Ko sola 2016.gads
Prognozēšana ir nepateicīgs darbs, it īpaši, ja jaunais gads šūpojas jaunas valdības veidošanas gaidās. Izskatās, ka 2016. gads solās būt nepopulāru lēmumu gads. Cieto riekstu gads.
- Viens no nepopulārajiem lēmumiem būs veselības obligātā apdrošināšana. Mūsu veselības aprūpes budžets ir 800 miljoni eiro, no tiem 500 miljoni eiro tiek atvēlēti ārstniecībai — un tikpat daudz cilvēki piemaksā no kabatas. Kā izteicies Guntis Belēvičs, tad “būtu maldīgi domāt, ka divi vai trīs procenti no sociālajām iemaksām, kas veidotu nedaudz virs simt miljoniem eiro, aizstās to visu pārējo naudu, ko cilvēki līdz šim piemaksā no kabatas.” Tāpēc bez regulārām strādājošo iemaksām obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu uzbūvēt nevarēs. Jautājums, vai pie mums tās organizēs līdzīgi kā Vācijā — pusi segs darba devējs, pusi pats darba ņēmējs? Vai radīs citu risinājumu? Par obligāto veselības apdrošināšanu runājam kopš Atmodas laikiem, taču visi drosminieki izstājušies/atstādināti no šīs cīņas (vistuvāk ieceres ieviešanai bija Ingrīda Circene).
- Otrs nepopulārs lēmums — rezidentiem, kas mācīsies par valsts budžeta naudu, noteikts laiks būs jāatstrādā tur, kur viņus Veselības ministrija nosūtīs. Šai nedemokrātiskajai pieejai ir gan piekritēji, gan pretinieki, taču situācija velk līdzi sekas: daļa medicīnas studētgribētāju mācības sāks ar konkrētu mērķi — mācīties rezidentūrā ārpus Latvijas. Vai Latvija ir tik bagāta, lai maksātu par tiem, kas pēcāk veicinās citas valsts labklājību?
- Trešais — kompensējot mediķu trūkumu, dažādu specialitāšu ārstiem (tiem, kas strādā privātās praksēs un klīnikās) vajadzēs nostrādāt noteiktu dežūru skaitu slimnīcās. Tāda ir iecere. Privāti praktizējoši, pieredzējuši ārsti nav gluži rezidenti, kurus var neuzklausīt, tāpēc grūti prognozēt — paliks vesels cietais rieksts vai zobi?
- Ar 14,5 miljoniem “apzeltītā” e–veselība, kam šogad pilnībā jāsāk strādāt, ir vēl viens cietais rieksts. Ja to nepārkodīs, nodokļu maksātājiem būs jāatmaksā 11,3 miljoni eiro (līdzfinansējums no ERAF).
Izskatās, ka 2016. gads var iegriezties ar maķenīt represīviem pasākumiem. Reizēm tas ir veids, kā ātri sakārtot lietas, taču — vai labākā izvēle ilgtermiņā?