“Studē medicīnu, kamēr vēl esi pie labas veselības,” — tā skan viens no Mērfija likumiem ārstiem. Sava daļa patiesības tajā ir. Tik intensīvi mācīties, kā to dara studiju pirmajos gados, var vienīgi tad, ja ar veselību viss kārtībā! Kā mūsdienas mācās medicīnas studenti? Ko pasniedzēji novērtē studentos un ko studenti — docētājos?
Viedokli izsaka
Dzintra KAŽOKA
Dzintra Kažoka,asoc. prof., RSU Anatomijas un antropoloģijas institūts, Morfoloģijas katedra
Mārīte Antra OZOLIŅA
Mārīte Antra Ozoliņa,asoc. prof., kardioloģe, RSU
Amanda Anna BĒRZIŅA
Amanda Anna Bērziņa,RSU 3. kursa medicīnas studente, RSU Studējošo pašpārvaldes Komunikācijas virziena vadītāja
Elīze BROKĀNE
Elīze Brokāne,RSU 6. kursa medicīnas studente
Viss dzīvoklis kartītēs
Uzrunātās studentes atklāj: viņām paveicies ar kursabiedriem — visi dalās ar informāciju, mācību vielu, kopā veido un cits citam nosūta konspektus. “Ja palīdzēsi, arī tev kādreiz palīdzēs. Ir studenti, kam patīk mācīties grupās, bet es labprāt dodu priekšroku mācīties viena, jo katram savs temps, savas metodes. Praktiskās lietas gan bieži apgūstam grupās,” stāsta Elīze Brokāne.“Man ļoti palīdz konspektu rakstīšana, pēdējā laikā daudz skatos youtube.com, kur par vienu tēmu ir ļoti daudz video.” Viņu papildina Amanda Anna Bērziņa:“Jau mācību sākumā sapratām, ka jākrāj “karmas” punkti un ka viens neko sasniegt nevarēsi! Mācoties medicīnu, šis noteikti jāielāgo, jo visu izkonspektēt vienam nav iespējams, ja vēlas arī nodoties hobijiem un brīvo laiku pavadīt atpūšoties. Jau no pirmā kursa esam sadalījušies pa grupiņām, kopā arī mācāmies. Bet, protams, ar laiku katrs izkopj sev tīkamāko mācīšanās veidu un strādā vairāk atsevišķi.”
Amanda Anna sākumā rakstījusi desmitiem kartīšu — uz katras kartītes atsevišķi katru muskuli, nervu, asinsvadu. “Gatavojoties bioķīmijai, man viss dzīvoklis bija izlīmēts ar Krebsa ciklu, bilirubīna veidošanās formulām, glikolīzes formulām, lipolīzes formulām. Bet tad sapratu — kamēr veidoju kartītes, jau sen konspektus būtu izlasījusi divreiz! Tāpēc atmetu ar roku kartītēm un šobrīd tikai lasu un izrak-stu svarīgāko, veidojot īsus konspektus.”
Kā neprātīgāko mācīšanos viņa atceras gatavošanos bioķīmijas ieskaitei pirmā studiju gada otrajā semestrī — pie galda pavadījusi astoņas dienas: cēlusies desmitos un gulēt gājusi četros naktī. “Kursā mums pagadījās ļoti feins pasniedzējs, tāpēc semestra laikā bioķīmiju pēdējā plānā atstājām ar domu — “lai par to satraucas nākotnes “es””. Kad pienāca laiks gatavoties ieskaitei, sapratām, ka nav nekādu zināšanu un pamata. Bija ļoti grūti un nogurdinoši, bet tā bija arī lieliska mācība! Turklāt biju tā iebaidīta ar “šo neviens nenoliek”, ka pēc ieskaites mierīgi varēju iet par bioķīmijas pasniedzēju pirmā kursa studentiem.” Par vispiņķerīgākajiem priekšmetiem viņa nosauc “Argumentācijas pamatus” un “Filosofiju” 1. kursā. “Tie bija visneloģiskākie priekšmeti, kādi bijuši. Ne reizi līdz trešajam kursam nav gadījies nenokārtot kādu priekšmetu, bet šos abus kārtoju vairākas reizes, kamēr beigās tēmu zināju perfekti no galvas. Ļoti sarežģīta ir arī “Fizioloģija” otrajā kursā un “Farmakoloģija” trešajā kursā.”
Rituāli pirms eksāmeniem
“Anatomikumā pie ieejas stāv svariņi, uz kuriem pirms katra kolokvija (anatomija, histoloģija, embrioloģija) studenti iemet naudiņu, lai viņiem veiktos kolokvijā,” smaidot stāsta Amanda Anna. “Daži studenti pirms kolokvijiem aiziet uz baznīcu, jo bieži saprot — ielaists tiktāl, ka tikai “Dievs var palīdzēt” (šis ir ļoti smieklīgi). Ir daudzi rituāli, kad saullēktā jāstāv krustojumā un jāber sev apkārt sāls, nosaucot lietas, ko viskvēlāk vēlas. Daudzi studenti joprojām tic pulksteņa laikiem 11.11 un 00.00, kad ievēlas vēlēšanos.”
Arī Elīze atceras, ka pirmajos gados, kad bija daudz jāmācās, ticējusi visam, lai tikai varētu nokārtot eksāmenus. “Grupas biedrene iestāstīja, ka pirms eksāmeniem nedrīkst mazgāt matus un griezt nagus, jo tad viss, ko iemācījies, pagaisīs. Tā arī darījām. Tagad jau sen uz to vairs nepaļaujos, galvenais ir kārtīgi izgulēties.”
Eksāmenu kuriozi — zils halāts, atlaides un Anastasija
Vai maz ir kaut viens students, kurš nebūtu špikojis?!Amanda Anna gan bilst: špiko tikai drosmīgākie, jo par špikošanu ir diezgan bargs sods un pasniedzēja uzticība visnotaļ zaudēta. Parasti tie ir maznozīmīgi priekšmeti, kas neietekmē tālākās vielas apguvi, jo beigās pats vari būt zaudētājs, kad nākamā tēma jābūvē uz iepriekšējās. Kā studenti mūsdienās špiko? Pavisam primitīvi — no viedtālruņa. Asoc. prof. Mārīte Antra Ozoliņa, kura 37 gadus RSU Iekšķīgo slimību katedrā pasniedza kardioloģiju un pneimonoloģiju (pašlaik vairs nepasniedz), gan atceras, ka pirms daudziem gadiem Rīgas 1. slimnīcā profesora Jūlija Anšelēvica kabinetā kāda 5. kursa studente nekādi nav varējusi iekārtoties rakstiskajam eksāmenam: tad gaismas par maz, tad atvērtais logs traucē. Beidzot, ērti iekārtojusies, viņa sāka rakstīt atbildes. “Pareizāk sakot, norakstīt no halāta iekšpusē sarakstītā — viss biezais baltais halāts bija aprakstīts zils. Kaut ko tādu mēs, docētāji, nebijām redzējuši!”
Asoc. prof. Dzintra Kažoka, kura jau 18 gadus pasniedzstudiju kursus “Cilvēka anatomija, preparēšana”, “Cilvēka anatomija” un “Anatomija”, stāsta, ka reiz viņai bijis gadījums, kad špikošanā pieķerts students uz veselu gadu atstāja universitāti. “Vēlāk viņš atgriezās pēc akadēmiskā atvaļinājuma, eksāmenā atkal nokļuva pie manis un izvilka to pašu biļeti ar jautājumu, par kuru viņš izkrita kolokvijā!” Tā ka nekad nesaki nekad! Prof. Kažoka piebilst, ka visos laikos bijuši cilvēki, kas mēģina apiet vai izdzīvot ekstrēmos ap-stākļos. Tomēr pirmais, ko viņa studentiem uzsverot — jāiemācās būt godīgiem pašiem pret sevi! “Studentam, kurš pieķerts izmantojam kādu palīglīdzekli un tāpēc nenoliek pārbaudījumu, tas tik un tā jākārto atkārtoti. Tas nozīmē, ka viņam tomēr būs jāiemācās.”
Par kurioziem runājot, anatomijas pasniedzēja saka: studentiem dažkārt ir tādas idejas, par kurām docētāji nekad nav iedomājušies, ka informāciju varētu pavērst tā. “Reiz viens students eksāmenā aizmirsa, kā sauc galvas smadzeņu otro jeb redzes nervu. Gribēju viņu uzvedināt uz pareizās atbildes ceļa un pajautāju: “Vai esat pamanījis, kāds uzraksts ir uz veikaliem, kur pārdod brilles un pārbauda redzi?” Manā izpratnē tā ir optika. Students kādu brīdi padomāja un pateica: “Atlaides.” Ir arī interesantas situācijas, kad studenti mēģina mācīties ar asociāciju palīdzību. Elpvadā ir ķīlis, kas divās daļās sadala gaisa plūsmu. Gaiss aiziet uz bronhiem pa labi un pa kreisi. Šo elpvada ķīli sauc carina tracheae. Studentam nosaukums bija aizmirsies, un padomājis viņš pateica nevis carina tracheae, bet gan “Anastasija”. Studenti, kurus es citēju, universitāti ir jau pabeiguši un ir labi speciālisti, bet šīs viņu izteiktās idejas ir dzīvas joprojām.”
Savukārt Elīze atceras: kad sākušies klīniskie priekšmeti un varēja doties runāt ar pacientiem, dakteris katram studentam iedalīja pacientu, lika ievākt anamnēzi, kas pēc tam bija jāprezentē grupas biedriem. “Viena meitene prezentēja pacientu un teica, ka pacientam pēc operācijas no brūces izdalās tūkstoš mililitru sangvioza šķidruma, par ko dakteris bija nedaudz uztraukts (tas ir liels daudzums, turklāt pavisam nesen viņš pacientu bija skatījis un viss bijis kārtībā). Galu galā izrādījās, ka kolēģe to bija sajaukusi ar urīna maisu.”
FOTO: Shutterstock, J. Brencis, no A. Bērziņas, E. Brokānes, Doctus arhīva
Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2018. gada janvāra numurā
Aiz muguras izlaidumu laiks — medicīnas saimē sāk ienākt paaudze, ko dēvē par Z paaudzi jeb digitālajiem bērniem (dzimuši 1997.—2010. gadā). Ko par viņiem saka neseni pētījumi?
Šī gada 30. maijā, Pasaules Multiplās sklerozes dienas ietvaros, plkst. 15:00-17:00 visiem interesentiem ir iespējams piedalīties bezmaksas tiešsaistes seminārā.
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir parakstījusi sadarbības līgumu ar Lietuvas Veselības zinātņu universitāte (LVZU). Parakstītais līgums noteiks pamatu labākās prakses apmaiņai un sadarbībai inovāciju ieviešanā zinātnē un studijās.
Aprēķināts, ka 42 % pacienšu ar reimatoīdo artrītu (RA) neizdodas ieņemt bērniņu gada laikā pēc neaizsargāta dzimumakta piekopšanas. Salīdzinājumam, - vispārējā populācijā šis procents ir ievērojami mazāks, ap 10-15 %. Amerikas Reimatologu kolēģijas (ACR) ikgadējā sanāksmē prezentēti dati, kas liecina par treat-to-target (T2T) jeb ārstējam līdz mērķim stratēģijas ieguvumiem, lai uzlabotu RA pacienšu auglību.
Pētījums, ko veikuši zāļu drošības eksperti, atklāja, ka gabapentinoīdu – zāļu, ko plaši izmanto neiropātisku sāpju ārstēšanai – lietošana palielināja gūžas kaula lūzumu risku, īpaši vecākiem pacientiem, kuri bija novājināti vai kuriem bija nieru slimības.
“Ir vērtīgi ik pa laikam paelpot svaigu gaisu citur, iegūt medicīnas un dzīves pieredzi,” saka pediatri Dr. med. REINIS BALMAKS un Dr. BAIBA BALMAKA. Viņi bija paņēmuši pauzi no Latvijas medicīnas, lai gadu strādātu Austrālijas pilsētā Melburnā. Pacientu drošība, vadlīniju medicīna, Melburnas īpašais darba grafiks, labsirdība komunikācijā, apsēstība ar kafiju un barista, kurš naktī ierodas slimnīcā, — šie ir daži no atslēgas vārdiem dakteru Balmaku stāstā.
Iepriekšējā Doctus numurā rakstījām par tādām medikamentu grupām neirotiskā spektra traucējumu ārstēšanā kā benzodiazepīni un antidepresanti. Tā kā ar šīm divām zāļu grupām farmakoterapijas iespējas neaprobežojas, šajā žurnāla numurā turpinām aprakstīt citu anksiolītisko un sedatīvo līdzekļu potenciālu.
Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.
Medicīniskais papilduzturs (oral nutritional supplements) jeb īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika nodrošina uzturvielas cilvēkiem, kuri slimo vai cieš no uzturvielu trūkuma konkrētas diagnosticētas slimības vai veselības traucējuma dēļ, kas šiem pacientiem kavē apmierināt uztura vajadzības ar parastu pārtiku. Ikdienas sarunās biežāk lietojam terminu “medicīniskais papilduzturs”, savukārt likumdošanā to sauc par “īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku”.
Pētījums, ko veikuši zāļu drošības eksperti, atklāja, ka gabapentinoīdu – zāļu, ko plaši izmanto neiropātisku sāpju ārstēšanai – lietošana palielināja gūžas kaula lūzumu risku, īpaši vecākiem pacientiem, kuri bija novājināti vai kuriem bija nieru slimības.
Uztura bagātinātāji (UB) ar kurkumu ir dabiski antioksidanti un pretiekaisuma līdzekļi. Izteikta hipotēze, ka šie līdzekļi varētu noderēt acu veselībai, mazinot risku attīstīties ar vecumu saistītas makulas deģenerācijai (MD). Lai novērtētu šo UB efektu, veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Viņa laimes atslēgas ir divas. Ģimene, par kuru domājot, pārņem drošības izjūta, un darbs, kuram redzi patiesu jēgu. Profesors MĀRIS TAUBE ikdienā vada RPNC Ambulatoro centru “Veldre” un RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedru. Izgājis karjeras lokus, nu jau desmit gadus atgriezies pie psihiatrijas pacientiem, jo tieši šajā darbā rod vislielāko iespēju reāli palīdzēt.
Aprēķināts, ka 42 % pacienšu ar reimatoīdo artrītu (RA) neizdodas ieņemt bērniņu gada laikā pēc neaizsargāta dzimumakta piekopšanas. Salīdzinājumam, - vispārējā populācijā šis procents ir ievērojami mazāks, ap 10-15 %. Amerikas Reimatologu kolēģijas (ACR) ikgadējā sanāksmē prezentēti dati, kas liecina par treat-to-target (T2T) jeb ārstējam līdz mērķim stratēģijas ieguvumiem, lai uzlabotu RA pacienšu auglību.
Steiga un stress! Mūsdienu ikdienas pavadoņi, kādēļ liela daļa cilvēku atrodas disbalansa stāvoklī: nekas nav pietiekami labi. Kā atjaunot līdzsvaru ar autonomo (veģetatīvo) nervu sistēmu (VNS), kas kontrolē vairāk nekā 80% ķermeņa funkciju un ir ļoti jutīga pret ārējiem stresoriem? Skaidro sertificēta masiere LĪGA LIEPA, Bowen terapijas praktizētāja.
2024. gada novembrī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) laboratorijā “Gaiļezers” atklāta pirmā šķidruma hromatogrāfijas-masspektrometrijas iekārta, kas paredzēta kvantitatīvai dažādu vielu noteikšanai pacientu paraugos, ļaujot operatīvi lemt par efektīvāko terapiju pacientiem, kuru veselības stāvoklis ir galēji smags un kuri ārstējas intensīvās terapijas palātās. Ar jaunās iekārtas palīdzību būs iespējams nodrošināt personalizētu pieeju zāļu ordinēšanai epilepsijas, tuberkulozes un onkoloģisko pacientu ārstēšanas procesā, pielāgojot optimālās zāļu devas.
32 000 dalībnieku, 5400 ekspertu un lektoru — tik plašs pulks nozares entuziastu no 30. augusta līdz 2. septembrim tikās Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā Londonā. Arī Doctus bija iespēja pieslēgties notikumiem attālināti, lai varam lasītājiem pastāstīt par jaunumiem vadlīnijās. Oktobra numurā sniedzām ieskatu par izmaiņām arteriālās hipertensijas vadlīnijās, šoreiz pievēršamies priekškambaru mirdzēšanai (PM) — biežākajai aritmijai pasaulē.
