Latvijas gabaliņš Eiropas puzlē. Atziņas pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā

Labs piemērs — Ziemeļvalstis

AIGA RŪRĀNE, Pasaules Veselības organizācijas Latvijā vadītāja: “Prezidentūras laiks un gatavošanās tai bija vērtīga mums visiem — vispirms jau nacionālās pašapziņas celšanai. No sākuma šaubām (kā nu būs, vai varēsim) līdz patiesam gandarījumam, ka Eiropas līmeņa pasākumus izdevies noorganizēt labā kvalitātē un diskusijas vadīt ES līmenī. Klāt nākušas jaunas prasmes un vērtīga pieredze. Veselības jomā labs piemērs ir Rīgas deklarācija par multirezistentās tuberkulozes ierobežošanu — politisks dokuments, kura izstrādi koordinēja un vadīja Veselības ministrija kopīgi ar ES valstīm un globālajiem starptautiskajiem partneriem. Līderība, augsta kvalitāte, apņēmība un laba problēmu izpratne ir vārdi, ko bieži pieminēja mani kolēģi no PVO Eiropas reģionālā biroja, runājot par Latvijas prezidentūras norisi. Apmeklēju lielāko daļu veselības jomai domāto prezidentūras pasākumu, jo PVO eksperti bija iesaistīti visu galveno veselības pasākumu norisē. Tie bija vērtīgi un teicami organizēti: gan augsta līmeņa konference par multirezistento tuberkulozi, gan e–veselības forums un citi. Visvairāk prātā palikusi konference par veselīgu dzīvesveidu (ar uzsvaru uz veselīgu uzturu un fiziskajām aktivitātēm skolās). Tēma ļoti aktuāla, jo bērnu un jauniešu liekā svara tendences Eiropā un arī Latvijā aug strauji. Konferencē bija iespēja uzzināt gan Eiropas Komisijas jaunās iniciatīvas, gan PVO ekspertu skatījumu, gan ES dalībvalstu labās prakses piemērus. Īpaši pozitīvi šajā ziņā izceļas Ziemeļvalstis, piemēram, Somija, kur ar valsts atbalstu tiek īstenota daudzgadu programma, uzsverot fiziskās aktivitātes, īpaši uzturēšanos ārpus telpām un staigāšanu. Šī programma ir inovatīva arī ES kontekstā, tai ir valdības atbalsts un atbilstīgs finansējums. Arī Igaunijas pieredze bija vērtīga, domājot, kādai būtu jābūt ēdināšanas politikai skolās, ēdienu gatavošanas procesā iesaistot skolēnus. Ziemeļvalstīs skolās nekad nav bijuši našķu automāti, nav kafejnīcu un papildu ēšanas: valda cieša nostāja, ka skolas piedāvā tikai veselīgu uzturu, un vecāki ar to ir ļoti apmierināti. Eiropas Savienība mums dod milzu iespējas — piemēram, liels atspaids Latvijai ir strukturālie fondi. Veselības ministrija plāno ieguldīt ievērojamu ES naudu veselības veicināšanā un profilaksē. Tas būs ieguvums, jo līdz šim šai jomai Latvijā no kopējās veselības naudas tērēts maz. Svarīgi, lai ES nauda tiktu ieguldīta programmās, par kurām skaidri zināms, ka tās strādā: par pamatu ņemot pierādījumus un starptautisko praksi, 5—10 gados uzrāviens varētu būt labs, īpaši sirds—asinsvadu sistēmas slimību izplatības un mirstības mazināšanā. ES mums dod darbības legālo ietvaru (direktīvu, regulu, rekomendāciju formā), kas palīdz veidot pašiem savu politiku un likumus, neļauj novirzīties no ceļa. Tomēr nav jālolo ilūzijas — visi mājasdarbi un problēmas būs jārisina pašiem. Mūsu vājā vieta (nav noslēpums) ir katastrofāli niecīgais veselības aprūpes finansējums, rēķinot no IKP, vēl mazāks tas ir vienīgi Rumānijai. Tas ietekmē veselības pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, veicina nevienlīdzību. Īpaši smagi tas skar cilvēkus ar mazākiem ienākumiem, kas tāpēc neapmeklē ārstus, nodarbojas ar pašārstēšanos, diagnostika ir vēlīna, kaites bieži pāraug hroniskās slimības. PVO izmanto katru iespēju par to runāt gan ar Latvijas valdības pārstāvjiem, gan dažādos forumos un konferencēs. Turklāt svarīgs ir ne tikai lielāks naudas apjoms veselībai, bet arī efektīvāka tā izlietošana.

Par pozitīvo. PVO Latviju uzteic par veiksmīgu starpsektoru sadarbību, kas nevienā valstī nav vienkārša, Latvijā ir arvien labāka izpratne par visu sektoru iesaisti sabiedrības veselības uzlabošanā. Savu līderību esam iezīmējuši arī uztura jautājumos — īpaši par uzturu skolās, tagad arī uztura vadlīnijas grūtniecēm (PVO Latvijai piedāvā pilotprojektu — sadarbībā ar starptautiskiem šīs jomas ekspertiem izstrādāt uztura vadlīnijas grūtniecēm). Mums ir arī labas iestrādes, prakse un pieredze daudzu gadu garumā cīņā ar multirezistento tuberkulozi — ne velti Latvijā šai jomā ir izveidots PVO ekselences centrs.

Veselības ministram ir ambiciozs mērķis: līdz 2065. gadam panākt, ka mūsu valstī būs tikai 1% Latvijas iedzīvotāju, kas smēķē, pārmērīgi lieto alkoholu vai narkotikas. Paredzamais mūža ilgums tad varētu sa-sniegt 90 gadus. Manuprāt, Latvijai vajadzīgi augsti mērķi, īpaši veselībā, jo veselība jāskata plašākā kontekstā — līdz ar valsts ekonomisko izaugsmi un kopējo attīstību. Pašlaik mēs ar saviem veselības rādītājiem (dzīves ilgums, kvalitatīvi nodzīvotie dzīves gadi, priekšlaicīga mirstība darbspējīgā vecumā, īpaši no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām) esam ES apakšgalā. Būtiski, ka, mainoties valdībām, augstie mērķi nezūd. Praksē ir brīnišķīgs piemērs — Somija, kas pagājušā gadsimta 70. gados sāka Ziemeļkarēlijas projektu: valdība konsekventi investēja izmaksu efektīvos veselību veicinošos pasākumos un 35 gados mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām samazinājās par 80%! Tas notika, mērķtiecīgi iesaistot sabiedrību un visus sektorus, īpaši svarīgs bija pašvaldību atbalsts un izglītības sektors ar veselīgas vides nodrošināšanu skolās, tālāk lauksaimniecības sektors, atbalstot vietējo produktu audzēšanu, kā arī visi citi sektori un, protams, veselības pakalpojumi (uzsverot tieši profilaksi). Viņi īstenoja stingru politiku arī smēķēšanas un alkohola pieejamības ierobežošanā, kas prasīja visas valdības iesaisti un ciešu sadarbību un ieinteresētību ar citiem sektoriem. Somijas valdības daudzu gadu darba rezultātā mēs redzam reālus uzlabojumus visos veselības rādītājos, un tas būtu arī Latvijas ceļš. Latvijā jau daudzus gadus darbojas Veselību veicinošo skolu un veselību veicinošo pašvaldību tīkls, ko koordinē SPKC — lieliska platforma, kas jāattīsta. Ļoti būtiska ir aktīva sabiedrības līdzdalība. Svarīgi nospraustos mērķus pārraudzīt, lai būtu redzams progress, iedvesmojot darboties tālāk.”

Kopīgi ietekmēt varam sabiedrības veselību

EGITA POLE, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos: “Viena no svarīgākajām Latvijas prioritātēm kā prezidējošai valstij bija turpināt darbu ES Padomes darba grupās — ar medicīnas ierīču tiesību aktu pakotni, kas ir svarīga gan pacientu aprūpes drošuma uzlabošanā, gan Eiropas medicīnas ierīču tirgus konkurētspējas saglabāšanā. Būtiski, ka lielākais progress medicīnas ierīču noteikumu stiprināšanā sasniegts tieši mūsu prezidentūras laikā: starp dalībvalstīm panācām kompromisu aspektā, kura risināšana bija ilgusi trīs gadus jeb sešas prezidentūras; tagad Luksemburgas prezidentūrai atliks vienoties ar Eiropas Parlamentu un virzīt regulas pieņemšanai.

Būtiskas mūsu prioritātes prezidentūras laikā bija veselīga dzīvesveida (veselīga uztura un fizisko aktivitāšu jautājumi), īpaši skolas vecumā, kā arī piedāvājums jaunas alkohola ierobežošanas programmas izveidei ES ietvaros un rīcība cīņā ar multirezistento tuberkulozi visā Eiropas reģionā.

Tā kā pēc Eiropas Savienības līguma veselības sistēmu uzbūve un arī finanses ir katras dalībvalsts kompetencē, nav jālolo ilūzijas, ka Eiropa mums palīdzēs iegūt lielāku finansējumu vai pateiks, kā jāorganizē veselības sistēma. Tas jādara mums pašiem! Tomēr pēdējos gados ES sākusi detalizēti vērtēt katras valsts sistēmu (īpaši no to pieejamības viedokļa) un veselības jomu iekļauj savās semestra rekomendācijās, par ko nākamajā periodā ir jāatskaitās. Tas, manuprāt, ir signāls, ka veselības sistēmu svarīgums tiek pārvērtēts.

Bet kopīgi Eiropas Savienībā varam darboties tieši sabiedrības veselības vienotu programmu un regulējumu izstrādē. Diemžēl sabiedrības veselības rādītāji Latvijā nav optimistiski, jo pusei nāves gadījumu Latvijā cēlonis ir sirds—asinsvadu sistēmas slimības, bet piektajai daļai — ļaundabīgie audzēji. Latvijā problēma ir pacienta novēlota vizīte pie ārsta, kad izveseļošanās prognoze ir sliktāka un mirstība attiecīgi lielāka. Eurostat dati liecina, ka 2012. gadā no 35 Eiropas valstīm visīsākais jaundzimušo paredzamais dzīves ilgums (vīriešiem; vīriešiem un sievietēm kopā) bija tieši Latvijā — 73,6 gadi. Arī rādītāji par riska faktoru izplatību Latvijā nav iepriecinoši: Eirobarometra pētījumā 2015. gadā konstatēts, ka ikdienas smēķētāju īpatsvars Latvijā ir 30% — par 4% vairāk nekā vidēji ES.

Bet ir arī pozitīvas tendences — ja 2012. gadā Latvija bija otrā smēķējošākā valsts ES, tad šobrīd — sestā. Salīdzinot alkohola patēriņu, pēc OECD aprēķiniem Latvija alkohola patēriņa ziņā ieņem 14. vietu 28 ES valstu vidū un alkohola patēriņš ir virs ES vidējā rādītāja. Latvijā daudz iedzīvotāju iet bojā arī traumu dēļ, kas saistīts ar paradumu rīkoties riskanti, piemēram, transportlīdzekļa vadīšana pārgalvīgi vai reibumā, pelde reibumā, pārgalvīga lēkšana ūdenī.

Aptaukošanās radītāji Latvijā saglabājas salīdzinoši augsti, tomēr ir nedaudz labāki nekā vidēji ES. Piemēram, saskaņā ar Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījuma datiem liekais svars un aptaukošanās rādītājs 7 gadus veciem bērniem ir 22,5% (Eiropā vidēji — 33%).

Tieši tāpēc, ka mūsu rādītāji nav iepriecinoši, vajadzīgs tālejošs skatījums un mērķis, lai veidotu tādu sabiedrības veselības politiku, kas uzlabotu sabiedrības veselību, neaizmirstot arī par citu nozaru iesaisti un sadarbību, jo faktori, kas ietekmē veselību, bieži atrodas ārpus veselības sektora (pārtika, vide, izglītība utt.)

Smēķēšanas ierobežošanas politikā labais piemērs ir Somija, kas nospraudusi mērķi kļūt brīva no tabakas dūmiem. Patlaban Somija ir otrā nesmēķējošākā ES dalībvalsts aiz Zviedrijas. Piemērs alkohola patēriņa mazināšanai ir Igaunija, kur bija vieni no augstākajiem alkohola patēriņa rādītājiem ES līmenī pēdējos gados, bet, jautājumu risinot ar mērķtiecīgu politiku, piemēram, akcīzes nodokļa likmju paaug-stināšanu, tas sarūk. Toties Somijā ir vieni no labākajiem bērnu ēdināšanas standartiem. Ungārija neveselīgo pārtikas produktu pieejamību sabiedrībā ierobežojusi ar tā saukto “čipsu nodokli” pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir palielināts cukura vai sāls daudzums, kofeīns un citas ikdienas uzturā nevēlamas sastāvdaļas.

Manas trīs pārdomu vērtas atziņas pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā ir šādas. Mēs varam un zinām, lai gan esam tik maz, bet tajā pašā laikā esam ļoti daudzpusīgi. Otra atziņa: Eiropa ir ļoti liela un dažāda, bet, mērķtiecīgi strādājot ar katru valsti, iespējami pat brīnumaini kompromisi. Un trešā doma: veselība ir pāri visam, bez tās nav ekonomisko izrāvienu, tāpēc jāsāk ar vienkāršāko un arī lētāko — veselības paradumiem no bērnības.”

Veselības aprūpes sistēmas vadība — katra paša atbildība

DAIGA BEHMANE, RSU studiju programmas Veselības vadība vadītāja: “Latvijas prezidentūras ES ietvaros notika konference “Veselības aprūpes risinājumi iedzīvotāju darbspēju uzlabošanai”. 28 valstu fonā Latvija neizskatās pozitīvi. Valsts iedzīvotāju darbaspēju saglabāšana ir viens no galvenajiem veselības aprūpes sistēmu uzdevumiem, kas novecojošā sabiedrībā kļūst arvien nozīmīgāki. Latvijā pēdējos gados samazinās nodarbināto skaits un pieaug cilvēku skaits ar pirmreizēju invaliditāti. Strādājošo iedzīvotāju grupā pirmreizēja invaliditāte gadā piešķirta vairāk nekā 4000 cilvēkiem.

Kā starptautiski salīdzināmu indikatoru izmanto rādītāju veselīgi dzīves gadi, kas ir vidējais statistiskais vesela cilvēka (bez invaliditātes un hroniskām slimībām) vecuma rādītājs. Latvijā tas ir vidēji 57 gadi sievietēm un 54 gadi vīriešiem (attiecīgi par 6 un 8 gadiem mazāk nekā vidēji ES valstīs). Tas liecina, ka veselības sistēma nedarbojas pilnvērtīgi, lai Latvijas iedzīvotājiem palīdzētu saglabāt un uzlabot veselību.

Koalīcija Fit for Work (“Piemērots darbam”) Eiropā izveidota, lai politikas veidotāju uzmanību vērstu uz nepieciešamību iedzīvotājiem nodrošināt savlaicīgu slimību diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, īpaši hronisko slimību gadījumā. Ekonomiskās krīzes laikā Latvijā ievērojami samazināja veselības aprūpes budžetu (pretēji vairākumam ES valstu), un sekas būs jūtamas ilgstoši, jo līdzmaksājumu un kvotu dēļ mazinājusies veselības aprūpes pieejamība, īpaši savlaicīgas ārstēšanas iespējas.

Veselības aprūpes sistēmas vadība ir katras valsts atbildība. Līdz šim ES līmenī tika izstrādāti augsta līmeņa politikas dokumenti ar rekomendējošu raksturu. Taču jāņem vērā, ka pieņemta ES direktīva 2011/24 par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, kas jau konkrētāk nosaka valsts atbildību un pasākumus, lai tās veselības aprūpes sistēma būtu konkurētspējīga ar citu valstu sistēmām. Regulējums skaidri nosaka pasākumus, kādi veicami pacientu pārrobežu aprūpes organizēšanā, un nosacījumus, lai Latvijā varētu ārstēt ārvalstu pacientus. Vecās ES dalībvalstis skaidri paudušas nostāju — iedzīvotāji varēs izmantot tikai to valstu veselības aprūpes pakalpojumus, kas izpilda attiecīgos nosacījumus.

Galvenais Latvijas veselības aprūpes klupšanas akmens ir starptautiskai praksei atbilstīgas visaptverošas veselības sistēmas kvalitātes un pacientu drošības sistēmas neesība. Tas stipri ierobežo mūsu veselības aprūpes iestāžu konkurētspēju, īpaši to pakalpojumu ietvaros, ko apmaksā citu valstu apdrošināšanas sistēmas. Pozitīvais — direktīva liks sakārtot arī citas jomas: ieviest reālu veselības tehnoloģiju novērtēšanu, skaidrus lēmumu pieņemšanas principus, sakārtot pacientu elektroniskos datus.

Maijā Rīgā notika lielākais e–veselībai veltītais pasākums Eiropā — eHealth week 2015. Mana pārliecība: e–veselības projektu īstenošana Latvijā ar iecerēto nesakrita tāpēc, ka kopumā projektu vadība, tam atvēlētie resursi un sadarbības mehānismi bija neatbilstīgā līmenī. Projektu realizācijas laikā vairākkārt tika nomainītas atbildīgās iestādes, mainījās projektu vadītāji. Piemēram, kad projektus divus gadus realizēja Veselības ekonomikas centrs, bija izveidota uzraudzības struktūra, iesaistot visus izstrādātājus un ārstniecības iestāžu pārstāvjus, pēkšņi tika pieņemts lēmums centru likvidēt. Projekti tika nodoti reorganizācijas gaitā tapušajam Nacionālajam veselības dienestam, netika saglabāti visi līdzšinējie projektu vadītāji un projektu vadības un uzraudzības mehānisms. Acīmredzot arī risku menedžmentam netika pievērsta attiecīga uzmanība, jo šie projekti pēc būtības jau sākotnēji bija pietiekami komplicēti, kur svarīgākais bija atrast savlaicīgus risinājumus ārstniecības iestāžu iesaistei.

Veselības aprūpes sistēma sastāv no vairākiem savstarpēji saistītiem elementiem: normatīvā regulējuma, finansēšanas, pakalpojumu pirkšanas sistēmām, cilvēkresursu un tehnoloģiju pieejamības. Ja paskatāmies detalizēti, mums nav bijis stingras sistēmiskas virzības, bet visu laiku esam reformēšanas procesā. Nav izdevies izveidot vienotu finansēšanas sistēmu, joprojām pastāv vairāki savstarpēji nesaistīti avoti, esam ar vismazāko publiskā finansējuma daļu, tikai aptuveni 50% (Eiropā 75—80%). Pakalpojumu klāsts dublējas gan valsts, gan privāti apmaksāto pakalpojumu sadaļā, kas no ekonomiskā viedokļa ir nepareizi. Par maz ir ekonomisku aprēķinu un pamatojumu gan pakalpojumu izvietojuma, gan klāsta ziņā. Pieņemot lēmumus par kompensējamiem medikamentiem, ir nepareizi vērtēt jaunu zāļu ietekmi tikai uz kompensējamo zāļu budžetu. Būtu jāvērtē ietekme uz veselības budžetu kopumā, ietverot arī iespējamo ietaupījumu stacionēšanas samazinājuma vai citu ieguvumu rezultātā. Bet tas ir jau daudz sarežģītāk. Vieglāk ir pateikt, ka neviens jauns medikaments nedrīkst pārsniegt budžetu. Tas, savukārt, nedod iespēju pacientus ārstēt sākotnēji un ambulatori, bet jau novēloti, daudz dārgāk un slimnīcā. Vai arī rezultāts ir nepamatoti daudz akūtu primāru un sekundāru gadījumu, tāpēc ievērojami pasliktinās iedzīvotāju veselības rādītāji.

Kļūda bija veselības aprūpes cilvēkresursu programmas un atalgojuma sistēmas attīstības apstādināšana, tā vietā piedāvājot nesamērīgus fondu līdzekļus infrastruktūras attīstībai. Turpmāk daudz vairāk uzmanības būtu jāvelta pārvaldes iestāžu un funkciju kvalitātes paaugstināšanai, cilvēkresursu izglītošanai, vadības un ekonomikas zināšanām. Rīgas Stradiņa universitātē esam izveidojuši maģistra studiju programmu “Veselības vadība”, kur nozares speciālisti var apgūt iestāžu un sistēmas vadībai nepieciešamās zināšanas, iesaistīties starptautiskos veselības vadības jomas projektos. Šobrīd pasaulē veselības vadība attīstās kā zinātne, jo ir svarīgas gan teorētiskās zināšanas, gan pareizs to praktiskais izmantojums.”

Kolāža un foto: no Doctus arhīva, Jānis Brencis