“Made in Latvia” – ko spēj mūsu farmācijas nozare?

Zāļu ražotāji kāpina rādītājus

Latvijas zāļu ražotāji par dzīvi nesūdzas, gluži pretēji - kāpina rādītājus: produktu klāstu, apgrozījumu, peļņu.

Tā koncerna "Grindeks" apgrozījums 2011. gadā pieauga līdz 69,6 miljoniem latu, pērn tika ieviestas arī 7 jaunas aktīvas farmaceitiskās vielas. Uzņēmuma plānos ir ik gadu produktu portfeli papildināt ar 4-6 jauniem patentbrīviem medikamentiem. "Ja savulaik daudzi, kritiski skatoties uz "Grindeksu", teica, ka lielu daļu apgrozījumā veido mūsu lepnums "Mildronāts", tad tagad, šā preparāta kopējam apjomam nesamazinoties, pieaugums ir uz citu produktu rēķina. Atsevišķi specifiski nišas produkti ir veiksmes stāsti, to tirgus daļa pasaulē sasniedz 30%," stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs J. Bundulis. "Sadarbības partnerus meklējam gan tradicionālajos, gan jaunos tirgos, jo Krievijā un NVS valstīs diezgan aktīvi tiek realizēta politika, lai aizsargātu vietējos ražotājus. Līdz ar to šajos tirgos arvien izdevīgāk kļūst ražot zāles uz vietas. Meklējam arī šādus sadarbības partnerus. Turpinām aktivitātes Ķīnā, tur "Mildronāta" klīniskie pētījumi vēl prasa laiku. Mums ir ļoti paveicies ar akcionāru - pēdējos gados Lipmana kungs ļoti daudz ieguldījis uzņēmuma attīstībā. Mums ir pasaules prasībām atbilstīgas aktīvo vielu, gatavo zāļu formu ražotnes, modernas attīrīšanas iekārtas utt. Pētījumos un jaunās idejās ik gadu investējam 8-10 procentus no apgrozījuma," stāsta J. Bundulis.

Otrs Latvijas zāļu ražotāju līderis - "Olainfarm" - apgrozījumu kāpinājis līdz 36,7 miljoniem latu, uzstādot peļņas rekordu, tā ir gandrīz divas reizes lielāka nekā 2010. gadā - 6,9 miljoni latu. Pagājušajā gadā "Olainfarm" pabeidza 39 produktu reģistrāciju vairākās valstīs, kā arī 4 produktu reģistrāciju PVO globālās zāļu apgādes sistēmā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs V. Maligins stāsta, ka spēcīgi tiek paplašināta ietekme ķīmisko substanču ražošanā. "Ja ķīmisko vielu ražošana 1999. gadā mūsu radītājos bija nulle, tad šodien tā veido jau pieklājīgu biznesu, t.i., vairāk nekā 4 miljonus latu. Šīs substances tiek eksportētas galvenokārt uz ASV, Šveici, Lielbritāniju. Skatāmies arī uz Japānu, Dienvidkoreju. Nesen piedalījāmies ķīmisko pro duk tu izstā dē Tokijā, vēl nebija pagājis mēnesis kopš izstādes, bet pie mums jau viesojās pirmā japāņu delegācija, lai apspriestu konkrētu produktu ražošanas iespējas."

Slikti neklājas arī pārējiem ražotājiem no Latvijas lielāko zāļu ražotāju piecinieka, tiesa, aiz pirmajiem diviem flagmaņiem tie ir krietnā attālumā. Trešais lielākais ražotājs "Silvanols" kāpinājis apgrozījumu par 43%, sasniedzot 1,9 miljonus latu. Par ERAF līdzekļiem uzņēmums iegādājies 13 jaunas iekārtas, izveidojot ražošanas līniju četru jaunu produktu tablešu un kapsulu formu ražošanai. "Rīgas farmaceitiskā fabrika" un "MedPro" no Latvijas ražotāju piecinieka saglabā nepilnu 2 miljonu latu apgrozījumu.

Kā dzīvo un izdzīvo zāļu izgudrotāji?

Kad OSI direktors I. Kalviņš izrāda savu "saimniecību", viņš bieži norāda, ka aparatūra iegādāta par pašu nopelnīto naudu. "Jūs jau varat prasīt, lai zinātnieki kaut ko dod tautsaimniecībai, bet kāda ir valsts nostāja?!" akadēmiķis ir sarūgtināts. "Ar aparatūru, ko iegādājamies par Eiropas Savienības finansējumu un ieguldām līdzfinansējumu 15% apmērā, nedrīkstam izpildīt komercpasūtījumus, tātad nevaram palīdzēt arī mūsu ražotājiem. Lai to varētu darīt, aparatūras iegādē ieguldām 50% līdzfinansējuma."

Viņš neslēpj, ka ir apbēdināts par kārtību, kādā tiek sadalīti valsts budžeta līdzekļi zinātnei. "Valsts kontroles ziņojumā lasām, ka zinātnes institūcijām valsts ir iedalījusi 21% no aprēķinātā paša nepieciešamākā, tas nozīmē, četras piektdaļas darba jāveic par brīvu. Finansējums kopumā zinātnei šogad nav samazinājies - tie ir 16 miljoni latu, bet zinātniskiem un tehnoloģiskiem virzieniem, kas parādījuši sevi pasaulē, finansējumu ik gadu samazina, kamēr vairāk vai mazāk humanitāriem virzieniem, kur nav tādas pievienotās vērtības, finansējumu palielina. Finansējuma aprēķināšanas formulas izveidotas tā, ka lielākie darītāji paliek zaudētājos. Jo vairāk zinātnieki nodarbojas ar tā saucamo kontraktpētniecību, jo mazāk naudas no valsts viņi var cerēt saņemt. Ja kāds zinātnieks izpilda uzņēmēja pasūtījumu, viņš nerada publikācijas. Taču, nosakot zinātniskās darbības efektivitāti, skaita, cik publikāciju ir uz visiem darbiniekiem. Tas nekas, ka man puse darbinieku strādā pie jauniem produktiem un tehnoloģijām. Valsts it kā pasaka, ka nevajag nodarboties ar praktisko zinātni."

Akadēmiķis norāda, ka Latvijā tiek lobēta akadēmiskā zinātne. No zinātņu doktoriem ražošanā, komercsfērā strādā tikai 8,7%, kamēr 72% ir koncentrēti augstskolās. Salīdzinājumam - Somijā apmēram 65% zinātnieku ir koncentrēti rūpniecībā, firmu pētnieciskajos centros. "Nodarboties ar akadēmisko zinātni vienmēr ir patīkamāk - lai rezultāts būtu kāds būdams, varēs uzrakstīt publikāciju. Savukārt, izstrādājot produktu, patentēt var tikai pozitīvu rezultātu ar pietiekami lielu inovatīvo elementu un komerciālo vērtību. Tas ir grūti - no 6,5 tūkstošiem savienojumu, kas ieiet pirmajā klīnisko pētījumu fāzē, ik gadu ārā iznāk labi ja divdesmit. Attiecība ir 1 : 300. Bet šie 6,5 tūkstoši ir atlasīti no pārdesmit miljoniem pētītu molekulu!"

Viņš stāsta, ka Latvijas zinātniekiem strādāt traucē vēl kāda ačgārnība, ar ko mūsu valsts pasaules kontekstā ir unikāla. Proti, zinātniskās darbības likumā paredzēts, ka visi izgudrojumi, kas radušies par valsts budžeta līdzekļiem, pieder valstij. "Tā kā valsts nav paredzējusi nedz līdzekļus, nedz ir kāda institūcija, kas ar to varētu nodarboties, tad visu izgudrojumu aizsardzība ir palikusi karājamies gaisā."

Kad vaicāju, kā OSI izdzīvo, institūta direktors atzīst, ka krīzes laikā bijis jāatvadās no dažiem maziem pasūtītājiem, toties pasūtītāju lokam piepulcējušās divas firmas no pasaules farmācijas pirmā piecinieka - "līdz ar to esam iekļuvuši augstākajā orbītā, kāda vien iespējama zāļu izstrādātājiem". Kopā ar partneriem (to ir vairāk nekā desmit) OSI ik gadu patentē 60-80 izgudrojumu.

I. Kalviņš neslēpj, ka ar ārvalstu kompānijām veicies labāk nekā ar vietējām, jo "tās ne­skopojas ar līdzekļiem, kad produkts jāvirza tālāk. Mūsējiem hroniskā līdzekļu badā vēl mes parasti nesakrīt ar varēšanu." OSI vietējā mērogā sadarbojas gan ar līderiem, gan ar mazāka kalibra ražotājiem, piedāvājot gan oriģinālus, gan uzlabotus medikamentus, gan molekulu kombinācijas, kā arī ir izstrādājis vairāk nekā desmit ģenērisko produktu oriģinālas tehnoloģijas, lai vietējie ražotāji neoriģinālu produktu varētu ražot oriģinālā veidā.

Kā vislielāko veiksmi starptautiskajā sadarbībā viņš nosauc Alcheimera slimības ār­stēšanas līdzekli - tas izstrādāts kopā ar vāciešiem un tā pārdošanas apjoms pērn sasniedza 2 miljardus ASV dolāru gadā. Kā lielu veiksmi viņš min arī jaunu pretvēža preparātu Belinostat, ko pasūtījusi angļu firma, bet pēcāk šo projektu pārpirkuši dāņi un amerikāņi. "Presē par šo darījumu rakstīts, ka tā vērtība ir 1 miljards ASV dolāru par divām teritorijām - ASV un Ķīnu. Produkts ir trešajā klīnisko pētījumu fāzē gan ASV, gan Eiropā. Tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad klīniskos pētījumus apmaksā valsts - ASV National Cancer Institute. Un FDA atzinums par šā preparāta 2. fāzes rezultātiem bija šāds: "Best in this class". Labākais savā klasē."

Optimisms akadēmiķa balsī ieskanas arī tad, kad viņš piemin nodibināto Baltijas Inovatīvo pētījumu un tehnoloģiju institūtu (BIRTI) - modeli, kā zinātnieki mazā reģionā ar pieticīgiem resursiem var nedublēt cits citu, bet kooperēties, proti, kā sadarboties latviešiem igauņiem, lietuviešiem, somiem, zviedriem. Optimistiski noskaņots viņš ir arī par šā gada plāniem - OSI piedalās lielā ES struktūrfondu projektā, lai sāktu jauna laboratorijas korpusa būvniecību, tajā tiks koncentrēta visu zāļu izstrāde. "Šāda laboratorija Baltijā tiks būvēta pirmo reizi - pēc tam kad 1990. gadu sākumā tās tika likvidētas."

Latvijas farmācija globālajā tirgū - vai skudras bizness?

Ja uz Latvijas farmāciju paskatītos no "putna lidojuma" - kādi esam? J. Bundulis jautājumu apvērš, sacīdams, ka vienmēr var skatīties no optimista un no pesimista viedokļa. Un viņš ir optimists. "Ja salīdzina, kāds "Grindeks" bija pirms desmit gadiem un kā audzis, tad parādiet man pasaulē daudzas firmas, kas piedzīvojušas tik strauju un dinamisku attīstību. Būtiskākais - precīzi atrast nišu, kur efektīvi darboties!" Viņš piemin globālo veiksmes stāstu ftorafūru, kas savulaik Japānas tirgū bija starp 10 pārdotākajiem medikamentiem. "Iepriekšējā pieredze rāda, ka varam arī globāli būt veiksmīgi!"

Kritiskāka ir "Roche" pārstāvniecības Somijā vadītāja D. Oliņa. Par Latvijas ražotājiem vēsturiski izveidojies priekšstats bijušās Padomju Savienības ietvaros, tāpēc saprotams, ka savus ražojumus spējam tur pārdot. Gan ES, gan lielajos tirgos ir spēcīgi, lieli farmācijas uzņēmumi, kas gadiem investējuši savu zīmolu atpazīstamībā un nostiprināšanā. "Sacensties ar tiem ne "Grindeksam", ne "Olainfarm" nav pa spēkam. Arī lielo farmācijas uzņēmumu gada pārskatos Latvijas uzņēmumu apgrozījums ir grāmatvedības kļūdas apmērā." Viņa domā, ka Latvijai ir lielisks prāta potenciāls, diemžēl zinātne Latvijā nav populāra - ne finansējuma, ne tēlveides ziņā. Somijā zinātnes un izpētes jomu atbalsta ievērojami spēcīgāk, taču arī tur ar jaunām vietējām inovatīvām zālēm neveicas.

Līdzīgās domās ir arī V. Maligins. "Nedomāju, ka globālajā tirgū lielos vilcienos mēs vispār esam interesanti. Tas ir cits mērogs, mēs nevaram sacensties nedz ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Vāciju, nedz Japānu, kas šodien ir dominējošā valsts zinātnē un tehnoloģijās. Mēs varam segmentēti strādāt ar modernizētiem medikamentiem vai molekulu kombinācijām tradicionālajos tirgos: Baltijā, Krievijā, NVS."

Uz akadēmiķa I. Kalviņa repliku, ka Latvijas uzņēmumi ir par maziem, tiem būtu jākooperējas, lai pasaules mērogā attīstītu miljardus vērtus produktus, V. Maligins atbild: "No vienas puses, tas ir pareizi, bet, no otras puses, mums šodien nav naudas 20-30 gadu veciem izgudrojumiem. Pirmām kārtām nav intereses. Ja kādam Latvijas izgudrotājam būtu kaut kas unikāls un interesants, nacionālās kompānijas attīstītu šo ideju. Diemžēl arī mūsu zinātnieku potenciāls pasaules mērogā ir ļoti mazs. Viņi var izstrādāt jaunas tehnoloģijas, veikt analītisku darbu daudznacionālām kompānijām, daļēji veikt pētniecisko darbu, tas arī viss."

Ekonomista skats: pievienotā vērtība uz strādājošo farmācijā ir krietni lielāka par vidējo eko

nomikā

PĒTERIS STRAUTIŅŠ, DNB bankas makroekonomikas eksperts

Farmācijas un ķīmijas nozari Ekonomikas ministrija kā prioritāti noteica jau 2009. gadā. Manuprāt, tas ir nozīmējis priekšrocības pieejā ES fondiem, iespējams, arī īpašu vērību pret šīs nozares vajadzībām izglītības politikā. Domāju, ka tieši atbalsts cilvēkkapitāla veidā būtu tas, kas nozarei vajadzīgs visvairāk. Pieeja finanšu resursiem vismaz diviem lielākajiem nozares uzņēmumiem ir visnotaļ laba.

Latvijas farmācijas nozares attīstības dinamika kopš iepriekšējās desmitgades sākuma ir bijusi ļoti laba, nozares izlaide reālā izteiksmē, saskaņā ar CSP datiem, 2011. gadā pret 2000. gadu bija pieaugusi par 77%, naudas izteiksmē, bez šaubām, pieaugums bijis vēl straujāks. Sagaidāmais pieaugums 2012. gadā ļoti orientējoši ir ap 15%.

Farmācija ir viena no perspektīvākajām Latvijas augsto tehnoloģiju nozarēm - ar ražošanas pieredzi un kompetenci, samērā labu izglītību gan vidēji profesionālajā, gan augstākajā līmenī. Starptautiski konkurētspējīgākais Latvijas zinātniskais institūts (OSI) strādā šajā jomā. Salīdzinājumā ar Rietumeiropas valstīm mums jo­projām ir un vēl ilgi būs zemākas darbaspēka izmaksas.

Kas nosaka nozares efektivitāti? Vissvarīgākais rādītājs - pievienotā vērtība (PV) uz vienu nozarē nodarbināto. Diemžēl CSP šādu informāciju nesniedz konfidencialitātes dēļ, kas ir nelielā nozares uzņēmumu skaita dēļ. Taču nav šaubu, ka PV uz strādājošo farmācijā ir krietni lielāka par vidējo ekonomikā - par to liecina vidējais algu līmenis, kas 2011. gadā bija 714 lati, kamēr apstrādes rūpniecībā vidēji 426 lati, bet ekonomikā vidēji 464 lati.

Farmācijas nozares īpatsvars IKP nav ļoti liels - zem viena procenta. Taču valsts prestiža celšanā nozares loma noteikti ir lielāka. Kopējā izlaide farmācijā 2011. gadā bija 96,3 miljoni latu jeb 2,54% no apstrādes rūpniecības kopējās izlaides. Nozarē 2010. gadā strādāja 1708 cilvēki jeb 1,33% no kopskaita apstrādes rūpniecībā. Tātad apgrozījums uz vienu strādājošo bija apmēram divas reizes lielāks nekā apstrādes rūpniecībā vidēji un, jādomā, starpība pievienotajā vērtībā uz strādājošo ir vēl lielāka.

Pagaidām apjomu ziņā farmācija ir apstrādes rūpniecības otrajā ešelonā. Apstrādes rūpniecības pamatu pamats Latvijā ir pārtikas pārstrāde; metālu ražošana, apstrāde un mašīnbūve; kā arī kokapstrāde. Katra no šīm trim lielajām grupā veido 20-25% apstrādes rūpniecības. Otrajā ešelonā ir vieglā rūpniecība, nemetālisko minerālu ražošana, farmācija, kā arī ķīmiskā rūpniecība.

Ilustrācijas autore: Inese Austruma

Foto: Jānis Brencis, no “Grindeks”,  “Olainfarm” un D. Oliņas arhīva

Pilnu raksta versiju lasiet "Doctus" 2012. gada maija numurā