Doctus sazinājās ar vairākiem latviešu ārstiem, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Lūdzām dalīties pārdomās, kā SARS–CoV2 mainījis ārsta ikdienu un darbu. Kāds noskaņojums valda?
Gribas salīdzināt ar Blaumaņa Nāves ēnā
Dr. LILITA SUKURE, ģimenes ārste un arodslimību ārste
Portugāle, Evora, 2020. gada 23. marts
“Šodien esmu savā darba vietā, bet ir izmaiņas gan protokolā, gan darba apjomā. Pēdējos gadus dzīvoju Evorā, pilsētā netālu no Lisabonas, bet vienlaikus pietiekami tālu, lai šeit nebūtu pārāk daudz tūristu (vismaz ziemas periodā), nav sastrēgumu un tādas spriedzes kā Lisabonā un Portu. Evora ir ļoti skaista, vecpilsēta, kur īrēju dzīvokli, ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
Uz Portugāli pārcēlos pirms vienpadsmit gadiem, Latvijā strādāju par ģimenes ārsti. Tagad mans pamatdarbs ir arodslimību ārsta darbs ļoti lielā uzņēmumā, kas nodarbojas ar darba vietu higiēnas un strādājošo veselības uzraudzīšanu. Pēdējā laikā pilnībā esmu atteikusies no dežūrām slimnīcā, jo tas ir fiziski grūti (lai ar to nodarbojas jaunāki cilvēki).
Palicis ģimenes ārsta darbs cietumā, kur divreiz nedēļā eju konsultēt, rakstīt receptes utt., sadarbojos ar apdrošināšanas kompānijām un braucu uz izsaukumiem mājās (kādreiz arī 100 km, bet citreiz tas ir vien 500 metru attālumā). Lietoju personīgo automašīnu, savus instrumentus un savus aizsarglīdzekļus. Vienmēr saskarē ar pacientu esmu maskā, cimdos. Darba vietu, visas virsmas, instrumentus pēc katra pacienta apstrādāju ar spirtu.
Katrs pacients iesākumā aizpilda anketu par to, vai ir bijis ceļojumā, kontaktējies ar kādu saslimušo. Ja kāda atbilde ir pozitīva, jāsauc brigāde, kas ņem analīzes SARS–CoV2 testam. Ārsti, pārējais medicīnas personāls ar aizdomīgo kontingentu strādā speciālajā aizsargtērpā. Arī pacienti vizītes sākumā un beigās mazgā rokas, dezinficē ar dezinfekcijas līdzekli.
Portugālē katru dienu ziņās runā premjerministrs, arī prezidents bieži redzams videoierakstā (jo atrodas karantīnā mājās), veselības ministrijas pārstāvji, lai informētu par stāvokli valstī, par piesardzības pasākumiem, sniegtu mierinājumu un uzturētu cerību... Jādomā, ka iemesls lēzenākai saslimstības līknei Portugālē nekā kaimiņvalstī Spānijā ir tas, ka Portugālē ātrāk un efektīvāk sāka ierobežojumus pārvietoties, aicināja veikt dezinfekcijas pasākumus, ieviesa ārkārtas stāvokli. Protams, arī šeit ekonomikai ir nodarīti milzīgi zaudējumi un jāatceras, ka viss vēl nav beidzies. Pēc optimistiskā stāsta jāpiezīmē, ka arī daži Portugāles ārsti jau nonākuši reanimācijas nodaļā, vairāki ir inficēti, arī vidējā medicīnas personāla vidū ir inficētie, tādi, kas atrodas karantīnā. Bez tā laikam neiztikt nekur. Cilvēki diezgan apzinīgi ievēro piesardzības pasākumus, bet izņēmumi ir vienmēr.
Tā apmēram norit mana dzīve šai laikā, ko kaut kādā mērā gribas salīdzināt ar Blaumaņa “Nāves ēnā” aprakstīto... Saudzēsim veselību un nezaudēsim cerību, jo viss sliktais kādudien beidzas!”
FOTO: NO LILITAS SUKURES ARHĪVA
