatīvi, emocionālā reakcija var izpausties kā bailes, neapmierinātība vai bezpalīdzība. Pētījumi liecina, ka cilvēki savu veselības stāvokli novērtē augstāk, nekā tas ir patiesībā. [1] Šie un citi faktori apgrūtina izmaiņas dzīvesveidā. Motivējošās intervijas metode izstrādāta XX gadsimta 90. gados, lai palīdzētu ārstēt atkarības. [2] Kopš tā laika metode pilnveidota, to izmanto dažādās veselības aprūpes jomās, arī farmaceitiskajā aprūpē, galvenokārt saziņā ar pacientiem, kas dažādu apsvērumu dēļ nelabprāt iesaistās savā aprūpē.

Kas ir motivējošā intervija?

Bergers un Vijoms [3] motivējošo intervēšanu definē kā uz pacientu orientētu konsultēšanas pieeju, kas veicina pacientu pārskatīt un mainīt savu ar veselību saistīto rīcību. Motivējošo interviju var uzskatīt par komunikācijas veidu vai stilu, kā sadarboties ar pacientu. Veselības aprūpes speciālistiem tā piedāvā instrumentu kopumu, kas ļauj uzlabot komunikāciju ar pacientu un atbalstīt veselībai labvēlīgu lēmumu pieņemšanā: svara samazināšana, zāļu lietošanas režīma ievērošana vai smēķēšanas atmešana.

Motivējošā intervija ievēro cieņu pret indivīda autonomiju. Rolniks un Millers [4] uzsver, ka attiecībām starp aprūpes speciālistu un pacientu jābūt vērstām uz sadarbību. Šajā sadarbībā pacients ir eksperts izpratnē gan par savu slimību, riskiem, ārstēšanu, gan par ārstēšanās mērķi un motivāciju.

Motivējošās intervēšanas pamatā ir atziņa — ja cilvēki paši pieņem lēmumus par izturēšanās vai paradumu maiņu, to īstenot viņi ir daudz motivētāki nekā tad, ja kāds viņiem to uzspiež no malas. [5] Speciālista uzdevums nav motivēt, bet gan novērtēt pacienta motivāciju un palīdzēt viņam pašam pieņemt lēmumu par savu veselību.

Motivējošās intervijas četri principi

Motivējošās intervēšanas pamatā ir četri principi. [2; 3; 4]

  • Izrādīt empātiju, būt iejūtīgam: veselības aprūpes speciālista neviltota vēlme izprast situāciju no pacienta redzespunkta (pat ja no veselības aprūpes speciālista viedokļa tas ir kļūdains) un radīt pārliecību, ka pacienta viedoklis ir sadzirdēts un tiek respektēts. Ja pacienti jūt, ka ir saprasti, viņi ir atvērtāki dialogam un ieradumu maiņai.
  • Izvairīties no tiešas pārliecināšanas, neapstrīdēt pretestību: jāliek lietā speciālista spēja izmantot pacienta pretestību, lai rūpīgāk izprastu viņa viedokli. Pacienta viedokļa apstrīdēšana neveicinās dialogu un var likt viņam vēl vairāk aizstāvēt savu nostāju. Piemēram, ja pacients nevēlas ievērot diētu vai lietot zāles holesterīna līmeņa kontrolei, nevajag pārmest, rāties vai biedēt, bet pacientam var teikt: “Šķiet, jūs neuztraucaties par paaugstināto holesterīna līmeni. Ko nodomājāt, kad uzzinājāt par šo diagnozi?” Mēģinājums izzināt vai izprast pretestību sniegs papildu iespējas dialogam.
  • Atbalstīt pacienta patstāvību: speciālista spēja palīdzēt pacientam noticēt, ka izmaiņas vai uzlabojumi ieradumos ir īstenojami. Pārmaiņas var būt biedējošas, tāpēc pacienta ticība saviem spēkiem un izmaiņu iespējamībai ir būtisks faktors rīcības maiņai. Informāciju par pacienta pagātnes mēģinājumiem, veiksmēm vai bažām par rīcības maiņu var izmantot, lai viņu atbalstītu un vairotu ticību paša spēkiem.
  • Atklāt pretrunas: speciālista spēja pakāpeniski likt pacientam atskārst, ka daži no viņa pašreizējiem veselības ieradumiem var būt pretrunā ar viņa vēlmēm vai liegt viņam sasniegt kādus citus dzīves mērķus. Pretrunu atklāšana nostādīs pacientu neērtā situācijā, kas prasīs risinājumu, tāpēc nepieciešamība mainīties būs nevis speciālista uzspiesta, bet pacienta paša izvēle. Pretrunu atklāšanas process ir individualizēts un, lai tas būtu efektīvs, nepieciešama pieredze, labi attīstītas komunikācijas iemaņas, izpratne par pacienta vajadzībām, prioritātēm vai mērķiem.

Erika L. Freitas, vadot lekcijas RSU farmācijas studentiem.  Tās bija būtisks studentu sagatavošanas posms, jo, sākot jau ar šo akadēmisko gadu,  RSU valsts pārbaudījumos studiju noslēgumā ietvers simulētu pacientu konsultēšanu Erika L. Freitas, vadot lekcijas RSU farmācijas studentiem.  Tās bija būtisks studentu sagatavošanas posms, jo, sākot jau ar šo akadēmisko gadu,  RSU valsts pārbaudījumos studiju noslēgumā ietvers simulētu pacientu konsultēšanu
Erika L. Freitas, vadot lekcijas RSU farmācijas studentiem. Tās bija būtisks studentu sagatavošanas posms, jo, sākot jau ar šo akadēmisko gadu, RSU valsts pārbaudījumos studiju noslēgumā ietvers simulētu pacientu konsultēšanu

Foto: no RSU arhīva

Pilnu raksta versiju lasiet 2016. gada DOCTUS jūlija numurā!

 

Literatūra

  1. Dixon-Fyle S, Gandhi S, Pellathy T, Spatharow A. Changing patient behavior: the next frontier in healthcare value. Health International, 2012; 12: 65-73.
  2. Rollnick S, Miller WR. What is motivational interviewing? Behavioral and Cognitive Psychotherapy, 1995; 23: 325-334.
  3. Berger BA, Villaume WA. Motivational Interviewng for healthcare professionals: a sensible approach. Washington, DC: American Pharmacist Association, 2013.
  4. Miller WR, Rollnick S. Motivational Interviewing: Helping people change. Third ed., New York: Guilford Press, 2013.
  5. Rollnick S, Miller WR, Butler CC. Motivational interviewing in health care: helping patients change behavior. New York: The Guilford Press, 2009.
  6. Prochaska JO, Velicer WF. The transtheoretical model of health behavior change. American Journal of Health Promotion, 1997; 12(1): 38-48.
  7. Palacio A, Garay D, Langer B, Taylor J, Wood BA, Tamariz L. Motivational Interviewing Improves Medication Adherence: a Systematic Review and Meta-analysis. J Gen Intern Med, 2016 May 9.
  8. Lindson-Hawley N, Thompson TP, Begh R. Motivational interviewing for smoking cessation. Cochrane Database of Systematic Reviews, Issue 3, 2015.
  9. Spencer JC, Wheeler SB. A systematic review of Motivational Interviewing interventions in cancer patients and survivors. Patient Educ Couns, 2016 Feb 8.
  10. Ekong G, Kavookjian J. Motivational interviewing and outcomes in adults with type 2 diabetes: A systematic review. Patient Educ Couns, 2015 Dec 4.
  11. Lee WW, Choi KC, Yum RW, Yu DS, Chair SY. Effectiveness of motivational interviewing on lifestyle modification and health outcomes of clients at risk or diagnosed with cardiovascular diseases: A systematic review. Int J Nurs Stud, 2016; 53: 331-341.