Kādā rudens vakara pauzē…
Medscape publicējis 20 filmas, ko vērts redzēt ārstam (lasiet www.doctus.lv). Tās apkopojuši trīs amerikāņi - divi zinīgi ārsti-filmu entuziasti un viens kino kritiķis. Šajā listē ir austriešu režisora Mihaela Hanekes oskarotā "Mīlestība"/Amour (2012). Tā stāsta par laulāto pāri, kas pārkāpis 80 gadu lieveni, un slimību, kas inteliģento klavierskolotāju nesaudzīgi pārvērš rīcībnespējīgā vrakā. Un vecu, sirmu vīru, kas uzņemas visas rūpes.
Ārsti, no vienas puses, ir sabiedrības daļa, kas ikdienā vairāk nekā citi redz, kā cilvēks noveco, nelolo ilūzijas, ka no slimībām var aizbēgt. Redz, kā ciešanas maina cilvēku un viņa tuviniekus, maina ierasto attiecību modeli. No otras puses, profesionālās rutinētās darbības, dodoties uz kārtējo operāciju, sarakstot kārtējo slimības vēsturi, uzklausot kārtējo bēdu stāstu, kārtējo reizi "iesēžoties" veselības aprūpes nebūšanu bedrē, iemāca turēties distancē no emocijām. Un tā ir pareizi, jo pretējā gadījumā ārsts izdegs. Taču ir svarīgi paturēt prātā, kā šīs emocijas skan. Jo tonis rada mūziku - tā prof. J. Anšelēvičs savulaik mācīja studentiem. Viņš atgādināja izcilā viduslaiku ārsta Sidenhema teicienu: "Es nevienu neesmu ārstējis citādi, kā gribētu, lai ārstētu mani pašu."
Haneke iedod rokās asu skalpeli, ar ko atvērt emocijas, uz ciešanām palūkojot ļoti cilvēciski un personīgi. Ja sanāk, tad varbūt ar šo kluso, eksistenciālo, skarbo skatāmvielu vērts aizpildīt kādu rudens vakara pauzi...
Jūsu Doctus