Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Kā stiprinās primāro veselības aprūpi?

D. Ričika
Kā stiprinās primāro veselības aprūpi?
Pexels.com
Nule kā uzklausīts Veselības ministrijas informatīvais ziņojums par primārās veselības aprūpes stiprināšanu. Ko tas paredz?

 

  • Papildu darbinieks: no jūnija papildu darbinieka apmaksa paredzēta ģimenes ārstu praksēm virs 1800 reģistrētajiem pacientiem, lauku praksēm virs1500 pacientiem, kā arī praksēm ar pacientu skaitu no 1500 līdz 1800, bet kurās strādā tikai viena māsa vai ārsta palīgs.
  • Atvieglota prakšu pārņemšana. Situācija ar ārstu nomaiņu ir diezgan kritiska. 30 % ģimenes ārstu sasnieguši pensionēšanās vecumu (vairāk nekā 30 ārsti ir vecumā no 75 līdz 84 gadiem). Iecerēts, ka vairāk tiks iesaistītas pašvaldības un ka NVD ik gadu atjaunos prakšu pārņemšanas kartējumu.
  • Atbalstīs jaunatvērtās prakses. Turpmāk jaunatvērtu praksi finansēs līdz brīdim, kad tajā būs 750 pacientu, bet ne ilgāk kā divus gadus. Iecerēts arī apmaksāt mentora — pieredzējuša ģimenes ārsta atbalstu gada garumā (mentors par divām praksēm saņems 854 € mēnesī). Tas raisījis diskusijas: varbūt šo naudu jēgpilnāk ir novirzīt jaunajiem ārstiem prakses atvēršanai un konsultācijām, ko viņi apmaksātu paši?
  • Piemaksa reģionu un lauku praksēm. Piemaksa būtu atkarīga no prakses attāluma līdz Rīgai (virs 100 km 500—1500 € mēnesī), kā arī no iedzīvotāju blīvuma (500—1000 € mēnesī). Arī te iebildumi: vai vispirms nav jāpārskata kapitācijas nauda un piemaksas par manipulācijām, ģimenes ārsta pakalpojumus attīstot pilnvērtīgāk?
  • Sadarbības prakses un kopprakses, proti, sadarbotos trīs un vairāk ģimenes ārstu prakses, bet sadarbības praksēs iesaistītos fizioterapeits, vecmāte, pediatrs, garīgās veselības speciālists. 2026. gadā tās varētu 120 sadarbības prakses.
  • Ja skatās lielo bildi — kas svarīgi ārstam un kas pacientam? Domnīcu diskusijās izskan, ka ārstam būtisks telpu jautājums (no pārbaudītajām praksēm vienā telpā ar māsām strādā 12 %), pašvaldības ieinteresētība, E–veselības sadrumstalotības un administratīvā sloga mazināšana, motivācija pildīt kvalitātes kritērijus. Bet pacientam? Proaktivitāte no ārsta, atvērtība telemedicīnai, pieejamība (ne tikai ārsta māsai vai palīgam), kompetence un cieņpilna attieksme (pieskatot pacientu viņa veselības ceļā). Domājot par aprūpes stiprināšanu, svarīgi nepazaudēt lielo bildi — tiltu, uz kura satiekas pacienta un ārsta vajadzības!
Saistītie raksti

Ģimenes ārste MARUTA BINDRE: Kārtība, komanda un pēctecība

Ģimenes ārste MARUTA BINDRE medicīnā strādā 40 gadus un atzīst, ka joprojām darbdienu rītos uz savu praksi Smiltenē dodas ar prieku. Kas iedvesmo? Jaunie ārsti, kas turpina strādāt kopā ar viņu — daktere Ieva Šēna rezidentūru izgājusi viņas praksē, nu turpina darboties patstāvīgi. Iedvesmo attīstība — piemēram, tagad sapnis par telpu paplašināšanu. Un, protams, pacienti, kuru dzīvi ģimenes ārsts ierauga pilnā ritējumā.

D. Ričika, B. Vahere

Apņemšanās, stratēģijas, sirds

Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.

D. Ričika

Kas notiek ar paliatīvo aprūpi Latvijā?

Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.

D. Ričika

Starmešu gaismā — nepilngadīgo vakcinācija

Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?

D. Ričika
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Sieviete pēc menopauzes. Tas nav tikai izaicinājumu laiks

Sieviešu veselība menopauzes gados arvien vairāk tiek atzīta par globālu veselības prioritāti, jo tieši šajā periodā sievietes ir vērā ņemama sabiedrības daļa — arī Latvijā sieviešu īpatsvars pēc 42 gadu vecuma pārsniedz vīriešu. Tāpēc būtiski vērst gan pašu sieviešu, gan visas sabiedrības uzmanību uz veselības aspektiem un slimību profilaksi. [2] Menopauze ir fizioloģisks sarežģītu hormonālu izmaiņu periods, un tas ir nozīmīgs posms pacienšu uzraudzībā, jo hormonālie procesi, kad pazeminās dzimumhormonu līmenis, ietekmē ne tikai reproduktīvo sistēmu, bet arī citas ķermeņa funkcijas. [9]

E. Pumpure, I. Tonne, J. Vrubļevska

Specifiski nāves cēloņi pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību

Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.

Doctus

Kas ir kalprotektīns? Tā loma iekaisīgu zarnu slimību ārstēšanā

Kalprotektīns ir kalciju saistošs proteīns, ko audu iekaisuma gadījumā ražo neitrofilie leikocīti un monocīti. Kalprotektīnu atklāja 20. gadsimta 80. gados. Mūsdienās kalprotektīna līmeņa noteikšanu fēcēs plaši lieto iekaisīgu zarnu slimību (IZS) diagnostikā un pacientu novērošanā. Ar laboratoriskās analīzes metodēm to var izmērīt dažādos bioloģiskajos šķidrumos: asinīs, siekalās un urīnā. Vairāki pētījumi apstiprina kalprotektīna līmeņa serumā korelāciju ar autoimūnām slimībām. Kalprotektīns fēcēs ir specifisks marķieris IZS diagnostikā. [9]

V. Mokricka, A. Puķītis, A. Anufrijeva

Sāpes sprandā — zināmais un joprojām izaicinošais. Cervikalģija un cervikokranialģija

Raksta auditorija — galvenokārt ģimenes ārsti, taču ikdienas praksē sāpes sprandā un ar tām saistītās galvassāpes kļūst par īstu izaicinājumu arī neirologiem un citu specialitāšu ārstiem. Aplūkojam lielākoties tieši sprandu un plecu joslu, ne tik daudz kakla priekšējās daļas sāpes, apkopojot gan personīgo pieredzi, gan literatūras datus. Raksts sadalīts divās daļās: spranda sāpes (skartais līmenis C5—Th1) un cervikogēnas galvassāpes (C1—C4).

R. Plotniece, I. Zaharevska

HOPS komplikācijas. Pulmonāla hipertensija, elpošanas mazspēja un pneimotorakss

Doctus februāra numurā ieskatījāmies nelielā HOPS komplikāciju daļā, lielāko uzsvaru liekot uz HOPS paasinājuma atpazīšanu un ārstēšanu. Šajā numurā plašāks ieskats pulmonālās hipertensijas (PH) un hroniskas elpošanas mazspējas radītajos izaicinājumos. Raksta noslēgumā torakālā ķirurga skaidrojums par ķirurģisku komplikāciju radīto slogu HOPS pacientiem, kā arī ģimenes ārsta skatījums uz ikdienas sadarbību un līdzestību.

K. Ščerbakovs, D. Matīsa, L. Terjajeva, A. Špaks

Vidukļa apkārtmērs vīriešiem: ar aptaukošanos saistīta vēža attīstības riska prognostisks rādītājs

ĶMI nenodrošina informāciju par pacienta tauku distribūciju ķermenī, kamēr vēdera apkārtmērs palīdz novērtēt potenciālu abdominālu aptaukošanos. Zviedru pētnieki secinājuši, ka vēdera apkārtmēra mērījumi vīriešiem salīdzinājumā ar ĶMI ir labāks marķieris ar aptaukošanos saistīta vēža attīstības riska noteikšanā.

Doctus

Hipertensijas ārstēšana vienā tabletē: tikai praktisks nolūks vai tomēr klīnisks ieguvums?

Kardiovaskulāras slimības (KVS) ir vadošais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē. Tās ir atbildīgas par aptuveni 1/3 nāves gadījumu globāli. Neskatoties uz plaši pieejamām rekomendācijas artreriālās hipertensijas skrīningā, diagnostikā un pārvaldībā, liela daļa pacientu paliek nediagnosticēti vai neārstēti. Zema līdzestība gan dzīvesstila izmaiņām, gan antihipertensīvo medikamentu lietošanai ir nozīmīgs faktors sliktai asinsspiediena kontrolei.

Doctus

Dr. SANDA REINIKA, ginekoloģe. Dzīves slīpējums

Ir piektdienas pēcpusdiena, un Rīgas 1. slimnīcas Ginekoloģijas nodaļā valda rāms miers. Citādi ir darbdienu rīti. “Nekādas rīta kafijas. Kā pārkāpju savas karaļvalsts slieksnim, zinu, cikos pacients ir operāciju zālē, komanda ir gatava darbam,” saka nodaļas vadītāja Dr. SANDA REINIKA. Dakterei ir silta, iedrošinoša balss, un sarunā viņa vairākkārt uzsver, cik ārsta darbā būtiski redzēt ne tikai medicīnisko problēmu, bet arī to, kas aiz pacienta ārējās maskas.

D. Ričika
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U